16
Aug

Latvijā mazumtirdzniecībā pārdod par 8,1% vairāk degvielas

Latvijā šogad pirmajā ceturksnī mazumtirdzniecībā pārdoti 423,8 tūkstoši tonnu degvielas, kas ir par 31,7 tūkstošiem tonnu jeb 8,1% vairāk nekā 2015.gada attiecīgajā laika periodā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču pārvaldes informācija.

Tostarp mazumtirdzniecībā realizētās dīzeļdegvielas apmērs šogad pirmajos sešos mēnešos ir palielinājies par 32,6 tūkstošiem tonnu jeb 12%, autogāzes realizācijas apmēri stabilizējušies, bet realizētā benzīna apmērs turpināja nedaudz samazināties.

Kopumā šogad pirmajā pusgadā Latvijā realizēts 601,1 tūkstotis tonnu naftas produktu (degvielas), kas ir par 15 tūkstošiem tonnu jeb 2,6% vairāk nekā 2015.gada pirmajā pusgadā. Tostarp, kā jau minēts, mazumtirdzniecībā realizētās degvielas apmērs pieaudzis par 8,1%, bet samazinājies vairumtirdzniecībā (lietotājiem) realizētās degvielas apmērs - par 7,2% - līdz 152,6 tūkstošiem tonnu, kā arī sarukusi iezīmētās (marķētās) dīzeļdegvielas realizācija – par 16,2% – līdz 16,5 tūkstošiem tonnu un savam patēriņam un citiem mērķiem izmantoto naftas produktu realizācija - par 16,3% - līdz 8,2 tūkstošiem tonnu.

Latvijā 2015.gada pirmajā pusgadā mazumtirdzniecībā tika pārdots 392,1 tūkstotis tonnu degvielas.

avots: tvnet.lv

26
Jūl

Aptauja: 48% uzņēmumu vadītāju Centrāleiropā un Austrumeiropā prognozē globālās ekonomikas stagnāciju

Gandrīz puse jeb 48% uzņēmumu vadītāju Centrāleiropā un Austrumeiropā prognozē globālās ekonomikas stagnācijas turpināšanos, liecina konsultāciju uzņēmuma PwC veiktā uzņēmumu vadītāju aptauja un pētījums, kas šogad tiek publicēts 19.gadu pēc kārtas.

Savukārt no kopumā pasaulē aptaujātajiem uzņēmumu vadītājiem 49% prognozē, ka turpināsies pasaules tautsaimniecības stagnācija. Tas ir tikai neliels kritums no 50% pirms gada.

Aptauja atklāj, ka ir audzis vadītāju optimisms par saviem uzņēmumiem, jo 37% vadītāju atzīst, ka ir «ļoti pārliecināti» par savām izredzēm nākamajos 12 mēnešos, un 41% - nākamajos trīs gados (kāpums attiecīgi no 30% un 37% pērn).

Tomēr gandrīz divas trešdaļas biznesa līderu domā, ka pašlaik pastāv vairāk apdraudējumu nekā pirms trim gadiem. Par lielāko apdraudējumu uzņēmumu izaugsmei Centrāleiropas un Austrumeiropas uzņēmumu vadītāji atzīst ģeopolitisko neskaidrību - 86% ir «ārkārtīgi» vai «diezgan» noraizējušies, kas ir 12% virs globālā vidusmēra. Valdības reakciju uz budžeta deficītu un parādu nastu par vienu no lielākajām raizēm atzīst 81% Centrāleiropas un Austrumeiropas reģiona uzņēmumu vadītāju.

PwC eksperti pārskatā skaidro, ka visu izšķirs tehnoloģijas, inovācijas un talanti, jo Centrāleiropas un Austrumeiropas uzņēmumi vēlas virzīties augstāk un sākt konkurēt kvalitātes un pievienotās vērtības ziņā, nevis kā zemo izmaksu ražotāji. Tomēr šķiet, ka mūsu reģiona darba devēji par talantiem necīnās pietiekami - 42% darba devēju nosauca algu, prēmijas un papildlabumus kā jomas, kurās tie veic izmaiņas, lai piesaistītu un noturētu talantus (salīdzinājumā ar 33% pasaulē). Tādās jomās kā rītdienas līderu sagatavošana, it īpaši uzvedība un kultūra darbavietā (36% reģionā un 27% Krievijā), Centrāleiropa un Austrumeiropa atpaliek no pasaules līmeņa (41%), informē PwC.

