22
Nov

Naftas cenas turpina kāpt; biržu indeksi pieaug Eiropā un ASV, bet ASV dolāra vērtība sarūk

Naftas cenas pasaulē otrdienas rītā turpina pieaugumu, sasniedzot pēdējā mēneša augstāko atzīmi un kopš nedēļas sākuma palielinoties par vairāk nekā 5%. Tirgū pieaug pārliecība, ka naftas ieguvējvalstu organizācijas OPEC dalībvalstis 30.novembrī vienosies par naftas ieguves samazinājumu.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi pirmdien sasniedza rekordaugstu līmeni. Tas noticis trešo reizi vēsturē, un iepriekšējo reizi visi trīs indeksi rekordaugstu līmeni sasniedza 1999.gadā. Naftas cenas kāpums apvienojumā ar ASV dolāra vērtības kritumu un uzņēmumu peļņas atjaunošanos mazinājis tirgu saspringumu.

Eiropas biržu indeksi pirmdien palielinājās saistībā ar ieguves rūpniecības kompāniju akcijas cenas kāpumu, lai gan sesijas gaitā indeksi saruka, jo vairākas kompānijas publiskoja vājus finanšu rādītājus, kā arī pieauga bažas, ka optimisms pēc prezidenta vēlēšanām ASV ir bijis pārmērīgs.

ASV dolāra vērtība pirmdien samazinājās attiecībā pret eiro, attiecībā pret Lielbritānijas mārciņu un attiecībā pret Japānas jenu.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena piegādēm decembrī pirmdien palielinājās par 1,8 ASV dolāriem līdz 47,49 dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena piegādēm janvārī Londonas biržā kāpa par 2,04 dolāriem - līdz 48,90 dolāriem par barelu.

ASV biržu indekss «Dow Jones Industrial Average» pirmdien palielinājās par 0,47% līdz 18 956,69 punktiem, indekss «Standard & Poor's 500» kāpa par 0,75% līdz 2198,18 punktiem, bet indekss «Nasdaq Composite» pieauga par 0,89% līdz 5368,86 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par 0,03% līdz 6777,96 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 0,19% līdz 10 685,13 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,56% līdz 4529,58 punktiem.

ASV dolāra vērtība attiecībā pret eiro pirmdien samazinājās par 0,4% līdz 1,063 dolāriem par eiro. ASV dolāra vērtība attiecībā pret Lielbritānijas mārciņu saruka par 1,23% līdz 1,2494 dolāriem par mārciņu. ASV dolāra vērtība attiecībā pret Japānas jenu kritās par 0,08% līdz 110,82 jenām par dolāru.

avots: tvnet.lv

15
Nov

Cilvēki stāv rindā pēc Vidzemei veltītās divu eiro piemiņas monētas

Latvijas Bankai laižot apgrozībā Vidzemei veltītu divu eiro piemiņas monētu, šorīt pie kasēm bija izveidojušās nelielas - vairāku desmitu cilvēku - rindas.

Pirmie interesenti kasēs tika ielaisti plkst.7, bet monētu apmaiņa un suvenīrkomplektu tirdzniecība tika sākta plkst.8, aģentūru LETA informēja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

Pašlaik Latvijas Bankas kasēs Vidzemes monētu apmainīt un «Brilliant Uncirculated» kvalitātes monētas īpašajā suvenīriesaiņojumā iegādāties var gandrīz bez gaidīšanas rindā.

Monētas apmaiņai un suvenīrkomplektu iegādei limiti nav noteikti. Cilvēki aktīvi izmanto iespēju rezervēt monētas Latvijas Bankas monētu rezervēšanas sistēmā, un visi rezervēšanai piedāvātie «Brilliant Uncirculated» suvenīriesaiņojumi ir jau rezervēti, tāpēc šī produkta iegādei jādodas uz Latvijas Bankas kasēm. Savukārt monētas apmaiņai rezervēšanas sistēmā vēl ir pieejamas.

Divu eiro piemiņas monētas «Vidzeme» tirāža ir viens miljons eksemplāru. Latvijas Bankas pieredze liecina, ka šāda tirāža ir pietiekama, lai monētas apmaiņai pietiktu visiem interesentiem vismaz vairākas nedēļas.

Savukārt «Brilliant Uncirculated» kvalitātē īpašā suvenīriesaiņojumā iespējams iegādāties 10 000 monētu. To cena Latvijas Bankas kasēs - 7,3 eiro.

