13
Dec

LB: Kredītu procentu likmju samazinājums Latvijā varēja būt straujāks

Kopš Eiropas Centrālā banka sāka īstenot nestandarta monetāro politiku, Latvijas uzņēmumiem no jauna izsniegtajiem kredītiem eiro vidējās svērtās procentu likmes ir samazinājušās, taču sarukums bijis mazāks nekā citās valstīs, šodien diskusijā par zemo procentu likmju laikmetu sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Bitāns.

Latvijā uzņēmumiem kredīti tiek izsniegti ar procentu likmēm, kas ir vienas no augstākajām eiro zonā, un Latvija pēc procentu likmju lieluma atrodas vienā līmenī ar valstīm, kuru ekonomikās situācija ir sliktāka nekā Latvijā, sacīja Bitāns, piebilstot, ka Latvijā procentu likmes ir samazinājušās nepietiekami.

Latvijas Bankas eksperti izpētījuši, ka procentu likmju piemērošanā Latvijā ir būtiskas atšķirības starp dažādiem banku klientiem. Banku kredītpolitika un procentu likmju piemērošana ir atkarīga no kredītņēmēja lieluma - lieliem uzņēmējiem likmes salīdzinājumā ar 2014.gada janvāri ir zemākas, tādējādi kredīti ir lētāki. Bitāns secināja, ka Latvijā lielāko labumu no nestandarta monetārās politikas gūst lielie uzņēmumi, kas jūt kredītlikmju samazināšanos, kamēr mazie uzņēmumi nekādu būtisku atvieglojumu nejūt.

Noskaidrots arī, ka procentu likmju samazinājums saistīts ar pašu banku lielumu. Bitāns pauda viedokli, ka lielās, Latvijā dominējošās bankas nav pārāk ieinteresētas vēl straujāk palielināt kredītu portfeli, tādējādi procentu likmju samazinājums lielo banku izsniegtajiem kredītiem ir neliels. Savukārt mazākās bankas cenšas klientiem piedāvāt zemākas likmes un izrādīt konkurenci lielajām, dominējošām bankām. Latvijas Komercbanku asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, AS «SEB banka» valdes loceklis Kārlis Danēvičs gan vērsa uzmanību, lai arī mazajām bankām likmes ir sarukušas, tās joprojām ir divreiz lielākas nekā lielajām bankām.

Latvijas Bankas eksperti secinājuši, ka zemo procentu likmju laikmetā samazinājušies mājsaimniecību kredītmaksājumi, taču arī šajā ziņā samazinājums varētu būt bijis lielāks, lai tuvotos vidējiem eirozonas rādītājiem. Bitāns arī secināja, ka mājsaimniecību ienākumu kritums no zemākām depozītu likmēm ir nebūtisks neattīstītās krāšanas kultūras dēļ.

Latvijas Banka secinājusi, ka nestandarta monetārā politika nav mazinājusi Latvijā strādājošo banku pelnītspēju un tās necieš no zemajām procentu likmēm. Bitāns pauda viedokli, ka vidēji banku pelnītspēja un rentabilitāte ir laba. Uzlabojas arī situācija bankās ar salīdzinoši vājākiem pelnītspējas rādītājiem.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks izvirzīja četras tēzes, kāpēc Latvijā kredītu procentu likmes joprojām ir salīdzinoši augstas, vienlaikus atzīstot, ka neviena no šīm četrām versijām nespēj pilnībā izskaidrot, kāpēc kredītu procentu likmes ir tik augstas.

Viens no Bitāna pieļautajiem skaidrojumiem ir apstāklis, ka Latvijā ir salīdzinoši augsts negodprātīgo kredītņēmēju risks, tāpēc bankas risku izdala uz visiem un «labie» kredītņēmēji maksā par «sliktajiem».

