05
Jūl

Darījumu skaits ar mājokļiem jūnijā audzis par 13%

Jūnijā Rīgas mājokļu tirgū turpinājās iepriekšējos mēnešos iesākusies stabilā izaugsme. Darījumu skaits jūnijā, salīdzinot ar 2015.gada jūniju, ir par 13% lielāks, informēja nekustamo īpašumu kompānijas «Balsts» valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Vidējās sērijveida dzīvokļu cenas pieaugums no gada sākuma palielinājies par 3,5%, un tas ir piecas reizes vairāk kā attiecīgajā periodā pērn.

«Prognozējam, ka sērijveida dzīvokļu cenu pieaugums šogad būs straujākais pēdējo 5 gadu laikā. Šobrīd lielākajā tirgus daļā dominē vietējais patērētājs, kas ir pozitīvs un prognozējums signāls ilgtermiņa tirgus attīstībai, ko neapšaubāmi veicinātu arī stabila ekonomiskā, politiskā un demogrāfiskā situācija,» komentē Zariņš.

2016.gada jūnijā sērijveida dzīvokļu vidējās cenas pieauga līdz 696 eiro par kvadrātmetru. Jūnijā augstākās sērijveida dzīvokļu cenas ir Teikas rajonā - 839 eiro par kvadrātmetru, taču viszemākās ir Bolderājā - 478 eiro par kvadrātmetru. Rīgas sērijveida dzīvokļu cenu kritums nav novērots, savukārt, minimāls pieaugums 0,07-1,57% robežās novērojams lielākajā daļā Rīgas mikrorajonu, centrā un jaunajos projektos.

Cenu pieaugums sērijveida dzīvokļu segmentā veicinās pieprasījumu pēc jaunajiem projektiem, kas arī varētu būt viens no stabilas tirgus attīstības priekšnoteikumiem. Lielākā pircēju interese šobrīd ir par jaunajiem dzīvokļiem ar platību no 70 līdz 80 kvadrātmetriem un cenu ap 100 000 eiro.

Visai lielais pieprasījums pēc īres dzīvokļiem stimulē investoru interesi par remontējamiem veciem namīpašumiem, katrs ar vēlams, no astoņiem līdz 10 dzīvokļiem, informē Zariņš. Pēc šo namīpašumu iegādes un rekonstrukcijas pabeigšanas tie sāk funkcionēt kā īres nami.

«Studentus visvairāk interesē trīsistabu dzīvokļi Rīgas centrā vai tuvējā Pārdaugavā labi uzturētās mājās. Par šiem dzīvokļiem studenti, kas parasti apvienojas pa trim līdz četriem cilvēkiem, ir gatavi maksāt ap 700 eiro mēnesī,» skaidro Zariņš.

Biroju telpas Rīgas A klases biroju kompleksos nomniekiem tiek piedāvātas par 10-15 eiro par kvadrātmetru mēnesī, informē Zariņš. Prestižākajās ēkās biroju noma sniedzas pāri 16-20 eiro par kvadrātmetru mēnesī. Tiem, kuri vēlas savu biroju izvietot B klases birojā, jāorientējas uz cenu pieci līdz 10 eiro par kvadrātmetru. C klases biroju noma nepārsniedz piecus eiro par kvadrātmetru. Iepriekš minētās nomas likmes norādītas bez apkalpošanas maksas.

avots: tvnet.lv

31
Mai

Šveices institūts: Latvijas konkurētspēja uzlabojas, bet joprojām zemākā Baltijas valstīs

Latvija ir atzīta par 37.konkurētspējīgāko valsti pasaulē salīdzinājumā ar 43.pozīciju pērn, tomēr tas joprojām ir sliktākais rādītājs Baltijas valstu vidū, liecina ietekmīgā Šveicē bāzētā starptautiskā menedžmenta attīstības institūta IMD Pasaules konkurētspējas centra gadskārtējais pētījums, kurš aptver 61 pasaules valsti.

Lietuva šogad IMD konkurētspējas indeksā ierindojusies 30.vietā, kas ir par divām pozīcijām zemāk nekā pērn. Savukārt Igaunija ir saglabājusi 31. konkurētspējīgākās valsts vietu pasaulē.