Vidzemei veltītā divu eiro piemiņas monēta ievada Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltīto divu eiro piemiņas monētu sēriju, kas būs viens no Latvijas Bankas veltījumiem valsts 100 gadu jubilejā. Šajā sērijā tiks izdotas četras piemiņas monētas, kuru nacionālajā pusē tiks atainoti Latvijas kultūrvēsturisko apgabalu - Vidzemes, Kurzemes, Latgales, Zemgales - ģerboņi. Šodien apgrozībā nonāk Vidzemei veltītā monēta, 2017.gadā pie iedzīvotājiem nonāks Kurzemei un Latgalei veltītās monētas, bet 2018.gadā tiks izlaista Zemgalei veltītā monēta. Latvijas kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņu attēli līdz šim monētu dizainā nav izmantoti.

Monētu grafisko dizainu veidojis Laimonis Šēnbergs, bet plastisko veidojumu - Jānis Strupulis

Monētas kaltas Lietuvā.

Latvijas Banka līdz šim izdevusi šādas divu eiro piemiņas monētas: Rīgai - kultūras galvaspilsētai - veltītu, Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā veltītu, kā arī piemiņas monētas ar stārķa un govs attēliem. Izdota arī kopīga eirozonas monēta «Eiropas Savienības karogam 30».

Piemiņas monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijā un citās eirozonas dalībvalstīs, un tās nonāk apritē tāpat kā cita apgrozības nauda. Katru gadu ikviena eirozonas valsts var izlaist divas šādas monētas, kas veltītas valsts, Eiropas vai pasaules nozīmes notikumiem. Papildus tam visas eirozonas valstis kopā var izlaist vēl vienu divu eiro monētu, kas veltīta kādai kopējai Eiropas Savienības valstu tēmai.

avots: tvnet.lv

10
Nov

«Brexit» apdraudējis investīcijas 65 miljardu mārciņu apmērā

Pārsteidzošais Lielbritānijas lēmums izstāties no Eiropas Savienības (ES) licis lielai daļai britu uzņēmumu atcelt vai aizkavēt investīcijas vairāk nekā 65 miljardu sterliņu mārciņu (75 miljardu eiro) apmērā, liecina pirmdien publiskotie dati.

Šīs aplēses balstītas uz pētījumu, ko veicis Lielbritānijas Ekonomisko un biznesa pētījumu centrs (CEBR), finanšu pakalpojumu uzņēmums «Hitachi Capital» un tirgus izpētes kompānija «YouGov», kas nesen aptaujājuši 1015 uzņēmumu vadītājus par investīciju lēmumiem pēc «Brexit» balsojuma 23.jūnijā notikušajā referendumā.

Aptuveni trešdaļa aptaujāto apgalvoja, ka viņi «Brexit» dēļ ir aizkavējuši vai atcēluši plānotās investīcijas.

Visbiežāk minētais iemesls šādam lēmumam ir britu sterliņu mārciņas vērtības kritums vai ar to saistītās prognozes par inflācijas pieaugumu.

Tāpat kompāniju vadītāji norādījuši uz neskaidrību par Lielbritānijas turpmāku dalību Eiropas vienotajā tirgū un valsts ekonomikas veselību pēc «Brexit».

Pētījuma dati liecina, ka visbiežāk par investīciju atlikšanu vai atcelšanu runājuši informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju uzņēmumu vadītāji.

avots: tvnet.lv

25
Okt

Naftas cenām kritums; ASV un Eiropas biržu indeksi pieaug

Naftas cenas pasaulē tirgū pirmdien piedzīvojušas kritumu saistībā ar ziņām, ka Irāka vēlas tikt atbrīvota no Naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC iecerētā naftas ieguves apjoma samazinājuma.

ASV biržu indeksi pirmdien palielinājās, investoriem novērtējot vairākus nedēļas nogalē noslēgtos uzņēmumu pārņemšanas darījumus. Vislielāko kāpumu piedzīvojušas tehnoloģiju kompāniju akciju cenas.

Arī Eiropas biržu indeksi pakāpušies saistībā ar pozitīviem ekonomikas datiem, kas norāda, ka eirozonas privātā sektora aktivitāte oktobrī sasniegusi desmit mēnešos augstāko līmeni.

Tikmēr Lielbritānijas sterliņu mārciņas un eiro vērtība attiecībā pret ASV dolāru palielinājusies, kā arī pieaugusi dolāra vērtība pret Japānas jenu.