«Reaģējot uz apkārtējās pasaules izmaiņām, uzņēmumu vadītāji Centrāleiropā un Austrumeiropā, tāpat kā visā pasaulē, cenšas rast jaunu veiksmīgas komercdarbības modeli. Papildus tādiem globāliem faktoriem kā ģeopolitiskā neskaidrība, regulējuma neskaidrība un valdības reakcija uz pēdējo gadu budžeta problēmām mūsu reģiona biznesa līderiem ir unikāli izaicinājumi - nodrošināt pāreju no zemo izmaksu darbības modeļa uz tādu modeli, kurā tiek izmantoti tehnoloģiskie un cilvēkresursi, lai inovāciju rezultātā radītu pievienoto vērtību,» skaidro PwC Centrāleiropas un Austrumeiropas reģiona vadītāja Olga Grigiera-Sidonsa.

Uzņēmumu vadītāju aptaujā iezīmējas cīņa par talantiem - sevišķi tas redzams atbildē uz jautājumu, kā uzņēmumi un sabiedrība mūsdienu pasaulē mēra panākumus. 82% biznesa līderu (salīdzinājumā ar 76% pasaulē) uzskata, ka sabiedrības galvenā vajadzība ir prasmīgs, izglītots un pielāgoties spējīgs darbaspēks. Tātad uzņēmumu vadītāji arvien vairāk saprot - lai virzītos augstāk un pārstātu konkurēt tikai cenas ziņā, uzņēmumiem ir nepieciešami darbinieki ar atbilstošām prasmēm.

Ņemot vērā arvien augošās prasības, kā arī pieaugošo uzņēmējdarbības sarežģītību, PwC eksperti atzīst, ka uzņēmēju veiksme būs atkarīga no piecām būtiskām darbībām: neaprobežošanās ar zemāku izmaksu modeli; izmaiņas darbavietas kultūrā, lai piesaistītu un noturētu talantus; ieguldījums darbinieku prasmēs; inovāciju kultivēšana augstskolās; pašpaļāvības kulta pārtraukšana.

PwC pētījums «19th CEO Survey. Central and Eastern Europe» ietver PwC visas pasaules uzņēmumu vadītāju aptaujas rezultātus. Aptaujā tika saņemtas vairāk nekā 160 respondentu - uzņēmumu vadītāju - atbildes Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā.

PwC sniedz revīzijas pakalpojumus, kā arī nodokļu, juridiskās un biznesa konsultācijas.

avots: tvnet.lv

26
Jūl

Apskats: elektroenerģijas biržas Latvijas zonā kāpj cenas; Igaunijas - sarūk

Pagājušajā nedēļā salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš Ziemeļeiropas elektroenerģijas biržas «Nord Pool» Latvijas un Lietuvas cenu apgabalā cenas pieauga par 1,4%, savukārt Igaunijas zonā cenas saruka par 3%, liecina aģentūras BNS apkopotie dati.

Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas vidējā «spot» cena Latvijas cenu apgabalā bija 32,32 eiro par megavatstundu, bet nedēļu iepriekš tā bija 31,88 eiro par megavatstundu.

«Nord Pool» Lietuvas cenu apgabalā pagājušajā nedēļā elektroenerģijas vidējā «spot» cena arī bija 32,32 eiro par megavatstundu, kamēr nedēļu iepriekš tā bija 31,88 eiro par megavatstundu.

Savukārt Igaunijas cenu apgabalā pagājušajā nedēļā elektroenerģijas vidējā «spot» cena bija 30,65 eiro par megavatstundu pretstatā 31,59 eiro par megavatstundu nedēļu iepriekš.

Valsts energoapgādes kompānijā «Latvenergo» aģentūrai BNS pavēstīja, ka kopumā reģiona elektroenerģijas tirgus apstākļos būtiskas izmaiņas attiecībā pret iepriekšējo nedēļu netika novērotas. «Līdz ar pilnvērtīgu darbību abos Baltijas starpsavienojumos ar Skandināviju, nodrošinot 1700 megavatu jaudas pārvades kapacitāti, importētās elektroenerģijas apmērs no Skandināvijas ieņēma būtisku lomu elektroenerģijas cenu noteikšanā Baltijas reģionā,» skaidroja «Latvenergo».

Pagājušajā nedēļā Baltijā elektrostacijas saražoja 65% no Baltijā nepieciešamās elektroenerģijas. Visvairāk elektroenerģijas importēja Lietuva - 85% no kopējā patēriņa. Latvija importēja 53% no kopējā patēriņa, bet Igaunija saražoja par 55% vairāk elektroenerģijas, nekā patērēja.