IMD vērtējumā viskonkurētspējīgākā valsts pasaulē šogad ir Honkonga, kas pērn ieņēma 2.vietu. Šveice ir pakāpusies par divām pozīcijām un ierindojusies 2.vietā, bet pagājušā gada līderes ASV ir atkāpušās uz 3.pozīciju, kam seko pagājušā gada 3.vietas ieguvēja Singapūra. Tālāk pirmajā konkurētspējīgāko valstu desmitniekā ir Zviedrija, Dānija, Īrija, Nīderlande, Norvēģija un Kanāda.

Eiropas lielākā ekonomika Vācija, kas pērn bija 10.vietā, šogad atkāpusies uz 12.pozīciju, Taivāna ieņem 14.vietu, Lielbritānija - 18.vietu, Somija - 20.vietu, bet Ķīna ierindota 25.pozīcijā.

Francija atzīta par 32.konkurētspējīgāko valsti pasaulē, Turcija ieņem 38.vietu, Indija - 41.vietu, bet Krievijas sniegums salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir uzlabojies par vienu pozīciju un šogad tā, IMD vērtējumā, ir 44.konkurētspējīgākā valsts pasaulē.

No Eiropas Savienības valstīm indeksā vissliktākais sniegums ir Grieķijai un Horvātijai, kas ieņem attiecīgi 56.un 58.vietu. 57.vietā ir Brazīlija, bet pēdējās trīs vietas pētījumā ieņem Ukraina (59.vieta, kas ir par vienu pozīciju augstāk nekā pērn), Mongolija (60.vieta, pērn - 57.vieta), un Venecuēla, kas arī pērn bija pēdējā - 61.vietā.

Salīdzinājumā ar pagājušā gada reitingu vislielāko uzlabojumu uzrādījusi Īrija, kas pakāpusies par deviņām pozīcijām un ieņem 7.vietu, Nīderlande, kas ir 8.vietā, pakāpusies par septiņām vietām, bet Latvija, Slovākija un Slovēnija savu sniegumu uzlabojušas par sešām pozīcijām un ieņem attiecīgi 27., 40. un 43.vietu.

Pētījumā, kas tiek publicēts kopš 1989.gada, konkurētspējas izvērtējumā ņemti vērā vairāk nekā 340 kritēriji, tostarp, makroekonomikas rādītāji, valdības un uzņēmumu darbības efektivitāte, izglītības, tehnoloģiju attīstības un veselības aprūpes līmenis.

avots: tvnet.lv

31
Mai

Latvijas IKP pirmajā ceturksnī pieaug par 2,1%

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī, pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, salīdzināmajās cenās pieaudzis par 2,1%, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt, pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, Latvijas IKP šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2015.gada pirmo ceturksni ir palielinājies par 1,5%.

Tāpat statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2016.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2015.gada ceturto ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, ir palielinājies par 0,1%.

2016.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 5,467 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka no ražošanas aspekta (salīdzināmajās cenās, sezonāli neizlīdzināti dati) 2016.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2015.gada pirmo ceturksni, apstrādes rūpniecība augusi par 0,5%. Lielākie pieaugumi bija vērojami tekstilizstrādājumu ražošanā - par 12%, koksnes un koka izstrādājumu ražošanā - par 9%, kā arī nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā - par 8%. Savukārt samazinājums bija pārtikas produktu ražošanā - par 1,5%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā - par 4% un apģērbu ražošanā - par 6%.

Būvniecības produkcijas apmērs minētajā laika periodā samazinājās par 19%. Lielākie kritumi bija dzīvojamo ēku būvniecībā - par 25%, kā arī autoceļu, šoseju, ielu, ceļu un dzelzceļu līniju būvniecībā - par 26%. Pieaugums bija vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā - par 49% un viesnīcu būvē - 2,1 reizi.

Mazumtirdzniecība minētajā laika periodā palielinājās par 1%, tajā skaitā par 2% pieauga pārtikas un par 1% - nepārtikas preču tirdzniecība. Vairumtirdzniecība šajā laika periodā pieauga par 6%.

2016.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2015.gada pirmo ceturksni transportā bija pieaugums par 2%, tajā skaitā pasažieru pārvadājumi auga par 6%, bet kravu apgrozība - par 1%.

