25
Okt

Valdība atbalsta minimālās algas palielināšanu līdz 380 eiro

Valdība šodien atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz minimālās mēneša darba algas palielināšanu no 370 līdz 380 eiro.

380 eiro lielo minimālo darba algu būs jāsāk izmaksāt no 1.janvāra.

Šāds 10 eiro minimālās darba algas pieaugums darba devējiem izmaksās 12,36 eiro, ieskaitot sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Pēdējie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati parāda, ka aprīlī Latvijā bija 177 800 darba ņēmēju, kuriem darba ienākumi ir minimālās mēneša darba algas apmērā jeb 370 eiro un mazāk. Privātajā sektorā strādā 144 500 šādu cilvēku, bet sabiedriskajā sektorā - 30 600 cilvēku.

Savukārt darba ņēmēju skaits, kuriem darba ienākumi bija tieši minimālās mēneša darba algas apmērā, šī gada aprīli bija 33 000 cilvēku, tai skaitā privātajā sektorā tādu bija 25 400 un sabiedriskajā sektorā - 7100 cilvēku.

avots; tvnet.lv

13
Okt

Britu mārciņa piedzīvo strauju kritumu

Britu sterliņu mārciņas vērtība Āzijas biržā piektdien piedzīvojusi strauju kritumu, analītiķiem to skaidrojot ar automatizētās tirdzniecības izraisītu lejupslīdi.

Uz brīdi mārciņas vērtība pret dolāru samazinājās pat par 6% - līdz 1,1841 dolāram, sasniedzot zemāko līmeni pēdējā 31 gada laikā.

Turklāt šīs bijušas lielākās svārstības kopš Lielbritānijas iedzīvotāju balsojuma referendumā, kurā tika izlemts par izstāšanos no Eiropas Savienības.

Tirdzniecības sesijas turpinājumā mārciņas vērtība gan pieauga līdz 1,24 dolāriem, kas ir par 1,5% mazāk nekā biržas slēgšanas brīdī ceturtdien.

Skaidrības par to, kas izraisīja šo straujo kritumu, nav. Analītiķi norāda, ka vainojama varētu būt automatizētās tirdzniecības sistēma, kas reaģējusi uz medijos publiskotām ziņām.

Jāņem gan vērā, ka mārciņas vērtība nepastāvīga bijusi jau kopš «Brexit» balsojuma.

Straujais kritums piedzīvots pēc tam, kad laikraksts «Financial Times» publicēja rakstu par Francijas prezidentu Fransuā Olandu, kurš pieprasa smagas «Brexit» sarunas.

avots: tvnet.lv

27
Sep

Starptautiskajā konkursā «Monētu zvaigznājs» atzinību gūst trīs Latvijas monētas

Trīs Latvijas kolekcijas monētas guvušas atzinību izdevniecības «Watermark Publishing House» rīkotajā 10.starptautiskajā kolekcijas monētu konkursā «Monētu zvaigznājs 2016», informē Latvijas Bankā.

Tostarp Latvijas Bankas pērn izlaistā monēta «Rainis un Aspazija» atzīta par labāko nominācijā «Unikāls idejas risinājums». Sudraba kolekcijas monēta «Rainis un Aspazija» ir veltījums latviešu dižgaru Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubilejai. Monētu veido divas atsevišķas daļas, uz vienas attēlots Rainis, uz otras - Aspazija ar viņas populārāko dzejoļu krājumu simbolizējošām sarkanām puķēm. Monētu apgriežot, redzamas dzejas rindas, ko Rainis un Aspazija veltījuši viens otram.

Nominācijā «Veiksmīgs mākslinieciskais risinājums» par labāko atzīta sudraba kolekcijas monēta «Melanholiskais valsis». Šī monēta ir veltījums ģeniālā komponista Emīla Dārziņa skaņdarbam «Melanholiskais valsis», kas ir viena no izcilākajām latviešu simfoniskās mūzikas kompozīcijām. Monētas aversā redzama spoži uzmirdzējusi krītoša zvaigzne, gar monētas malu augšpusē lokveidā izkārtotas varavīksni simbolizējošas septiņas joslas. Savukārt monētas reversā izvietots uzraksts «Valse Mélancolique». Atbilstoši monētas mākslinieka Ilmāra Blumberga iecerei krītošā zvaigzne attēlo Dārziņa pāragro un traģisko aiziešanu no dzīves, bet varavīksnes septiņi loki raisa sarunu ar Dievu caur mūziku.

