13
Sep

Lielbritānija laiž klajā plastikāta piecu mārciņu banknotes

Anglijas banka otrdien laiž apgrozībā jaunas piecu mārciņu plastikāta banknotes, uz kurām redzams kādreizējā Lielbritānijas premjerministra Vinstona Čērčila portrets.

Banka norāda, ka jaunās banknotes ir apgādātas ar labākām drošības pazīmēm un ir pietiekami izturīgas, lai pārciestu mazgāšanu veļasmašīnā.

Jaunās piecu mārciņu banknotes ir drukātas uz «plāna, pret netīrumiem un mitrumu izturīga plastikāta», un to kalpošanas laiks varētu būt divarpus reizes ilgāks nekā ierasto papīra banknošu mūžs.

«Jaunajiem pieciniekiem ir virkne drošības pazīmju, kas to viltošanu padara vēl grūtāku,» teikts bankas paziņojumā, īpaši uzsverot caurspīdīgo lodziņu, zelta foliju banknotes aversā un sudraba - reversā.

Lēmums uz jaunajām banknotēm attēlot Čērčilu pieņemts, jo «viņš ir viens no visu laiku lielākajiem valstsvīriem un vienīgais premjerministrs, kas saņēmis Nobela prēmiju literatūrā», savā paziņojumā norādījis bankas prezidents Marks Kārnijs.

«Mūsu banknotes ir Apvienotās Karalistes kolektīvās atmiņas krātuves un liecības par nācijas izcilāko pārstāvju lieliskākajiem sasniegumiem,» uzsvēris Kārnijs. «Tāpat kā Čērčils, jaunās maksāšanas zīmes izturēs laika pārbaudi.»

avots: tvnet.lv

16
Aug

Baltijas valstis satraucas par Ziemeļvalstu banku uzticamību

Kā raksta izdevums Financial Times, 2007.-08. gada globālās finanšu krīzes laikā Zviedrijas bankas ar bažām lūkojās Baltijas valstu virzienā. Baltijas valstu ekonomiskā lejupslīde deva smagu triecienu Zviedrijas aizdevējiem un radīja Stokholmas regulatoros bažas par nekustamā īpašuma tirgus sabrukumu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Savukārt, šobrīd situācija ir pilnīgi pretēja. Pieaugošās bažas Baltijas banku nozarē ir vēl viena zīme, kas norāda uz nepilnībām Eiropas finanšu sistēmā.

Ņemsim par piemēru Lietuvu. Vairāk nekā 90 procentus no Lietuvas banku aktīviem pārvalda ārvalstu aizdevēji (rādītāji Igaunijā un Latvijā ir nedaudz atšķirīgi).

Šāda situācija ir izveidojusies, pateicoties vairāku valdību pēc kārtas apzināti īstenotai politikai, veicinot sistēmas caurredzamību un konkurenci, tajā pašā laikā izskaužot korupciju. «Ciešā saikne starp vietējām bankām un vietējo uzņēmējdarbību pārāk bieži bija balstīta uz korupciju, kas negatīvi ietekmēja visu ekonomiku,» norādīja viens no eksministriem Viļņā.

Strauji ieplūda Ziemeļvalstu bankas. Lietuvātrīs lielākie aizdevējiir zviedru SEB unSwedbank,un norvēģu DNB. Visas trīs bankas palika valstī pat tad, kad iekšzemes kopprodukts ASV dolāra valūtas ietvaros laika posmā no 2008. līdz 2010. gadam pazeminājās par vairāk nekā piektdaļu.

Taču dažas amatpersonas trīs Baltijas valstīs sāk satraukties par to, ko šīs bankas dara savosvietējos tirgos. Zviedrijas Centrālās bankas pārvaldnieks Stefans Ingvess (Stefan Ingves) jūlijā notikušajā konferencē paziņoja, ka «bažas tagad ir vērstas pretējā virzienā: Baltijas valstis uztraucas par nekustamo īpašumu Zviedrijā».

Negatīvas procentu likmes Zviedrijā un rekordzemas likmes Norvēģijā ir novedušas pie galvu reibinoša mājokļu cenu kāpuma un bailēm par burbuļa veidošanos. Šķiet, ka abās valstīs pieaug finansiālās stabilitātes riski.

Viļņā pastāvošās bažas ir novērojamas daudzās nelielās valstīs visā Eiropā, kurās ir vērojams ārvalstu banku īpatsvars: ja aizdevēju vietējā tirgū ir krīze, vai viņi beigs izsniegt aizdevumus vai pat pārtrauks darbību mūsu valstī?