Tapat Bitāns pieļāva, ka bankas pelna uz esošajiem klientiem, nevis cenšas iegūt jaunus. Bankas sapratušas, ka labajiem klientiem kredīti jau ir izsniegti, bet pārējiem tos nevajag, tādējādi tās necīnās par jauniem klientiem. Latvijas Bankas pārstāvis atzina, ka Latvijā konkurence starp bankām ir pārāk maza. Viens no skaidrojumiem pašreizējai situācijai, pēc viņa teiktā, varētu būt apstāklis, ka lielākajām Latvijas bankām īpašnieki ir skandināvu bankas, kuru akcionāru riska novērtējums ir vienāds - kad šo banku akcionāri nolemj izplest tirgu Latvijā, tas arī izplešas, bet, kad nolemj to samazināt, tirgus sasašaurinās. Tas, ka visas lielākās Latvijā strādājošās bankas nāk no viena reģiona, liecina, ka tās ir kā viena banka. «Varbūt tā ir, varbūt nav, piedāvāju to uz apspriešanu,» piebilda Bitāns.

Cits viņa apsvērums, kāpēc kredītu procentu likmes Latvijā samazinās lēnāk nekā citās eiro zonas valstīs, bija tēze, ka bankām ir dārgi piesaistīt ilgtermiņa finansējumu ārpus centrālās bankas nodrošinātām iespējām. Vienlaikus Bitāns atzina, ka Skandināvijas bankas tiek uzskatītas par stabilām bankām.

Kā vēl vienu iespējamo kavēkli straujākai procentu likmju pazemināšanai Bitāns minēja pieaugošās regulējuma prasības, kas sadārdzina banku darbības izmaksas, un bankas to kompensē ar augstākām kredītu likmēm. Vienlaikus viņš atzina, ka arī šis arguments ir kritizējums, jo normatīvu prasības pastiprinās visās eiro zonas valstīs. Latvijā gan ir vairāk pastiprinātas prasības nerezidentu segmentā strādājošajām bankām, bet tieši tās ir vairāk samazinājušas izsniegto kredītu procentu likmes.

Diskusijā Danēvičs pauda vairākus argumentus, kāpēc bankas ir piesardzīgākas nekā kaimiņvalstīs, piemēram, Latvijas bankas nesenajā ekonomikas krīzē cieta smagāk nekā Lietuvas un Igaunijas bankas, kā arī Latvijas bankas ir saskārušās ar negatīvu pieredzi tiesās, kad jācīnās ar negodīgiem kredītņēmējiem. Turklāt zemas procentu likmes aizdevumam nepalīdz, ja banka redz, ka klients nespēs atmaksāt aizdevumu.

Savukārt AS «Liepājas papīrs» valdes priekšsēdētājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis, Liepājas domes deputāts Jānis Vilnītis atzina, ka pašlaik banku piedāvāto procentu likmju ziņā spēles noteikumi kļūst labāki, taču vienlaikus pasliktinās citi nosacījumi, kas uzņēmējam ir būtiski, proti, mainās nodokļu politika un palielinās citi izdevumi, tādējādi uzņēmumu iecerēto projektu rentabilitāte un peļņa kļūst neiespējama.

avots: tvnet.lv

12
Dec

ECB obligāciju iegādes programmā uzpirkti Latvijas vērtspapīri par 1,298 miljardiem

Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotajā obligāciju iegādes programmā līdz novembra beigām ir uzpirkti Latvijas vērtspapīri 1,298 miljardu eiro apmērā, liecina ECB publiskotā informācija.

Savukārt Lietuvas obligācijas līdz 2016.gada novemra beigām uzpirktas 2,187 miljardu eiro apmērā, bet Igaunijas obligācijas - 65 miljonu eiro apmērā.

Tostarp novembrī obligāciju iegādes programmā Latvijas vērtspapīri iegādāti 39 miljonu eiro apmērā, Lietuvas - 99 miljonu eiro apmērā, bet Igaunijas vērtspapīri nav uzpirkti.

Kopumā minētajā ECB programmā līdz novembra beigām iegādātas obligācijas 1,218 triljonu eiro apmērā, tostarp novembrī - 70,145 miljardu eiro apmērā.

Latvijas Bankā aģentūrai LETA iepriekš atzīmēja, ka Latvijas obligācijas pamatā iegādājas Latvijas Banka, taču šos vērtspapīrus pērk arī ECB. Tāpat Latvijas Banka pērk arī starptautisko institūciju vērtspapīrus.