Nominācijā «Monētu klasika» 2.vietu ieguvusi sudraba kolekcijas monēta «Vērdiņam 500». Šī monēta pilda kultūrvēsturisku misiju, ļaujot vērdiņu atkal iepazīt ne vien kā dainu un pasaku tēlu, bet arī kā reālu sudraba naudas zīmi.

Konkursā «Monētu zvaigznājs 2016» varēja pieteikt 2015.gadā izlaistas monētas. Monētas vērtēja starptautiska žūrija deviņās nominācijās. Kopumā šoreiz uz balvām pretendēja 29 valstu centrālās bankas, kaltuves un citas organizācijas, kuras izlaiž kolekcijas monētas, ar vairāk nekā 240 monētām un 21 monētu sēriju.

Latvija monētu konkursā «Monētu zvaigznājs» ar labām sekmēm piedalījusies arī iepriekš. Pērn nominācijā «Unikāls idejas risinājums» par labāko tika atzīta Jāņa Jaunsudrabiņa «Baltajai grāmatai» veltītā sudraba kolekcijas monēta, bet nominācijā «Gada sudraba monēta» 2.vietu ieguva 2014.gada augustā izlaistā sudraba kolekcijas monēta, kas veltīta Baltijas ceļa 25 gadu jubilejai.

avots: tvnet.lv

13
Sep

Latvijas Banka šodien laiž apgrozībā kolekcijas monētu «Nacionālais uzņēmējs»

Latvijas Banka šodien, 13.septembrī, apgrozībā laidīs nacionālo uzņēmēju nopelniem veltītu 5 eiro sudraba kolekcijas monētu «Nacionālais uzņēmējs», aģentūrai BNS pavēstīja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

«Latvijas nacionālo uzņēmēju nopelniem veltītā eiro kolekcijas monēta ir cieņas apliecinājums viņu darbam un ieguldījumam valsts ekonomiskās neatkarības un nacionālās pašapziņas stiprināšanā,» sacīja Silakalns.

Monēta ir desmitstūra formā. Tās priekšpuses (aversa) augšdaļā ir QR kods ar vēstījumu uzņēmēju nākamajai paaudzei, bet monētas aizmugurē (reversā) ir 25 reljefi izstrādātas skaldnes, kas simbolizē uzņēmējdarbībai veltītos gadus.

Monētas svars ir 30,3 grami, bet desmitstūra malas garums ir 12 milimetri.

Monētas maksimālā tirāža ir 3000 eksemplāru. «Ņemot vērā nelielo pārdošanai pieejamo monētu skaitu, lai dotu iespēju pēc iespējas lielākam interesentu lokam to iegādāties, to varēs iegādāties Latvijas Bankas kasēs, bet nevarēs iepriekš rezervēt,» sacīja Silakalns, piebilstot, ka Latvijas Bankas kasēs viens pircējs varēs iegādāties vienu monētu.

Monētas cena Latvijas Bankas kasēs būs 67 eiro.

«Svinot Latvijas neatkarības atgūšanas gadadienu vai domājot par valsts nākotni, prātā paturams tas, ka valsts politiskā neatkarība nav iespējama bez tās ekonomiskās patstāvības, ko nodrošina arī nacionālie uzņēmēji, kuri rada darbvietas un maksā nodokļus. Valsts tautsaimniecības stabilitāte ir tās iedzīvotāju labklājības garants, un pamatus tai sāka veidot tie uzņēmīgie, drosmīgie un atbildīgie cilvēki, kuri tūlīt pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas dibināja uzņēmumus, veiksmīgi vadīja tos cauri valsts ekonomiskās attīstības līkločiem un tagad ar gandarījumu var atskatīties uz paveikto,» atzīmēja Latvijas Bankas preses sekretārs.

Monēta kalta Lietuvas «Lietuvos monetø kalykla». Kolekcijas monētas grafisko dizainu veidojis Paulis Liepa, bet plastisko veidojumu - Ivars Drulle.

Eiro kolekcijas monētas ir maksāšanas līdzeklis tikai emisijas valstī. Kolekcijas monētas pēc formas ir nauda, bet pēc būtības - mākslas darbs. Tās izgatavo no zelta, sudraba vai citiem dārgmetāliem īpaši augstā kaluma kvalitātē. Atšķirībā no apgrozības naudas kolekcijas monētas parasti nav domātas lietošanai maksājumos, bet dāvināšanai, piemiņai un kolekcijām. Šo iemeslu dēļ monētu cena arī būtiski pārsniedz nominālvērtību. Kolekcijas monētu nominālvērtība ir atšķirīga no apgrozības monētu nominālvērtības.

avots: tvnet.lv

13
Sep

Lielbritānija laiž klajā plastikāta piecu mārciņu banknotes

Anglijas banka otrdien laiž apgrozībā jaunas piecu mārciņu plastikāta banknotes, uz kurām redzams kādreizējā Lielbritānijas premjerministra Vinstona Čērčila portrets.