«Mēs ļoti cieši sekojam tam, kas notiek Stokholmā un Oslo,» stāsta vadoša Lietuvas amatpersona. «Mēs atceramies, ka 2008.-09. gadā bankas praktiski pārtrauca izsniegt aizdevumus. Valdībai tas radīja lielas galvassāpes.»

Ekonomikas ideju laboratorijas «Bruegel» vecākais biedrs Nikolass Verons (Nicolas Véron) norāda, ka aptuveni puse no eirozonas valstīm saskaras ar līdzīgu dilemmu, jo vairāk nekā puse no to finanšu nozares ir balstīta ārpus šo valstu robežām.

Valstis nav bez aizsardzības. SEB, Swedbank un DNB Lietuvā darbojas kā filiāles, kas nozīmē, ka tām ir sava vietējā bilance un kapitāls, kas atrodas atsevišķā pārraudzībā. Tas nozīmē, ka Lietuvas filiāles pārrauga Eiropas Centrālā banka, kamēr mātes bankas, kuru galvenās mītnes atrodas ārpus eirozonas, pārrauga Zviedrijas vai Norvēģijas regulatori.

Krīzes situācijā pastāv iespēja, ka tiek pārskaitīta nauda no Lietuvas, lai segtu zaudējumus Zviedrijā. . . Mēs nevēlamies konfrontāciju ar bankām, mēs tikai vēlamies alternatīvu - lai Lietuvas oficiālās mātes bankas joprojām spētu repatriēt daļu no savu filiāļu kapitāla. Piemēram, Swedbank šogad no savas filiāles Lietuvā sev izmaksāja papildu dividendes €491miljonu apmērā, uzsverot, ka Baltijas valstis joprojām ir «vietējais tirgus».

Pēc dividenžu izmaksas kopējais kapitāla atbilstības koeficients atradās pie 23,9 procentu atzīmes, kas ir virs regulatoru noteiktā minimālā rādītāja, taču zemāks nekā 40 procentu rādītājs 2015. gada beigās. Ziemeļvalstu bankām piemīt arī viens noaugstākajiem kapitāla līmeņiemEiropā, ko apliecina nesen veiktie stresa testi.

Taču eksperti joprojām uztraucas, ka ārvalstu bankas krīzes laikā potenciāli var sistēmu padarīt trauslāku kā tas notika 2008. gadā, kad daudzi aizdevēji slēdza ārzemju operācijas. Haralds Beninks (Harald Benink), banku un finanšu profesors Tilburgas Universitātē Nīderlandē, norāda: «Tas padara lietas sarežģītākas un komplicētākas. Kas notiek, ja galvenās mītnes valstī [Zviedrijā vai Norvēģijā] banka nonāk nepatikšanās?»

Viņš akcentē to, ka Zviedrijas un Norvēģijas bankas lielākoties izvairījās no 2008. gada finanšu krīzes radītās ietekmes, neskatoties uz sarežģījumiem Baltijā, kas nozīmē, ka šo banku apņēmība īstenot darbību Lietuvā vēl nav pārbaudīta ar finanšu triecienu to galvenās mītnes valstī.

Šķiet, ka Lietuvas amatpersonas apzinās risku un cenšas sekmēt alternatīvas ārvalstu bankām, reformējot vietējās kredītapvienības, veicinot finanšu tehnoloģiju uzņēmumu un ēnu banku izveidi, kā arī mudinot pensiju fondus veikt vairāk pašmāju ieguldījumus.

Vadošā amatpersona apstiprina: «Krīzes situācijā pastāv iespēja, ka tiek pārskaitīta nauda no Lietuvas, lai segtu zaudējumus Zviedrijā. . . Mēs nevēlamies konfrontāciju ar bankām, mēs tikai vēlamies alternatīvu.»

avots: tvnet.lv

16
Aug

Latvijā mazumtirdzniecībā pārdod par 8,1% vairāk degvielas

Latvijā šogad pirmajā ceturksnī mazumtirdzniecībā pārdoti 423,8 tūkstoši tonnu degvielas, kas ir par 31,7 tūkstošiem tonnu jeb 8,1% vairāk nekā 2015.gada attiecīgajā laika periodā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču pārvaldes informācija.