Vērtspapīru iegādes programma sākās 2015.gada martā, īstenojot galveno eiro sistēmas - ECB un eiro zonas nacionālo centrālo banku - mērķi uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāku par 2% gadā. Paplašinātajā aktīvu pirkšanas programmā (PAPP) sākotnēji bija trīs sadaļas - valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programma (PSPP), nodrošināto obligāciju pirkšanas programma (CBPP3) un ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programma (ABSPP), bet kopš 2016.gada 8.jūnija tajā iekļauta arī korporatīvā sektora vērtspapīru pirkšanas programma (CSPP).

Atbilstoši ECB Padomes 8.decembra lēmumam PAPP programma ilgs līdz 2017.gada decembra beigām vai, nepieciešamības gadījumā ilgāk, līdz brīdim, kad ECB būs pārliecinājusies, ka ir vērojama noturīga inflācijas līmeņa korekcija atbilstoši tās inflācijas mērķim. Ja šajā laikā tautsaimniecības perspektīva kļūs mazāk labvēlīga vai finansēšanas nosacījumi nebūs atbilstoši turpmākai virzībai uz noturīgu inflācijas līmeņa korekciju, ECB plāno palielināt programmas apmēru un/vai ilgumu. Vienlaikus atbilstoši ECB lēmumam no 2017.gada aprīļa tiks samazināts vērtspapīru iepirkšanas apmērs PAPP ietvaros - no 80 līdz 60 miljardiem eiro mēnesī. Ik mēnesi pirkto vērtspapīru mērķapjoms PAPP ietvaros kopš 2016.gada aprīļa ir 80 miljardi eiro, bet iepriekš bija 60 miljardi eiro.

avots: tvnet.lv

22
Nov

Naftas cenas turpina kāpt; biržu indeksi pieaug Eiropā un ASV, bet ASV dolāra vērtība sarūk

Naftas cenas pasaulē otrdienas rītā turpina pieaugumu, sasniedzot pēdējā mēneša augstāko atzīmi un kopš nedēļas sākuma palielinoties par vairāk nekā 5%. Tirgū pieaug pārliecība, ka naftas ieguvējvalstu organizācijas OPEC dalībvalstis 30.novembrī vienosies par naftas ieguves samazinājumu.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi pirmdien sasniedza rekordaugstu līmeni. Tas noticis trešo reizi vēsturē, un iepriekšējo reizi visi trīs indeksi rekordaugstu līmeni sasniedza 1999.gadā. Naftas cenas kāpums apvienojumā ar ASV dolāra vērtības kritumu un uzņēmumu peļņas atjaunošanos mazinājis tirgu saspringumu.

Eiropas biržu indeksi pirmdien palielinājās saistībā ar ieguves rūpniecības kompāniju akcijas cenas kāpumu, lai gan sesijas gaitā indeksi saruka, jo vairākas kompānijas publiskoja vājus finanšu rādītājus, kā arī pieauga bažas, ka optimisms pēc prezidenta vēlēšanām ASV ir bijis pārmērīgs.

ASV dolāra vērtība pirmdien samazinājās attiecībā pret eiro, attiecībā pret Lielbritānijas mārciņu un attiecībā pret Japānas jenu.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena piegādēm decembrī pirmdien palielinājās par 1,8 ASV dolāriem līdz 47,49 dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena piegādēm janvārī Londonas biržā kāpa par 2,04 dolāriem - līdz 48,90 dolāriem par barelu.

ASV biržu indekss «Dow Jones Industrial Average» pirmdien palielinājās par 0,47% līdz 18 956,69 punktiem, indekss «Standard & Poor's 500» kāpa par 0,75% līdz 2198,18 punktiem, bet indekss «Nasdaq Composite» pieauga par 0,89% līdz 5368,86 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par 0,03% līdz 6777,96 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 0,19% līdz 10 685,13 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,56% līdz 4529,58 punktiem.