Elektroenerģijas cena biržā veidojas, ņemot vērā pieprasījumu un piedāvājumu, ko tostarp iespaido laika apstākļi, elektrostaciju saražotās enerģijas apmērs, kā arī pārvades jaudas. Elektroenerģijas cena ir viena četrām komponentēm, kas Latvijā veido elektroapgādes gala tarifu - tajā ietverti arī pārvades un sadales tīkla pakalpojumi, obligātā iepirkuma komponente jeb atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem un koģenerācijā, kā arī pievienotās vērtības nodoklis.

«Nord Pool» tirdzniecību veic 380 dalībnieku no 20 valstīm - 2015.gadā kopējais biržas apgrozījums bija 489 teravatstundas elektroenerģijas.

avots:tvnet.lv

19
Jūl

EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta investīcijas Latvijā - €67 miljoni

Patlaban Latvijā tiek īstenotas septiņas Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu programmas ar teju 350 projektiem par kopējo pieejamo finanšu instrumentu finansējumu 67,1 miljons eiro, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Līdz šim no donorvalstīm - Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas - ir saņemts un Latvijas attīstībā ieguldīts finansējums 34,1 miljona eiro apmērā, kas ir 56% no kopējā Latvijai piešķirtā finansējuma.

Ieguldījumu mērķis ir novērst sociālo un ekonomisko nevienlīdzību EEZ valstīs, kā arī stiprināt divpusējās attiecības starp donorvalstīm un saņēmējvalstīm.

Patlaban ieguldījumu rezultāti redzami vairākās būtiskās jomās. Ir stiprināts nevalstisko organizāciju (NVO) sektors Latvijā, izstrādājot priekšlikumus efektīvas NVO atbalsta sistēmas izveidei, kas veicināja nacionālā NVO fonda ieviešanu 2016.gadā, atvēlot tam 400 000 eiro.

Savukārt Zaļo tehnoloģiju inkubatorā radītas ap 100 jaunas idejas, restaurēti dažādi kultūras objekti visā Latvijā, savukārt Korekcijas dienestu programmas gaitā Latvijā ieviesta elektroniskā uzraudzība un atjaunotas īslaicīgās aizturēšanas vietas.

Šā gada maijā un jūnijā tika veikta sabiedriskās domas aptauja par iedzīvotāju informētību EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu jautājumos. Aptaujā noskaidrots, ka 71% Latvijas iedzīvotāju - interneta lietotāju - EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu sniegto atbalstu valsts attīstībai uzskata kā ļoti vērtīgu vai drīzāk vērtīgu.

Salīdzinot ar 2013.gadu, kad tika veikta līdzīga sabiedriskās domas aptauja, kopējā sabiedrības informētības līmenī par EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentiem nav statistiski nozīmīgu izmaiņu - to var raksturot kā salīdzinoši plašu. To, ka Latvijai pieejami EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenti, zina 41% Latvijas iedzīvotāju.

No iedzīvotājiem, kuri zina EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentus, visvairāk jeb 21% ir dzirdējuši vai zina par kultūras un dabas mantojuma saglabāšanas un atjaunināšanas programmu. Nākamā plašāk atpazītā programma ir inovācijas «zaļās» ražošanas jomā un NVO fonda programma, kuras atzīmējuši attiecīgi 17% un 15% respondentu.

Tāpat aptaujas rezultāti rāda, ka galvenais avots informācijas gūšanai par finanšu instrumentiem ir ziņu portāli un internets - to norādījuši 33% aptaujāto. Respondenti ir arī ieinteresēti saņemt vēl plašāku informāciju par EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu aktualitātēm - tikai 9% respondentu atzīmējuši, ka šādu informāciju nevēlas saņemt.

Sabiedriskās domas aptauja tika veikta 2016.gada maijā un jūnijā. Tās izlase ir reprezentatīva Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem, kuri izmanto internetu. Aptaujas rezultātā tika iegūtas 1010 elektroniski aizpildītas anketas. Aptauju pēc FM pasūtījuma veica SIA «Gfk Custom Research Baltic».

avots: tvnet.lv

12
Jūl

Līdz jūnija beigām apmainīti 37,9% latu monētu un 95% latu banknošu

Līdz šā gada jūnija beigām apmainīti 37,9% latu monētu un 95% latu banknošu, aģentūrai BNS pavēstīja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

Viņš informēja, ka kopumā līdz 2016.gada jūnija beigām no apgrozības izņemti 37,9% latu monētu 27,5 miljonu latu (39,1 miljona eiro) vērtībā un 95% latu banknošu 934 miljonu latu (1,329 miljardu eiro) vērtībā. No apgrozības kopumā izņemti 145 miljoni monētu un 46,8 miljoni banknošu.

