26
Jūl

Apskats: elektroenerģijas biržas Latvijas zonā kāpj cenas; Igaunijas - sarūk

Pagājušajā nedēļā salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš Ziemeļeiropas elektroenerģijas biržas «Nord Pool» Latvijas un Lietuvas cenu apgabalā cenas pieauga par 1,4%, savukārt Igaunijas zonā cenas saruka par 3%, liecina aģentūras BNS apkopotie dati.

Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas vidējā «spot» cena Latvijas cenu apgabalā bija 32,32 eiro par megavatstundu, bet nedēļu iepriekš tā bija 31,88 eiro par megavatstundu.

«Nord Pool» Lietuvas cenu apgabalā pagājušajā nedēļā elektroenerģijas vidējā «spot» cena arī bija 32,32 eiro par megavatstundu, kamēr nedēļu iepriekš tā bija 31,88 eiro par megavatstundu.

Savukārt Igaunijas cenu apgabalā pagājušajā nedēļā elektroenerģijas vidējā «spot» cena bija 30,65 eiro par megavatstundu pretstatā 31,59 eiro par megavatstundu nedēļu iepriekš.

Valsts energoapgādes kompānijā «Latvenergo» aģentūrai BNS pavēstīja, ka kopumā reģiona elektroenerģijas tirgus apstākļos būtiskas izmaiņas attiecībā pret iepriekšējo nedēļu netika novērotas. «Līdz ar pilnvērtīgu darbību abos Baltijas starpsavienojumos ar Skandināviju, nodrošinot 1700 megavatu jaudas pārvades kapacitāti, importētās elektroenerģijas apmērs no Skandināvijas ieņēma būtisku lomu elektroenerģijas cenu noteikšanā Baltijas reģionā,» skaidroja «Latvenergo».

Pagājušajā nedēļā Baltijā elektrostacijas saražoja 65% no Baltijā nepieciešamās elektroenerģijas. Visvairāk elektroenerģijas importēja Lietuva - 85% no kopējā patēriņa. Latvija importēja 53% no kopējā patēriņa, bet Igaunija saražoja par 55% vairāk elektroenerģijas, nekā patērēja.

Elektroenerģijas cena biržā veidojas, ņemot vērā pieprasījumu un piedāvājumu, ko tostarp iespaido laika apstākļi, elektrostaciju saražotās enerģijas apmērs, kā arī pārvades jaudas. Elektroenerģijas cena ir viena četrām komponentēm, kas Latvijā veido elektroapgādes gala tarifu - tajā ietverti arī pārvades un sadales tīkla pakalpojumi, obligātā iepirkuma komponente jeb atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem un koģenerācijā, kā arī pievienotās vērtības nodoklis.

«Nord Pool» tirdzniecību veic 380 dalībnieku no 20 valstīm - 2015.gadā kopējais biržas apgrozījums bija 489 teravatstundas elektroenerģijas.

avots:tvnet.lv

19
Jūl

EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta investīcijas Latvijā - €67 miljoni

Patlaban Latvijā tiek īstenotas septiņas Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu programmas ar teju 350 projektiem par kopējo pieejamo finanšu instrumentu finansējumu 67,1 miljons eiro, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Līdz šim no donorvalstīm - Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas - ir saņemts un Latvijas attīstībā ieguldīts finansējums 34,1 miljona eiro apmērā, kas ir 56% no kopējā Latvijai piešķirtā finansējuma.

Ieguldījumu mērķis ir novērst sociālo un ekonomisko nevienlīdzību EEZ valstīs, kā arī stiprināt divpusējās attiecības starp donorvalstīm un saņēmējvalstīm.

Patlaban ieguldījumu rezultāti redzami vairākās būtiskās jomās. Ir stiprināts nevalstisko organizāciju (NVO) sektors Latvijā, izstrādājot priekšlikumus efektīvas NVO atbalsta sistēmas izveidei, kas veicināja nacionālā NVO fonda ieviešanu 2016.gadā, atvēlot tam 400 000 eiro.

Savukārt Zaļo tehnoloģiju inkubatorā radītas ap 100 jaunas idejas, restaurēti dažādi kultūras objekti visā Latvijā, savukārt Korekcijas dienestu programmas gaitā Latvijā ieviesta elektroniskā uzraudzība un atjaunotas īslaicīgās aizturēšanas vietas.