ASV dolāra vērtība attiecībā pret eiro pirmdien samazinājās par 0,4% līdz 1,063 dolāriem par eiro. ASV dolāra vērtība attiecībā pret Lielbritānijas mārciņu saruka par 1,23% līdz 1,2494 dolāriem par mārciņu. ASV dolāra vērtība attiecībā pret Japānas jenu kritās par 0,08% līdz 110,82 jenām par dolāru.

avots: tvnet.lv

15
Nov

Cilvēki stāv rindā pēc Vidzemei veltītās divu eiro piemiņas monētas

Latvijas Bankai laižot apgrozībā Vidzemei veltītu divu eiro piemiņas monētu, šorīt pie kasēm bija izveidojušās nelielas - vairāku desmitu cilvēku - rindas.

Pirmie interesenti kasēs tika ielaisti plkst.7, bet monētu apmaiņa un suvenīrkomplektu tirdzniecība tika sākta plkst.8, aģentūru LETA informēja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

Pašlaik Latvijas Bankas kasēs Vidzemes monētu apmainīt un «Brilliant Uncirculated» kvalitātes monētas īpašajā suvenīriesaiņojumā iegādāties var gandrīz bez gaidīšanas rindā.

Monētas apmaiņai un suvenīrkomplektu iegādei limiti nav noteikti. Cilvēki aktīvi izmanto iespēju rezervēt monētas Latvijas Bankas monētu rezervēšanas sistēmā, un visi rezervēšanai piedāvātie «Brilliant Uncirculated» suvenīriesaiņojumi ir jau rezervēti, tāpēc šī produkta iegādei jādodas uz Latvijas Bankas kasēm. Savukārt monētas apmaiņai rezervēšanas sistēmā vēl ir pieejamas.

Divu eiro piemiņas monētas «Vidzeme» tirāža ir viens miljons eksemplāru. Latvijas Bankas pieredze liecina, ka šāda tirāža ir pietiekama, lai monētas apmaiņai pietiktu visiem interesentiem vismaz vairākas nedēļas.

Savukārt «Brilliant Uncirculated» kvalitātē īpašā suvenīriesaiņojumā iespējams iegādāties 10 000 monētu. To cena Latvijas Bankas kasēs - 7,3 eiro.

Vidzemei veltītā divu eiro piemiņas monēta ievada Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltīto divu eiro piemiņas monētu sēriju, kas būs viens no Latvijas Bankas veltījumiem valsts 100 gadu jubilejā. Šajā sērijā tiks izdotas četras piemiņas monētas, kuru nacionālajā pusē tiks atainoti Latvijas kultūrvēsturisko apgabalu - Vidzemes, Kurzemes, Latgales, Zemgales - ģerboņi. Šodien apgrozībā nonāk Vidzemei veltītā monēta, 2017.gadā pie iedzīvotājiem nonāks Kurzemei un Latgalei veltītās monētas, bet 2018.gadā tiks izlaista Zemgalei veltītā monēta. Latvijas kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņu attēli līdz šim monētu dizainā nav izmantoti.

Monētu grafisko dizainu veidojis Laimonis Šēnbergs, bet plastisko veidojumu - Jānis Strupulis

Monētas kaltas Lietuvā.

Latvijas Banka līdz šim izdevusi šādas divu eiro piemiņas monētas: Rīgai - kultūras galvaspilsētai - veltītu, Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā veltītu, kā arī piemiņas monētas ar stārķa un govs attēliem. Izdota arī kopīga eirozonas monēta «Eiropas Savienības karogam 30».

Piemiņas monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijā un citās eirozonas dalībvalstīs, un tās nonāk apritē tāpat kā cita apgrozības nauda. Katru gadu ikviena eirozonas valsts var izlaist divas šādas monētas, kas veltītas valsts, Eiropas vai pasaules nozīmes notikumiem. Papildus tam visas eirozonas valstis kopā var izlaist vēl vienu divu eiro monētu, kas veltīta kādai kopējai Eiropas Savienības valstu tēmai.

avots: tvnet.lv

10
Nov

«Brexit» apdraudējis investīcijas 65 miljardu mārciņu apmērā

Pārsteidzošais Lielbritānijas lēmums izstāties no Eiropas Savienības (ES) licis lielai daļai britu uzņēmumu atcelt vai aizkavēt investīcijas vairāk nekā 65 miljardu sterliņu mārciņu (75 miljardu eiro) apmērā, liecina pirmdien publiskotie dati.