Savukārt izklaides un atpūtas pakalpojumu apmērs palielinājies par 6%, tajā skaitā azartspēļu nozarē pieaugums bijis par 9%.

IKP pieaugumu veicināja arī produktu nodokļi (pievienotās vērtības, akcīzes un muitas nodokļi), kas 2016.gada pirmajā ceturksnī pieauga par 6%.

Tāpat statistikas pārvaldē atzīmēja, ka no izlietojuma aspekta (salīdzināmajās cenās, sezonāli neizlīdzināti dati) šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2015.gada pirmo ceturksni privātais galapatēriņš pieauga par 4%. Privātajā galapatēriņā mājsaimniecību izdevumi pārtikai palielinājās par 5%, transportam (izdevumi sabiedriskajam transportam, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) - par 9%, atpūtai un kultūrai - par 3%, bet izdevumi mājokļa uzturēšanai saglabājās iepriekšējā gada līmenī. Mājsaimniecību galapatēriņu ietekmēja patēriņa cenu kritums un mājsaimniecību ienākumu palielināšanās.

Valdības galapatēriņš minētajā laika periodā palielinājās par 2%.

Savukārt bruto pamatkapitāla veidošana samazinājusies par 16 %. Ieguldījumi iekārtās un mašīnās sarukuši par 10%, intelektuālajā īpašumā - par 15%, bet mājokļos un citās ēkās un būvēs - par 24%.

Eksports minētajā laikā samazinājies par 3%, bet importa apmēri auguši par 5%.

2015.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2014.gada pirmo ceturksni, Latvijas IKP, pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, pieauga par 1,8%.

avots: tvnet.lv

24
Mai

Prognozē, ka Latvijā ekonomikas izaugsme paātrināsies

Latvijā ekonomikas izaugsme paātrināsies, bet tā nebūs nesamērīgi strauja, otrdien jaunākā «SEB Nordic Outlook» apskata prezentācijā teica bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

«Visticamāk, šogad atkārtosies pagājušā gada scenārijs - vājš pirmais ceturksnis, kam sekos lielāka aktivitāte pārējos ceturkšņos,» teica Gašpuitis, prognozējot, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2016.gadā varētu pieaugt par 2,7%, bet 2017.gadā - par 3,5%.

Tāpat viņš norādīja, ka Lietuvā šogad IKP varētu pieaugt par 2,8%, bet Igaunijā - par 2%, savukārt nākamajā gadā Lietuvas ekonomika varētu augt par 3,2%, bet Igaunijā - par 2,4%.

Gašpuitis atzīmēja, ka visās trijās Baltijas valstīs perspektīvas ekonomikas izaugsmei ir samērā labas, tostarp izaugsmi noteiks privātais patēriņš.

Viņš arī piebilda, ka Latvijā iedzīvotāju pirktspēja ir būtiski uzlabojusies un vairāk tiek iegādātas nepārtikas preces, taču situācija ekonomikā vēl nav tik stabila, lai iedzīvotāji veiktu arī ilgtermiņa ieguldījumus. Lai nodrošinātu straujāku ekonomikas izaugsmi, investīcijas ir nepieciešamas, taču šobrīd Latvijā nav apstākļu, kas nodrošinātu būtisku investīciju pieaugumu.

Tāpat Gašpuitis norādīja, lai gan Latvijas ārējā tirdzniecības apmēri samazinās, pozitīvi signāli vērojami apstrādes rūpniecībā, kurā eksporta īpatsvars pieaug.

Pēc aktīvu apmēra «SEB banka» ir ceturtā lielākā banka Latvijā.

avots: tvnet.lv

17
Mai

Vienu vecuma pensiju ar saviem nodokļiem nodrošina 2,1 strādājošais

2015.gadā 2,1 strādājošais nodrošināja ar pensiju vienu vecuma pensionāru, liecina Labklājības ministrijas (LM) apkopotie dati.

Papildus vecuma pensiju nodrošināšanai strādājošie vēl nodrošina gan invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensiju izmaksu, gan dažādu pabalstu izmaksas - slimības, bezdarba, ar bērna piedzimšanu un kopšanu saistītos pabalstus.

Aktīvie sociālo iemaksu veicēji ar savām iemaksām šobrīd nodrošina pensiju izmaksu pašreizējiem pensionāriem, vienlaikus viņi virtuāli krāj savu pensijas kapitālu.