Šā gada maijā un jūnijā tika veikta sabiedriskās domas aptauja par iedzīvotāju informētību EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu jautājumos. Aptaujā noskaidrots, ka 71% Latvijas iedzīvotāju - interneta lietotāju - EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu sniegto atbalstu valsts attīstībai uzskata kā ļoti vērtīgu vai drīzāk vērtīgu.

Salīdzinot ar 2013.gadu, kad tika veikta līdzīga sabiedriskās domas aptauja, kopējā sabiedrības informētības līmenī par EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentiem nav statistiski nozīmīgu izmaiņu - to var raksturot kā salīdzinoši plašu. To, ka Latvijai pieejami EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenti, zina 41% Latvijas iedzīvotāju.

No iedzīvotājiem, kuri zina EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentus, visvairāk jeb 21% ir dzirdējuši vai zina par kultūras un dabas mantojuma saglabāšanas un atjaunināšanas programmu. Nākamā plašāk atpazītā programma ir inovācijas «zaļās» ražošanas jomā un NVO fonda programma, kuras atzīmējuši attiecīgi 17% un 15% respondentu.

Tāpat aptaujas rezultāti rāda, ka galvenais avots informācijas gūšanai par finanšu instrumentiem ir ziņu portāli un internets - to norādījuši 33% aptaujāto. Respondenti ir arī ieinteresēti saņemt vēl plašāku informāciju par EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu aktualitātēm - tikai 9% respondentu atzīmējuši, ka šādu informāciju nevēlas saņemt.

Sabiedriskās domas aptauja tika veikta 2016.gada maijā un jūnijā. Tās izlase ir reprezentatīva Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem, kuri izmanto internetu. Aptaujas rezultātā tika iegūtas 1010 elektroniski aizpildītas anketas. Aptauju pēc FM pasūtījuma veica SIA «Gfk Custom Research Baltic».

avots: tvnet.lv

12
Jūl

Līdz jūnija beigām apmainīti 37,9% latu monētu un 95% latu banknošu

Līdz šā gada jūnija beigām apmainīti 37,9% latu monētu un 95% latu banknošu, aģentūrai BNS pavēstīja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

Viņš informēja, ka kopumā līdz 2016.gada jūnija beigām no apgrozības izņemti 37,9% latu monētu 27,5 miljonu latu (39,1 miljona eiro) vērtībā un 95% latu banknošu 934 miljonu latu (1,329 miljardu eiro) vērtībā. No apgrozības kopumā izņemti 145 miljoni monētu un 46,8 miljoni banknošu.

Jūnija beigās vēl bija neapmainīti 343,9 miljoni monētu, kas svara izteiksmē ir 790 tonnu. No monētām visvairāk neapmainīti ir mazo nominālu - viena un divu - santīmu monētas, proti, kopumā 241 miljons gabalu. Neapmainīto viena lata monētu, ieskaitot īpašos vienlatniekus, ir 24,4 miljoni gabalu.

Savukārt no banknotēm neapmainītas visvairāk ir piecu latu un 20 banknotes - attiecīgi 1,8 miljoni banknošu un 930 tūkstoši banknošu.

«Pēc mūsu prognozēm, arī turpmāk iedzīvotāji tiem palikušos latus pret eiro mainīs maz,» iepriekš sacīja Silakalns.

Jau vēstīts, ka Latvija 2014.gada 1.janvārī iestājās eiro zonā.

avots: tvnet.lv

05
Jūl

Starptautiskās tirdzniecības nodoklis – solis uz Latviju kā Baltijas finanšu centru

Šobrīd pasaulē ir pamanāma stagnācija visās lielajās ekonomikās, līdz ar to investīciju apjoms arī ir samazinājies. Ārējās vides nenoteiktības dēļ uzņēmēji atliek investīciju lēmumus. Nenoliedzami Latvijas ekonomika ir cieši saistīta ar globālajām tendencēm un ekonomisko situāciju ietekmē politiskie un ekonomiskie notikumi pasaulē. Ņemot vērā, ka pasaules lielākajās ekonomikās izaugsme ir apstājusies, arī Latvijas ekonomikā šobrīd ir novērojama izaugsmes tempu samazināšanās.

«Viens no veidiem, kā Latvija varētu veicināt biznesa attīstību ar valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEK), varētu būt starptautiskā tirdzniecības nodokļa (STN) ieviešana, kas paredz samazināt ar nodokli apliekamo ienākumu, kas gūts tirdzniecības darījumos tieši ar šīm valstīm,» uzskata zvērināta advokāte, auditorfirmas BDO Latvia dibinātāja un partnere Vita Liberte.