Šīs aplēses balstītas uz pētījumu, ko veicis Lielbritānijas Ekonomisko un biznesa pētījumu centrs (CEBR), finanšu pakalpojumu uzņēmums «Hitachi Capital» un tirgus izpētes kompānija «YouGov», kas nesen aptaujājuši 1015 uzņēmumu vadītājus par investīciju lēmumiem pēc «Brexit» balsojuma 23.jūnijā notikušajā referendumā.

Aptuveni trešdaļa aptaujāto apgalvoja, ka viņi «Brexit» dēļ ir aizkavējuši vai atcēluši plānotās investīcijas.

Visbiežāk minētais iemesls šādam lēmumam ir britu sterliņu mārciņas vērtības kritums vai ar to saistītās prognozes par inflācijas pieaugumu.

Tāpat kompāniju vadītāji norādījuši uz neskaidrību par Lielbritānijas turpmāku dalību Eiropas vienotajā tirgū un valsts ekonomikas veselību pēc «Brexit».

Pētījuma dati liecina, ka visbiežāk par investīciju atlikšanu vai atcelšanu runājuši informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju uzņēmumu vadītāji.

avots: tvnet.lv

25
Okt

Naftas cenām kritums; ASV un Eiropas biržu indeksi pieaug

Naftas cenas pasaulē tirgū pirmdien piedzīvojušas kritumu saistībā ar ziņām, ka Irāka vēlas tikt atbrīvota no Naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC iecerētā naftas ieguves apjoma samazinājuma.

ASV biržu indeksi pirmdien palielinājās, investoriem novērtējot vairākus nedēļas nogalē noslēgtos uzņēmumu pārņemšanas darījumus. Vislielāko kāpumu piedzīvojušas tehnoloģiju kompāniju akciju cenas.

Arī Eiropas biržu indeksi pakāpušies saistībā ar pozitīviem ekonomikas datiem, kas norāda, ka eirozonas privātā sektora aktivitāte oktobrī sasniegusi desmit mēnešos augstāko līmeni.

Tikmēr Lielbritānijas sterliņu mārciņas un eiro vērtība attiecībā pret ASV dolāru palielinājusies, kā arī pieaugusi dolāra vērtība pret Japānas jenu.

Ņujorkas biržā WTI markas jēlnaftas cena piegādēm novembrī pirmdien sarukusi par 0,33 ASV dolāriem līdz 50,52 dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena piegādēm decembrī Londonas biržā samazinājās par 0,3 dolāriem - līdz 51,48 dolāriem par barelu.

ASV biržu indekss «Dow Jones Industrial Average» pirmdien pieauga par 0,4% līdz 18 223,03 punktiem, indekss «Standard & Poor's 500» palielinājās par 0,5% līdz 2151,33 punktiem, bet indekss «Nasdaq Composite» pakāpās par 1% līdz 5309,83 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien saruka par 0,5% līdz 6986,4 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 palielinājās par 0,5% līdz 10 761,17 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 pieauga par 0,4% līdz 4552,58 punktiem.

Eiro vērtība pret dolāru pieaugusi no 1,0877 dolāriem līdz 1,0880 dolāriem par eiro. Mārciņas vērtība pret dolāru palielinājās no 1,2227 dolāriem līdz 1,2239 dolāriem par mārciņu. Savukārt dolāra kurss attiecībā pret jenu pakāpās no 103,83 jenām līdz 104,21 jenai par dolāru.

avots: tvnet.lv

Pieteikties jaunumiem

valūtas maiņa valūtas maiņa valūtas maiņa

Kontakti

SIA "AHOI", LV40003815908.
SIA "TILDA", LV40003355677.

Mob.:
+371 29 108 255 (Dīleris)
Mob.: +371 22 079 142 (Dīleris)
Mob.: +371 29 450 229 (Administrācija)
E-pasts: info@monextg.lv

© Monex T.G. Valūtas maiņas punkti 2011
*Mājaslapā izvietotiem valūtas maiņas kursiem ir tikai informatīva nozīme | hostings