Kopš 2009.gada, kad krasi - par 100 tūkstošiem - cilvēku samazinājās sociālo iemaksu veicēju skaits, situācija pakāpeniski uzlabojas, un pērn sociālo iemaksu veicēju skaits sasniedzis 995 tūkstošus cilvēku.

Ministrija secina, ka pieaug arī ienākumi, no kuriem veiktas sociālās iemaksas. 2015.gadā tie bija 693,56 eiro mēnesī. Joprojām nemainīga ir atšķirība starp sieviešu un vīriešu ienākumiem, jo sievietes tipiski strādā zemāk apmaksātās nozarēs. Sievietēm ienākumi, no kuriem veiktas sociālās iemaksas, 2015.gadā vidēji mēnesī bija par 112,75 eiro zemāki nekā vīriešiem.

LM kā ļoti satraucošu faktu uzsver augsto maksātāju skaitu, kuriem sociālās iemaksas reģistrētas no ienākumiem līdz minimālajai algai. Šie skaitļi kopš krīzes laika nav būtiski mainījušies un 2015.gadā bija 36%, nepastāvot būtiskām atšķirībām starp sievietēm un vīriešiem.

LM no vienas puses atzīst, ka iemesli var būt objektīvi – cilvēks nodarbināts profesijā, kur darba samaksa nav augstāka par minimālo mēneša darba algu, pastāv dažādi nodokļu maksāšanas režīmi, tomēr daļa no šiem maksātājiem ir ēnu ekonomikas rezultāts.

Jau ziņots, ka 2015.gadā jaunpiešķirtā vecuma pensija bija 306,81 eiro, kas, salīdzinot ar 2014.gadu, ir pieaugusi vidēji par 27,84 eiro. Vecuma pensijas apmēros nepastāv būtiska atšķirība starp sievietēm un vīriešiem.

avots: tvnet.lv

10
Mai

Deflācija pieņemas spēkā

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2016.gada aprīlī, salīdzinot ar 2015.gada aprīli, samazinājies par 0,8% . Precēm cenas samazinājušās par 1,4%, bet pakalpojumiem pieaugušas par 0,9%.

Nordea Markets vecākais pārdošanas vadītājs Gints Belēvičs:

«Šis gads joprojām rit deflācijas zīmē, aprīlī patēriņa cenu kritumam sasniedzot 0,8% gada griezumā. Skaidrojums patēriņa cenu samazinājumam joprojām paliek vecais – lēti naftas produkti un zemas izejvielu cenas. Spēku pamazām zaudē arī pakalpojumu cenu kāpums, ko ierastāk bija redzēt starp 2 un 3 procentiem, savukārt aprīlī pieaugums bijis vairs tikai 0,9%.

Lai gan mēneša griezumā degvielas cenās novērots salīdzinoši liels kāpums (0,17 procentpunkti), naftas cenai turpmāk būtiski nekāpjot, no deflācijas zonas šogad izrauties būs praktiski neiespējami, jo pašlaik eiro izteiksmē naftas cena aizvadītajā gadā zemāka bija tikai pašā gada izskaņā.

Lielāku pienesumu deflācijas veicināšanā aizvadītajā mēnesī devusi siltumenerģija, kas kļuvusi būtiski lētāka pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu, turklāt arī mēneša griezumā bijusi vislielākais deflāciju veicinošais faktors. Ņemot vērā, ka siltumenerģijas cenas bieži vien tiek noteiktas vadoties no naftas cenām, turklāt ar aptuveni pusgada nobīdi, visticamāk, vēl vismaz pāris mēnešus siltumenerģijas cena turpinās samazināties.»

avots: tvnet.lv

Pieteikties jaunumiem

valūtas maiņa valūtas maiņa valūtas maiņa

Kontakti

SIA "AHOI", LV40003815908.
SIA "TILDA", LV40003355677.

Mob.:
+371 29 108 255 (Dīleris)
Mob.: +371 22 079 142 (Dīleris)
Mob.: +371 29 450 229 (Administrācija)
E-pasts: info@monextg.lv

© Monex T.G. Valūtas maiņas punkti 2011
*Mājaslapā izvietotiem valūtas maiņas kursiem ir tikai informatīva nozīme | hostings