Tostarp mazumtirdzniecībā realizētās dīzeļdegvielas apmērs šogad pirmajos sešos mēnešos ir palielinājies par 32,6 tūkstošiem tonnu jeb 12%, autogāzes realizācijas apmēri stabilizējušies, bet realizētā benzīna apmērs turpināja nedaudz samazināties.

Kopumā šogad pirmajā pusgadā Latvijā realizēts 601,1 tūkstotis tonnu naftas produktu (degvielas), kas ir par 15 tūkstošiem tonnu jeb 2,6% vairāk nekā 2015.gada pirmajā pusgadā. Tostarp, kā jau minēts, mazumtirdzniecībā realizētās degvielas apmērs pieaudzis par 8,1%, bet samazinājies vairumtirdzniecībā (lietotājiem) realizētās degvielas apmērs - par 7,2% - līdz 152,6 tūkstošiem tonnu, kā arī sarukusi iezīmētās (marķētās) dīzeļdegvielas realizācija – par 16,2% – līdz 16,5 tūkstošiem tonnu un savam patēriņam un citiem mērķiem izmantoto naftas produktu realizācija - par 16,3% - līdz 8,2 tūkstošiem tonnu.

Latvijā 2015.gada pirmajā pusgadā mazumtirdzniecībā tika pārdots 392,1 tūkstotis tonnu degvielas.

avots: tvnet.lv

26
Jūl

Aptauja: 48% uzņēmumu vadītāju Centrāleiropā un Austrumeiropā prognozē globālās ekonomikas stagnāciju

Gandrīz puse jeb 48% uzņēmumu vadītāju Centrāleiropā un Austrumeiropā prognozē globālās ekonomikas stagnācijas turpināšanos, liecina konsultāciju uzņēmuma PwC veiktā uzņēmumu vadītāju aptauja un pētījums, kas šogad tiek publicēts 19.gadu pēc kārtas.

Savukārt no kopumā pasaulē aptaujātajiem uzņēmumu vadītājiem 49% prognozē, ka turpināsies pasaules tautsaimniecības stagnācija. Tas ir tikai neliels kritums no 50% pirms gada.

Aptauja atklāj, ka ir audzis vadītāju optimisms par saviem uzņēmumiem, jo 37% vadītāju atzīst, ka ir «ļoti pārliecināti» par savām izredzēm nākamajos 12 mēnešos, un 41% - nākamajos trīs gados (kāpums attiecīgi no 30% un 37% pērn).

Tomēr gandrīz divas trešdaļas biznesa līderu domā, ka pašlaik pastāv vairāk apdraudējumu nekā pirms trim gadiem. Par lielāko apdraudējumu uzņēmumu izaugsmei Centrāleiropas un Austrumeiropas uzņēmumu vadītāji atzīst ģeopolitisko neskaidrību - 86% ir «ārkārtīgi» vai «diezgan» noraizējušies, kas ir 12% virs globālā vidusmēra. Valdības reakciju uz budžeta deficītu un parādu nastu par vienu no lielākajām raizēm atzīst 81% Centrāleiropas un Austrumeiropas reģiona uzņēmumu vadītāju.

PwC eksperti pārskatā skaidro, ka visu izšķirs tehnoloģijas, inovācijas un talanti, jo Centrāleiropas un Austrumeiropas uzņēmumi vēlas virzīties augstāk un sākt konkurēt kvalitātes un pievienotās vērtības ziņā, nevis kā zemo izmaksu ražotāji. Tomēr šķiet, ka mūsu reģiona darba devēji par talantiem necīnās pietiekami - 42% darba devēju nosauca algu, prēmijas un papildlabumus kā jomas, kurās tie veic izmaiņas, lai piesaistītu un noturētu talantus (salīdzinājumā ar 33% pasaulē). Tādās jomās kā rītdienas līderu sagatavošana, it īpaši uzvedība un kultūra darbavietā (36% reģionā un 27% Krievijā), Centrāleiropa un Austrumeiropa atpaliek no pasaules līmeņa (41%), informē PwC.

«Reaģējot uz apkārtējās pasaules izmaiņām, uzņēmumu vadītāji Centrāleiropā un Austrumeiropā, tāpat kā visā pasaulē, cenšas rast jaunu veiksmīgas komercdarbības modeli. Papildus tādiem globāliem faktoriem kā ģeopolitiskā neskaidrība, regulējuma neskaidrība un valdības reakcija uz pēdējo gadu budžeta problēmām mūsu reģiona biznesa līderiem ir unikāli izaicinājumi - nodrošināt pāreju no zemo izmaksu darbības modeļa uz tādu modeli, kurā tiek izmantoti tehnoloģiskie un cilvēkresursi, lai inovāciju rezultātā radītu pievienoto vērtību,» skaidro PwC Centrāleiropas un Austrumeiropas reģiona vadītāja Olga Grigiera-Sidonsa.