Ņujorkas biržā WTI markas jēlnaftas cena piegādēm novembrī pirmdien sarukusi par 0,33 ASV dolāriem līdz 50,52 dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena piegādēm decembrī Londonas biržā samazinājās par 0,3 dolāriem - līdz 51,48 dolāriem par barelu.

ASV biržu indekss «Dow Jones Industrial Average» pirmdien pieauga par 0,4% līdz 18 223,03 punktiem, indekss «Standard & Poor's 500» palielinājās par 0,5% līdz 2151,33 punktiem, bet indekss «Nasdaq Composite» pakāpās par 1% līdz 5309,83 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien saruka par 0,5% līdz 6986,4 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 palielinājās par 0,5% līdz 10 761,17 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 pieauga par 0,4% līdz 4552,58 punktiem.

Eiro vērtība pret dolāru pieaugusi no 1,0877 dolāriem līdz 1,0880 dolāriem par eiro. Mārciņas vērtība pret dolāru palielinājās no 1,2227 dolāriem līdz 1,2239 dolāriem par mārciņu. Savukārt dolāra kurss attiecībā pret jenu pakāpās no 103,83 jenām līdz 104,21 jenai par dolāru.

avots: tvnet.lv

25
Okt

Valdība atbalsta minimālās algas palielināšanu līdz 380 eiro

Valdība šodien atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz minimālās mēneša darba algas palielināšanu no 370 līdz 380 eiro.

380 eiro lielo minimālo darba algu būs jāsāk izmaksāt no 1.janvāra.

Šāds 10 eiro minimālās darba algas pieaugums darba devējiem izmaksās 12,36 eiro, ieskaitot sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Pēdējie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati parāda, ka aprīlī Latvijā bija 177 800 darba ņēmēju, kuriem darba ienākumi ir minimālās mēneša darba algas apmērā jeb 370 eiro un mazāk. Privātajā sektorā strādā 144 500 šādu cilvēku, bet sabiedriskajā sektorā - 30 600 cilvēku.

Savukārt darba ņēmēju skaits, kuriem darba ienākumi bija tieši minimālās mēneša darba algas apmērā, šī gada aprīli bija 33 000 cilvēku, tai skaitā privātajā sektorā tādu bija 25 400 un sabiedriskajā sektorā - 7100 cilvēku.

avots; tvnet.lv

13
Okt

Britu mārciņa piedzīvo strauju kritumu

Britu sterliņu mārciņas vērtība Āzijas biržā piektdien piedzīvojusi strauju kritumu, analītiķiem to skaidrojot ar automatizētās tirdzniecības izraisītu lejupslīdi.

Uz brīdi mārciņas vērtība pret dolāru samazinājās pat par 6% - līdz 1,1841 dolāram, sasniedzot zemāko līmeni pēdējā 31 gada laikā.

Turklāt šīs bijušas lielākās svārstības kopš Lielbritānijas iedzīvotāju balsojuma referendumā, kurā tika izlemts par izstāšanos no Eiropas Savienības.

Tirdzniecības sesijas turpinājumā mārciņas vērtība gan pieauga līdz 1,24 dolāriem, kas ir par 1,5% mazāk nekā biržas slēgšanas brīdī ceturtdien.

Skaidrības par to, kas izraisīja šo straujo kritumu, nav. Analītiķi norāda, ka vainojama varētu būt automatizētās tirdzniecības sistēma, kas reaģējusi uz medijos publiskotām ziņām.

Jāņem gan vērā, ka mārciņas vērtība nepastāvīga bijusi jau kopš «Brexit» balsojuma.

Straujais kritums piedzīvots pēc tam, kad laikraksts «Financial Times» publicēja rakstu par Francijas prezidentu Fransuā Olandu, kurš pieprasa smagas «Brexit» sarunas.

avots: tvnet.lv

Pieteikties jaunumiem

valūtas maiņa valūtas maiņa valūtas maiņa

Kontakti

SIA "AHOI", LV40003815908.
SIA "TILDA", LV40003355677.

Mob.:
+371 29 108 255 (Dīleris)
Mob.: +371 22 079 142 (Dīleris)
Mob.: +371 29 450 229 (Administrācija)
E-pasts: info@monextg.lv

© Monex T.G. Valūtas maiņas punkti 2011
*Mājaslapā izvietotiem valūtas maiņas kursiem ir tikai informatīva nozīme | hostings