«Šāda attīstības ceļa iezīmēšana ir īpaši aktuāla pašlaik, kad pasaulē manāma stagnācija visās lielajās ekonomikās un pastāv nopietnas bažas par to, ka Brexit ietekmē Latvija var zaudēt lielu ekonomiskās sadarbības partneri – Lielbritāniju. Latvijā pēc pērngad sasniegtā nelielā tiešo investīciju palielinājuma šo investīciju apjoms šā gada 1.ceturksnī ir samazinājies par 87,49 miljoniem EUR. Lai gan ārējās tirdzniecības bilance ir uzlabojusies, tas ir noticis, nevis palielinoties eksportam, bet gan samazinoties importam. Latvijas ekonomikā šobrīd ir vērojama izaugsmes tempu samazināšanās,» norāda V.Liberte.

STN ieviešanu aktīvi atbalsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Tās vadītājs Jānis Endziņš jau pirms pusgada ir vērtējis, ka STN ieviešanas potenciāls ir tiešām liels, jo klientu skaits varētu būt mērāms vairākos desmitos tūkstošu, pēc kā var prognozēt potenciāli lielus valsts nodokļu ieņēmumus. Viņš uzsver, ka bonuss būtu gan lielāki ieņēmumi no Latvijā reģistrētajiem ārvalstu uzņēmumiem, gan iespējamās jaunās darba vietas finanšu un ar uzņēmumu apkalpošanu saistītajās pakalpojumu nozarēs.

V.Liberte atzīst, ka jauna nodokļu režīma ieviešana nodokļu konsultantiem, kāda ir arī AS BDO Latvia, vienmēr nozīmē papildu darbu konsultāciju un skaidrojumu sniegšanā saistībā ar jaunieviesto nodokļu režīmu, kā arī, sadarbojoties ar Finanšu ministriju (FM) un Valsts ieņēmumu dienestu, rada darba lauku, lai novērstu jaunā režīma neskaidros regulējumus. «Par jaunieviestu nodokļu režīmu Latvijā mēs vienmēr informējam mūsu kolēģus citās valstīs, kas rezultējas citu valstu uzņēmēju informēšanā par nodokļu jaunumiem Latvijā. Tas ir ļoti efektīvs informācijas kanāls uzņēmējiem, ņemot vērā, ka uzņēmēji uzticas saviem nodokļu un biznesa konsultantiem vai auditoriem, ar ko sadarbojas gadiem ilgi,» skaidro V.Liberte.

Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis jau iepriekš ir paudis viedokli, ka Latvija nav vienīgā valsts, kas domā par nerezidentu piesaisti, tāpēc būtu nevis jābaidās no iespējamiem zaudējumiem vai grūtībām, bet jāmeklē veidi, kā pārliecināt par šīs idejas atbilstību Latvijas un Eiropas nākotnes redzējumam. Viņš min faktus, ka Latvijā ir apmēram 45 tūkstoši nerezidentu kompāniju un klientu, kas ir citu valstu jurisdikcijās dibinātas kompānijas, kas dzīvo maksimāli zemu nodokļu valstīs, taču jārēķinās, ka daļai sava biznesa dēļ būs jāizvēlas pāriet no zemas nodokļu valsts jurisdikcijas uz, teiksim, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (EOCD) valstu jurisdikciju. Un kāpēc gan Latvijai šajā brīdī nebūt gatavai sniegt noteiktas atlaides starptautiskās tirdzniecības veicināšanai?

«Ja mēs kā valsts gribam panākt šīs klientu daļas nonākšanu mūsu jurisdikcijā un mēs varam viņus apkalpot, tad mums šodien ir aktīvi jāiet uz priekšu,» uzskata M.Bičevskis. Pretējā gadījumā draudot palikšana gan bez esošajiem, gan arī bez nākotnes klientiem.

STI tikai nosacīti ir dēvējams par nodokli, jo faktiski tas piemērojams kā uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) atlaide, kas radītu labvēlīgus nosacījumus ārvalstu uzņēmumu reģistrēšanai Latvijā. Uzņēmumiem, kas strādā ar darījumiem tikai ārvalstu personām un kuru preces faktiski neienāk Latvijā, bet izmanto Latvijas uzņēmumos, tiktu piemērota 80% atlaide apliekamai bāzei, kas pēc būtības nozīmē mazliet vairāk nekā 2,75% UIN likmi.