Uzņēmumu vadītāju aptaujā iezīmējas cīņa par talantiem - sevišķi tas redzams atbildē uz jautājumu, kā uzņēmumi un sabiedrība mūsdienu pasaulē mēra panākumus. 82% biznesa līderu (salīdzinājumā ar 76% pasaulē) uzskata, ka sabiedrības galvenā vajadzība ir prasmīgs, izglītots un pielāgoties spējīgs darbaspēks. Tātad uzņēmumu vadītāji arvien vairāk saprot - lai virzītos augstāk un pārstātu konkurēt tikai cenas ziņā, uzņēmumiem ir nepieciešami darbinieki ar atbilstošām prasmēm.

Ņemot vērā arvien augošās prasības, kā arī pieaugošo uzņēmējdarbības sarežģītību, PwC eksperti atzīst, ka uzņēmēju veiksme būs atkarīga no piecām būtiskām darbībām: neaprobežošanās ar zemāku izmaksu modeli; izmaiņas darbavietas kultūrā, lai piesaistītu un noturētu talantus; ieguldījums darbinieku prasmēs; inovāciju kultivēšana augstskolās; pašpaļāvības kulta pārtraukšana.

PwC pētījums «19th CEO Survey. Central and Eastern Europe» ietver PwC visas pasaules uzņēmumu vadītāju aptaujas rezultātus. Aptaujā tika saņemtas vairāk nekā 160 respondentu - uzņēmumu vadītāju - atbildes Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā.

PwC sniedz revīzijas pakalpojumus, kā arī nodokļu, juridiskās un biznesa konsultācijas.

avots: tvnet.lv

26
Jūl

Apskats: elektroenerģijas biržas Latvijas zonā kāpj cenas; Igaunijas - sarūk

Pagājušajā nedēļā salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš Ziemeļeiropas elektroenerģijas biržas «Nord Pool» Latvijas un Lietuvas cenu apgabalā cenas pieauga par 1,4%, savukārt Igaunijas zonā cenas saruka par 3%, liecina aģentūras BNS apkopotie dati.

Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas vidējā «spot» cena Latvijas cenu apgabalā bija 32,32 eiro par megavatstundu, bet nedēļu iepriekš tā bija 31,88 eiro par megavatstundu.

«Nord Pool» Lietuvas cenu apgabalā pagājušajā nedēļā elektroenerģijas vidējā «spot» cena arī bija 32,32 eiro par megavatstundu, kamēr nedēļu iepriekš tā bija 31,88 eiro par megavatstundu.

Savukārt Igaunijas cenu apgabalā pagājušajā nedēļā elektroenerģijas vidējā «spot» cena bija 30,65 eiro par megavatstundu pretstatā 31,59 eiro par megavatstundu nedēļu iepriekš.

Valsts energoapgādes kompānijā «Latvenergo» aģentūrai BNS pavēstīja, ka kopumā reģiona elektroenerģijas tirgus apstākļos būtiskas izmaiņas attiecībā pret iepriekšējo nedēļu netika novērotas. «Līdz ar pilnvērtīgu darbību abos Baltijas starpsavienojumos ar Skandināviju, nodrošinot 1700 megavatu jaudas pārvades kapacitāti, importētās elektroenerģijas apmērs no Skandināvijas ieņēma būtisku lomu elektroenerģijas cenu noteikšanā Baltijas reģionā,» skaidroja «Latvenergo».

Pagājušajā nedēļā Baltijā elektrostacijas saražoja 65% no Baltijā nepieciešamās elektroenerģijas. Visvairāk elektroenerģijas importēja Lietuva - 85% no kopējā patēriņa. Latvija importēja 53% no kopējā patēriņa, bet Igaunija saražoja par 55% vairāk elektroenerģijas, nekā patērēja.