Banka norāda, ka jaunās banknotes ir apgādātas ar labākām drošības pazīmēm un ir pietiekami izturīgas, lai pārciestu mazgāšanu veļasmašīnā.

Jaunās piecu mārciņu banknotes ir drukātas uz «plāna, pret netīrumiem un mitrumu izturīga plastikāta», un to kalpošanas laiks varētu būt divarpus reizes ilgāks nekā ierasto papīra banknošu mūžs.

«Jaunajiem pieciniekiem ir virkne drošības pazīmju, kas to viltošanu padara vēl grūtāku,» teikts bankas paziņojumā, īpaši uzsverot caurspīdīgo lodziņu, zelta foliju banknotes aversā un sudraba - reversā.

Lēmums uz jaunajām banknotēm attēlot Čērčilu pieņemts, jo «viņš ir viens no visu laiku lielākajiem valstsvīriem un vienīgais premjerministrs, kas saņēmis Nobela prēmiju literatūrā», savā paziņojumā norādījis bankas prezidents Marks Kārnijs.

«Mūsu banknotes ir Apvienotās Karalistes kolektīvās atmiņas krātuves un liecības par nācijas izcilāko pārstāvju lieliskākajiem sasniegumiem,» uzsvēris Kārnijs. «Tāpat kā Čērčils, jaunās maksāšanas zīmes izturēs laika pārbaudi.»

avots: tvnet.lv

16
Aug

Baltijas valstis satraucas par Ziemeļvalstu banku uzticamību

Kā raksta izdevums Financial Times, 2007.-08. gada globālās finanšu krīzes laikā Zviedrijas bankas ar bažām lūkojās Baltijas valstu virzienā. Baltijas valstu ekonomiskā lejupslīde deva smagu triecienu Zviedrijas aizdevējiem un radīja Stokholmas regulatoros bažas par nekustamā īpašuma tirgus sabrukumu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Savukārt, šobrīd situācija ir pilnīgi pretēja. Pieaugošās bažas Baltijas banku nozarē ir vēl viena zīme, kas norāda uz nepilnībām Eiropas finanšu sistēmā.

Ņemsim par piemēru Lietuvu. Vairāk nekā 90 procentus no Lietuvas banku aktīviem pārvalda ārvalstu aizdevēji (rādītāji Igaunijā un Latvijā ir nedaudz atšķirīgi).

Šāda situācija ir izveidojusies, pateicoties vairāku valdību pēc kārtas apzināti īstenotai politikai, veicinot sistēmas caurredzamību un konkurenci, tajā pašā laikā izskaužot korupciju. «Ciešā saikne starp vietējām bankām un vietējo uzņēmējdarbību pārāk bieži bija balstīta uz korupciju, kas negatīvi ietekmēja visu ekonomiku,» norādīja viens no eksministriem Viļņā.

Strauji ieplūda Ziemeļvalstu bankas. Lietuvātrīs lielākie aizdevējiir zviedru SEB unSwedbank,un norvēģu DNB. Visas trīs bankas palika valstī pat tad, kad iekšzemes kopprodukts ASV dolāra valūtas ietvaros laika posmā no 2008. līdz 2010. gadam pazeminājās par vairāk nekā piektdaļu.

Taču dažas amatpersonas trīs Baltijas valstīs sāk satraukties par to, ko šīs bankas dara savosvietējos tirgos. Zviedrijas Centrālās bankas pārvaldnieks Stefans Ingvess (Stefan Ingves) jūlijā notikušajā konferencē paziņoja, ka «bažas tagad ir vērstas pretējā virzienā: Baltijas valstis uztraucas par nekustamo īpašumu Zviedrijā».

Negatīvas procentu likmes Zviedrijā un rekordzemas likmes Norvēģijā ir novedušas pie galvu reibinoša mājokļu cenu kāpuma un bailēm par burbuļa veidošanos. Šķiet, ka abās valstīs pieaug finansiālās stabilitātes riski.

Viļņā pastāvošās bažas ir novērojamas daudzās nelielās valstīs visā Eiropā, kurās ir vērojams ārvalstu banku īpatsvars: ja aizdevēju vietējā tirgū ir krīze, vai viņi beigs izsniegt aizdevumus vai pat pārtrauks darbību mūsu valstī?