Jau ziņots, ka pret šādu ieceri izskanējuši ne mazums iebildumu, tostarp FM, pat nekonsultējusies, ir pārliecināta, ka Eiropas Komiteja noraidītu šādu iniciatīvu. Taču, ņemot vērā pasaules pašreizējo ekonomisko stagnāciju un Latvijas ekonomikas izaugsmes tempu samazinājumu, ko tagad apdraud arī Lielbritānijas referenduma neprognozējamās sekas, starptautiskās tirdzniecības veicināšana Latvijā aktualizējas.

V.Liberte pat uzbur visai cerīgu ainu Latvijai kā starptautiskam finanšu centram: «Kā rāda prakse, mazas valstis spēj kļūt par finanšu centriem, piemēram, Luksemburga, Lihtenšteina, Šveice. Latvijā normatīvo aktu bāze finanšu sektorā ir sakārtota. Klientu mērķauditorija finanšu sektorā ir ne tikai Latvijas personas, bet arī blakus esošo valstu, īpaši Krievijas un NVS personas. Turklāt Latvijas finanšu sektors mērķauditorijas klientiem šķiet pievilcīgs. Principā pastāv visi priekšnosacījumi, lai Latvija sekotu sekmīgo mazo valstu piemēram, kļūstot par finanšu centru Baltijas reģionā. Viss ir atkarīgs no šajā sektorā esošo finanšu pakalpojumu sniedzēju aktivitātes, uzņēmības un vēlmes veidot Latviju par Baltijas finanšu centru.»

avots: tvnet.lv

05
Jūl

Darījumu skaits ar mājokļiem jūnijā audzis par 13%

Jūnijā Rīgas mājokļu tirgū turpinājās iepriekšējos mēnešos iesākusies stabilā izaugsme. Darījumu skaits jūnijā, salīdzinot ar 2015.gada jūniju, ir par 13% lielāks, informēja nekustamo īpašumu kompānijas «Balsts» valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Vidējās sērijveida dzīvokļu cenas pieaugums no gada sākuma palielinājies par 3,5%, un tas ir piecas reizes vairāk kā attiecīgajā periodā pērn.

«Prognozējam, ka sērijveida dzīvokļu cenu pieaugums šogad būs straujākais pēdējo 5 gadu laikā. Šobrīd lielākajā tirgus daļā dominē vietējais patērētājs, kas ir pozitīvs un prognozējums signāls ilgtermiņa tirgus attīstībai, ko neapšaubāmi veicinātu arī stabila ekonomiskā, politiskā un demogrāfiskā situācija,» komentē Zariņš.

2016.gada jūnijā sērijveida dzīvokļu vidējās cenas pieauga līdz 696 eiro par kvadrātmetru. Jūnijā augstākās sērijveida dzīvokļu cenas ir Teikas rajonā - 839 eiro par kvadrātmetru, taču viszemākās ir Bolderājā - 478 eiro par kvadrātmetru. Rīgas sērijveida dzīvokļu cenu kritums nav novērots, savukārt, minimāls pieaugums 0,07-1,57% robežās novērojams lielākajā daļā Rīgas mikrorajonu, centrā un jaunajos projektos.

Cenu pieaugums sērijveida dzīvokļu segmentā veicinās pieprasījumu pēc jaunajiem projektiem, kas arī varētu būt viens no stabilas tirgus attīstības priekšnoteikumiem. Lielākā pircēju interese šobrīd ir par jaunajiem dzīvokļiem ar platību no 70 līdz 80 kvadrātmetriem un cenu ap 100 000 eiro.

Visai lielais pieprasījums pēc īres dzīvokļiem stimulē investoru interesi par remontējamiem veciem namīpašumiem, katrs ar vēlams, no astoņiem līdz 10 dzīvokļiem, informē Zariņš. Pēc šo namīpašumu iegādes un rekonstrukcijas pabeigšanas tie sāk funkcionēt kā īres nami.

«Studentus visvairāk interesē trīsistabu dzīvokļi Rīgas centrā vai tuvējā Pārdaugavā labi uzturētās mājās. Par šiem dzīvokļiem studenti, kas parasti apvienojas pa trim līdz četriem cilvēkiem, ir gatavi maksāt ap 700 eiro mēnesī,» skaidro Zariņš.