Elektroenerģijas cena biržā veidojas, ņemot vērā pieprasījumu un piedāvājumu, ko tostarp iespaido laika apstākļi, elektrostaciju saražotās enerģijas apmērs, kā arī pārvades jaudas. Elektroenerģijas cena ir viena četrām komponentēm, kas Latvijā veido elektroapgādes gala tarifu - tajā ietverti arī pārvades un sadales tīkla pakalpojumi, obligātā iepirkuma komponente jeb atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem un koģenerācijā, kā arī pievienotās vērtības nodoklis.

«Nord Pool» tirdzniecību veic 380 dalībnieku no 20 valstīm - 2015.gadā kopējais biržas apgrozījums bija 489 teravatstundas elektroenerģijas.

avots:tvnet.lv

19
Jūl

EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta investīcijas Latvijā - €67 miljoni

Patlaban Latvijā tiek īstenotas septiņas Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu programmas ar teju 350 projektiem par kopējo pieejamo finanšu instrumentu finansējumu 67,1 miljons eiro, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Līdz šim no donorvalstīm - Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas - ir saņemts un Latvijas attīstībā ieguldīts finansējums 34,1 miljona eiro apmērā, kas ir 56% no kopējā Latvijai piešķirtā finansējuma.

Ieguldījumu mērķis ir novērst sociālo un ekonomisko nevienlīdzību EEZ valstīs, kā arī stiprināt divpusējās attiecības starp donorvalstīm un saņēmējvalstīm.

Patlaban ieguldījumu rezultāti redzami vairākās būtiskās jomās. Ir stiprināts nevalstisko organizāciju (NVO) sektors Latvijā, izstrādājot priekšlikumus efektīvas NVO atbalsta sistēmas izveidei, kas veicināja nacionālā NVO fonda ieviešanu 2016.gadā, atvēlot tam 400 000 eiro.

Savukārt Zaļo tehnoloģiju inkubatorā radītas ap 100 jaunas idejas, restaurēti dažādi kultūras objekti visā Latvijā, savukārt Korekcijas dienestu programmas gaitā Latvijā ieviesta elektroniskā uzraudzība un atjaunotas īslaicīgās aizturēšanas vietas.

Šā gada maijā un jūnijā tika veikta sabiedriskās domas aptauja par iedzīvotāju informētību EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu jautājumos. Aptaujā noskaidrots, ka 71% Latvijas iedzīvotāju - interneta lietotāju - EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu sniegto atbalstu valsts attīstībai uzskata kā ļoti vērtīgu vai drīzāk vērtīgu.

Salīdzinot ar 2013.gadu, kad tika veikta līdzīga sabiedriskās domas aptauja, kopējā sabiedrības informētības līmenī par EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentiem nav statistiski nozīmīgu izmaiņu - to var raksturot kā salīdzinoši plašu. To, ka Latvijai pieejami EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenti, zina 41% Latvijas iedzīvotāju.

No iedzīvotājiem, kuri zina EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentus, visvairāk jeb 21% ir dzirdējuši vai zina par kultūras un dabas mantojuma saglabāšanas un atjaunināšanas programmu. Nākamā plašāk atpazītā programma ir inovācijas «zaļās» ražošanas jomā un NVO fonda programma, kuras atzīmējuši attiecīgi 17% un 15% respondentu.

Tāpat aptaujas rezultāti rāda, ka galvenais avots informācijas gūšanai par finanšu instrumentiem ir ziņu portāli un internets - to norādījuši 33% aptaujāto. Respondenti ir arī ieinteresēti saņemt vēl plašāku informāciju par EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu aktualitātēm - tikai 9% respondentu atzīmējuši, ka šādu informāciju nevēlas saņemt.

Sabiedriskās domas aptauja tika veikta 2016.gada maijā un jūnijā. Tās izlase ir reprezentatīva Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem, kuri izmanto internetu. Aptaujas rezultātā tika iegūtas 1010 elektroniski aizpildītas anketas. Aptauju pēc FM pasūtījuma veica SIA «Gfk Custom Research Baltic».

avots: tvnet.lv

Pieteikties jaunumiem

valūtas maiņa valūtas maiņa valūtas maiņa

Kontakti

SIA "AHOI", LV40003815908.
SIA "TILDA", LV40003355677.

Mob.:
+371 29 108 255 (Dīleris)
Mob.: +371 22 079 142 (Dīleris)
Mob.: +371 29 450 229 (Administrācija)
E-pasts: info@monextg.lv

© Monex T.G. Valūtas maiņas punkti 2011
*Mājaslapā izvietotiem valūtas maiņas kursiem ir tikai informatīva nozīme | hostings