«Mēs ļoti cieši sekojam tam, kas notiek Stokholmā un Oslo,» stāsta vadoša Lietuvas amatpersona. «Mēs atceramies, ka 2008.-09. gadā bankas praktiski pārtrauca izsniegt aizdevumus. Valdībai tas radīja lielas galvassāpes.»

Ekonomikas ideju laboratorijas «Bruegel» vecākais biedrs Nikolass Verons (Nicolas Véron) norāda, ka aptuveni puse no eirozonas valstīm saskaras ar līdzīgu dilemmu, jo vairāk nekā puse no to finanšu nozares ir balstīta ārpus šo valstu robežām.

Valstis nav bez aizsardzības. SEB, Swedbank un DNB Lietuvā darbojas kā filiāles, kas nozīmē, ka tām ir sava vietējā bilance un kapitāls, kas atrodas atsevišķā pārraudzībā. Tas nozīmē, ka Lietuvas filiāles pārrauga Eiropas Centrālā banka, kamēr mātes bankas, kuru galvenās mītnes atrodas ārpus eirozonas, pārrauga Zviedrijas vai Norvēģijas regulatori.

Krīzes situācijā pastāv iespēja, ka tiek pārskaitīta nauda no Lietuvas, lai segtu zaudējumus Zviedrijā. . . Mēs nevēlamies konfrontāciju ar bankām, mēs tikai vēlamies alternatīvu - lai Lietuvas oficiālās mātes bankas joprojām spētu repatriēt daļu no savu filiāļu kapitāla. Piemēram, Swedbank šogad no savas filiāles Lietuvā sev izmaksāja papildu dividendes €491miljonu apmērā, uzsverot, ka Baltijas valstis joprojām ir «vietējais tirgus».

Pēc dividenžu izmaksas kopējais kapitāla atbilstības koeficients atradās pie 23,9 procentu atzīmes, kas ir virs regulatoru noteiktā minimālā rādītāja, taču zemāks nekā 40 procentu rādītājs 2015. gada beigās. Ziemeļvalstu bankām piemīt arī viens noaugstākajiem kapitāla līmeņiemEiropā, ko apliecina nesen veiktie stresa testi.

Taču eksperti joprojām uztraucas, ka ārvalstu bankas krīzes laikā potenciāli var sistēmu padarīt trauslāku kā tas notika 2008. gadā, kad daudzi aizdevēji slēdza ārzemju operācijas. Haralds Beninks (Harald Benink), banku un finanšu profesors Tilburgas Universitātē Nīderlandē, norāda: «Tas padara lietas sarežģītākas un komplicētākas. Kas notiek, ja galvenās mītnes valstī [Zviedrijā vai Norvēģijā] banka nonāk nepatikšanās?»

Viņš akcentē to, ka Zviedrijas un Norvēģijas bankas lielākoties izvairījās no 2008. gada finanšu krīzes radītās ietekmes, neskatoties uz sarežģījumiem Baltijā, kas nozīmē, ka šo banku apņēmība īstenot darbību Lietuvā vēl nav pārbaudīta ar finanšu triecienu to galvenās mītnes valstī.

Šķiet, ka Lietuvas amatpersonas apzinās risku un cenšas sekmēt alternatīvas ārvalstu bankām, reformējot vietējās kredītapvienības, veicinot finanšu tehnoloģiju uzņēmumu un ēnu banku izveidi, kā arī mudinot pensiju fondus veikt vairāk pašmāju ieguldījumus.

Vadošā amatpersona apstiprina: «Krīzes situācijā pastāv iespēja, ka tiek pārskaitīta nauda no Lietuvas, lai segtu zaudējumus Zviedrijā. . . Mēs nevēlamies konfrontāciju ar bankām, mēs tikai vēlamies alternatīvu.»

avots: tvnet.lv

Pieteikties jaunumiem

valūtas maiņa valūtas maiņa valūtas maiņa

Kontakti

SIA "AHOI", LV40003815908.
SIA "TILDA", LV40003355677.

Mob.:
+371 29 108 255 (Dīleris)
Mob.: +371 22 079 142 (Dīleris)
Mob.: +371 29 450 229 (Administrācija)
E-pasts: info@monextg.lv

© Monex T.G. Valūtas maiņas punkti 2011
*Mājaslapā izvietotiem valūtas maiņas kursiem ir tikai informatīva nozīme | hostings