Biroju telpas Rīgas A klases biroju kompleksos nomniekiem tiek piedāvātas par 10-15 eiro par kvadrātmetru mēnesī, informē Zariņš. Prestižākajās ēkās biroju noma sniedzas pāri 16-20 eiro par kvadrātmetru mēnesī. Tiem, kuri vēlas savu biroju izvietot B klases birojā, jāorientējas uz cenu pieci līdz 10 eiro par kvadrātmetru. C klases biroju noma nepārsniedz piecus eiro par kvadrātmetru. Iepriekš minētās nomas likmes norādītas bez apkalpošanas maksas.

avots: tvnet.lv

31
Mai

Šveices institūts: Latvijas konkurētspēja uzlabojas, bet joprojām zemākā Baltijas valstīs

Latvija ir atzīta par 37.konkurētspējīgāko valsti pasaulē salīdzinājumā ar 43.pozīciju pērn, tomēr tas joprojām ir sliktākais rādītājs Baltijas valstu vidū, liecina ietekmīgā Šveicē bāzētā starptautiskā menedžmenta attīstības institūta IMD Pasaules konkurētspējas centra gadskārtējais pētījums, kurš aptver 61 pasaules valsti.

Lietuva šogad IMD konkurētspējas indeksā ierindojusies 30.vietā, kas ir par divām pozīcijām zemāk nekā pērn. Savukārt Igaunija ir saglabājusi 31. konkurētspējīgākās valsts vietu pasaulē.

IMD vērtējumā viskonkurētspējīgākā valsts pasaulē šogad ir Honkonga, kas pērn ieņēma 2.vietu. Šveice ir pakāpusies par divām pozīcijām un ierindojusies 2.vietā, bet pagājušā gada līderes ASV ir atkāpušās uz 3.pozīciju, kam seko pagājušā gada 3.vietas ieguvēja Singapūra. Tālāk pirmajā konkurētspējīgāko valstu desmitniekā ir Zviedrija, Dānija, Īrija, Nīderlande, Norvēģija un Kanāda.

Eiropas lielākā ekonomika Vācija, kas pērn bija 10.vietā, šogad atkāpusies uz 12.pozīciju, Taivāna ieņem 14.vietu, Lielbritānija - 18.vietu, Somija - 20.vietu, bet Ķīna ierindota 25.pozīcijā.

Francija atzīta par 32.konkurētspējīgāko valsti pasaulē, Turcija ieņem 38.vietu, Indija - 41.vietu, bet Krievijas sniegums salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir uzlabojies par vienu pozīciju un šogad tā, IMD vērtējumā, ir 44.konkurētspējīgākā valsts pasaulē.

No Eiropas Savienības valstīm indeksā vissliktākais sniegums ir Grieķijai un Horvātijai, kas ieņem attiecīgi 56.un 58.vietu. 57.vietā ir Brazīlija, bet pēdējās trīs vietas pētījumā ieņem Ukraina (59.vieta, kas ir par vienu pozīciju augstāk nekā pērn), Mongolija (60.vieta, pērn - 57.vieta), un Venecuēla, kas arī pērn bija pēdējā - 61.vietā.

Salīdzinājumā ar pagājušā gada reitingu vislielāko uzlabojumu uzrādījusi Īrija, kas pakāpusies par deviņām pozīcijām un ieņem 7.vietu, Nīderlande, kas ir 8.vietā, pakāpusies par septiņām vietām, bet Latvija, Slovākija un Slovēnija savu sniegumu uzlabojušas par sešām pozīcijām un ieņem attiecīgi 27., 40. un 43.vietu.

Pētījumā, kas tiek publicēts kopš 1989.gada, konkurētspējas izvērtējumā ņemti vērā vairāk nekā 340 kritēriji, tostarp, makroekonomikas rādītāji, valdības un uzņēmumu darbības efektivitāte, izglītības, tehnoloģiju attīstības un veselības aprūpes līmenis.

avots: tvnet.lv

Pieteikties jaunumiem

valūtas maiņa valūtas maiņa valūtas maiņa

Kontakti

SIA "AHOI", LV40003815908.
SIA "TILDA", LV40003355677.

Mob.:
+371 29 108 255 (Dīleris)
Mob.: +371 22 079 142 (Dīleris)
Mob.: +371 29 450 229 (Administrācija)
E-pasts: info@monextg.lv

© Monex T.G. Valūtas maiņas punkti 2011
*Mājaslapā izvietotiem valūtas maiņas kursiem ir tikai informatīva nozīme | hostings