Jūnija beigās vēl bija neapmainīti 343,9 miljoni monētu, kas svara izteiksmē ir 790 tonnu. No monētām visvairāk neapmainīti ir mazo nominālu - viena un divu - santīmu monētas, proti, kopumā 241 miljons gabalu. Neapmainīto viena lata monētu, ieskaitot īpašos vienlatniekus, ir 24,4 miljoni gabalu.

Savukārt no banknotēm neapmainītas visvairāk ir piecu latu un 20 banknotes - attiecīgi 1,8 miljoni banknošu un 930 tūkstoši banknošu.

«Pēc mūsu prognozēm, arī turpmāk iedzīvotāji tiem palikušos latus pret eiro mainīs maz,» iepriekš sacīja Silakalns.

Jau vēstīts, ka Latvija 2014.gada 1.janvārī iestājās eiro zonā.

avots: tvnet.lv

05
Jūl

Starptautiskās tirdzniecības nodoklis – solis uz Latviju kā Baltijas finanšu centru

Šobrīd pasaulē ir pamanāma stagnācija visās lielajās ekonomikās, līdz ar to investīciju apjoms arī ir samazinājies. Ārējās vides nenoteiktības dēļ uzņēmēji atliek investīciju lēmumus. Nenoliedzami Latvijas ekonomika ir cieši saistīta ar globālajām tendencēm un ekonomisko situāciju ietekmē politiskie un ekonomiskie notikumi pasaulē. Ņemot vērā, ka pasaules lielākajās ekonomikās izaugsme ir apstājusies, arī Latvijas ekonomikā šobrīd ir novērojama izaugsmes tempu samazināšanās.

«Viens no veidiem, kā Latvija varētu veicināt biznesa attīstību ar valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEK), varētu būt starptautiskā tirdzniecības nodokļa (STN) ieviešana, kas paredz samazināt ar nodokli apliekamo ienākumu, kas gūts tirdzniecības darījumos tieši ar šīm valstīm,» uzskata zvērināta advokāte, auditorfirmas BDO Latvia dibinātāja un partnere Vita Liberte.

«Šāda attīstības ceļa iezīmēšana ir īpaši aktuāla pašlaik, kad pasaulē manāma stagnācija visās lielajās ekonomikās un pastāv nopietnas bažas par to, ka Brexit ietekmē Latvija var zaudēt lielu ekonomiskās sadarbības partneri – Lielbritāniju. Latvijā pēc pērngad sasniegtā nelielā tiešo investīciju palielinājuma šo investīciju apjoms šā gada 1.ceturksnī ir samazinājies par 87,49 miljoniem EUR. Lai gan ārējās tirdzniecības bilance ir uzlabojusies, tas ir noticis, nevis palielinoties eksportam, bet gan samazinoties importam. Latvijas ekonomikā šobrīd ir vērojama izaugsmes tempu samazināšanās,» norāda V.Liberte.

STN ieviešanu aktīvi atbalsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Tās vadītājs Jānis Endziņš jau pirms pusgada ir vērtējis, ka STN ieviešanas potenciāls ir tiešām liels, jo klientu skaits varētu būt mērāms vairākos desmitos tūkstošu, pēc kā var prognozēt potenciāli lielus valsts nodokļu ieņēmumus. Viņš uzsver, ka bonuss būtu gan lielāki ieņēmumi no Latvijā reģistrētajiem ārvalstu uzņēmumiem, gan iespējamās jaunās darba vietas finanšu un ar uzņēmumu apkalpošanu saistītajās pakalpojumu nozarēs.

V.Liberte atzīst, ka jauna nodokļu režīma ieviešana nodokļu konsultantiem, kāda ir arī AS BDO Latvia, vienmēr nozīmē papildu darbu konsultāciju un skaidrojumu sniegšanā saistībā ar jaunieviesto nodokļu režīmu, kā arī, sadarbojoties ar Finanšu ministriju (FM) un Valsts ieņēmumu dienestu, rada darba lauku, lai novērstu jaunā režīma neskaidros regulējumus. «Par jaunieviestu nodokļu režīmu Latvijā mēs vienmēr informējam mūsu kolēģus citās valstīs, kas rezultējas citu valstu uzņēmēju informēšanā par nodokļu jaunumiem Latvijā. Tas ir ļoti efektīvs informācijas kanāls uzņēmējiem, ņemot vērā, ka uzņēmēji uzticas saviem nodokļu un biznesa konsultantiem vai auditoriem, ar ko sadarbojas gadiem ilgi,» skaidro V.Liberte.

Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis jau iepriekš ir paudis viedokli, ka Latvija nav vienīgā valsts, kas domā par nerezidentu piesaisti, tāpēc būtu nevis jābaidās no iespējamiem zaudējumiem vai grūtībām, bet jāmeklē veidi, kā pārliecināt par šīs idejas atbilstību Latvijas un Eiropas nākotnes redzējumam. Viņš min faktus, ka Latvijā ir apmēram 45 tūkstoši nerezidentu kompāniju un klientu, kas ir citu valstu jurisdikcijās dibinātas kompānijas, kas dzīvo maksimāli zemu nodokļu valstīs, taču jārēķinās, ka daļai sava biznesa dēļ būs jāizvēlas pāriet no zemas nodokļu valsts jurisdikcijas uz, teiksim, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (EOCD) valstu jurisdikciju. Un kāpēc gan Latvijai šajā brīdī nebūt gatavai sniegt noteiktas atlaides starptautiskās tirdzniecības veicināšanai?

«Ja mēs kā valsts gribam panākt šīs klientu daļas nonākšanu mūsu jurisdikcijā un mēs varam viņus apkalpot, tad mums šodien ir aktīvi jāiet uz priekšu,» uzskata M.Bičevskis. Pretējā gadījumā draudot palikšana gan bez esošajiem, gan arī bez nākotnes klientiem.

STI tikai nosacīti ir dēvējams par nodokli, jo faktiski tas piemērojams kā uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) atlaide, kas radītu labvēlīgus nosacījumus ārvalstu uzņēmumu reģistrēšanai Latvijā. Uzņēmumiem, kas strādā ar darījumiem tikai ārvalstu personām un kuru preces faktiski neienāk Latvijā, bet izmanto Latvijas uzņēmumos, tiktu piemērota 80% atlaide apliekamai bāzei, kas pēc būtības nozīmē mazliet vairāk nekā 2,75% UIN likmi.

Jau ziņots, ka pret šādu ieceri izskanējuši ne mazums iebildumu, tostarp FM, pat nekonsultējusies, ir pārliecināta, ka Eiropas Komiteja noraidītu šādu iniciatīvu. Taču, ņemot vērā pasaules pašreizējo ekonomisko stagnāciju un Latvijas ekonomikas izaugsmes tempu samazinājumu, ko tagad apdraud arī Lielbritānijas referenduma neprognozējamās sekas, starptautiskās tirdzniecības veicināšana Latvijā aktualizējas.

V.Liberte pat uzbur visai cerīgu ainu Latvijai kā starptautiskam finanšu centram: «Kā rāda prakse, mazas valstis spēj kļūt par finanšu centriem, piemēram, Luksemburga, Lihtenšteina, Šveice. Latvijā normatīvo aktu bāze finanšu sektorā ir sakārtota. Klientu mērķauditorija finanšu sektorā ir ne tikai Latvijas personas, bet arī blakus esošo valstu, īpaši Krievijas un NVS personas. Turklāt Latvijas finanšu sektors mērķauditorijas klientiem šķiet pievilcīgs. Principā pastāv visi priekšnosacījumi, lai Latvija sekotu sekmīgo mazo valstu piemēram, kļūstot par finanšu centru Baltijas reģionā. Viss ir atkarīgs no šajā sektorā esošo finanšu pakalpojumu sniedzēju aktivitātes, uzņēmības un vēlmes veidot Latviju par Baltijas finanšu centru.»

avots: tvnet.lv

Pieteikties jaunumiem

valūtas maiņa valūtas maiņa valūtas maiņa

Kontakti

SIA "AHOI", LV40003815908.
SIA "TILDA", LV40003355677.

Mob.:
+371 29 108 255 (Dīleris)
Mob.: +371 22 079 142 (Dīleris)
Mob.: +371 29 450 229 (Administrācija)
E-pasts: info@monextg.lv

© Monex T.G. Valūtas maiņas punkti 2011
*Mājaslapā izvietotiem valūtas maiņas kursiem ir tikai informatīva nozīme | hostings