31
Mai

Latvijas IKP pirmajā ceturksnī pieaug par 2,1%

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī, pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, salīdzināmajās cenās pieaudzis par 2,1%, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt, pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, Latvijas IKP šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2015.gada pirmo ceturksni ir palielinājies par 1,5%.

Tāpat statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2016.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2015.gada ceturto ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, ir palielinājies par 0,1%.

2016.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 5,467 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka no ražošanas aspekta (salīdzināmajās cenās, sezonāli neizlīdzināti dati) 2016.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2015.gada pirmo ceturksni, apstrādes rūpniecība augusi par 0,5%. Lielākie pieaugumi bija vērojami tekstilizstrādājumu ražošanā - par 12%, koksnes un koka izstrādājumu ražošanā - par 9%, kā arī nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā - par 8%. Savukārt samazinājums bija pārtikas produktu ražošanā - par 1,5%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā - par 4% un apģērbu ražošanā - par 6%.

Būvniecības produkcijas apmērs minētajā laika periodā samazinājās par 19%. Lielākie kritumi bija dzīvojamo ēku būvniecībā - par 25%, kā arī autoceļu, šoseju, ielu, ceļu un dzelzceļu līniju būvniecībā - par 26%. Pieaugums bija vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā - par 49% un viesnīcu būvē - 2,1 reizi.

Mazumtirdzniecība minētajā laika periodā palielinājās par 1%, tajā skaitā par 2% pieauga pārtikas un par 1% - nepārtikas preču tirdzniecība. Vairumtirdzniecība šajā laika periodā pieauga par 6%.

2016.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2015.gada pirmo ceturksni transportā bija pieaugums par 2%, tajā skaitā pasažieru pārvadājumi auga par 6%, bet kravu apgrozība - par 1%.

Savukārt izklaides un atpūtas pakalpojumu apmērs palielinājies par 6%, tajā skaitā azartspēļu nozarē pieaugums bijis par 9%.

IKP pieaugumu veicināja arī produktu nodokļi (pievienotās vērtības, akcīzes un muitas nodokļi), kas 2016.gada pirmajā ceturksnī pieauga par 6%.

Tāpat statistikas pārvaldē atzīmēja, ka no izlietojuma aspekta (salīdzināmajās cenās, sezonāli neizlīdzināti dati) šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2015.gada pirmo ceturksni privātais galapatēriņš pieauga par 4%. Privātajā galapatēriņā mājsaimniecību izdevumi pārtikai palielinājās par 5%, transportam (izdevumi sabiedriskajam transportam, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) - par 9%, atpūtai un kultūrai - par 3%, bet izdevumi mājokļa uzturēšanai saglabājās iepriekšējā gada līmenī. Mājsaimniecību galapatēriņu ietekmēja patēriņa cenu kritums un mājsaimniecību ienākumu palielināšanās.

Valdības galapatēriņš minētajā laika periodā palielinājās par 2%.

Savukārt bruto pamatkapitāla veidošana samazinājusies par 16 %. Ieguldījumi iekārtās un mašīnās sarukuši par 10%, intelektuālajā īpašumā - par 15%, bet mājokļos un citās ēkās un būvēs - par 24%.

Eksports minētajā laikā samazinājies par 3%, bet importa apmēri auguši par 5%.

2015.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2014.gada pirmo ceturksni, Latvijas IKP, pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, pieauga par 1,8%.

avots: tvnet.lv

24
Mai

Prognozē, ka Latvijā ekonomikas izaugsme paātrināsies

Latvijā ekonomikas izaugsme paātrināsies, bet tā nebūs nesamērīgi strauja, otrdien jaunākā «SEB Nordic Outlook» apskata prezentācijā teica bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

«Visticamāk, šogad atkārtosies pagājušā gada scenārijs - vājš pirmais ceturksnis, kam sekos lielāka aktivitāte pārējos ceturkšņos,» teica Gašpuitis, prognozējot, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2016.gadā varētu pieaugt par 2,7%, bet 2017.gadā - par 3,5%.

Tāpat viņš norādīja, ka Lietuvā šogad IKP varētu pieaugt par 2,8%, bet Igaunijā - par 2%, savukārt nākamajā gadā Lietuvas ekonomika varētu augt par 3,2%, bet Igaunijā - par 2,4%.

Gašpuitis atzīmēja, ka visās trijās Baltijas valstīs perspektīvas ekonomikas izaugsmei ir samērā labas, tostarp izaugsmi noteiks privātais patēriņš.

Viņš arī piebilda, ka Latvijā iedzīvotāju pirktspēja ir būtiski uzlabojusies un vairāk tiek iegādātas nepārtikas preces, taču situācija ekonomikā vēl nav tik stabila, lai iedzīvotāji veiktu arī ilgtermiņa ieguldījumus. Lai nodrošinātu straujāku ekonomikas izaugsmi, investīcijas ir nepieciešamas, taču šobrīd Latvijā nav apstākļu, kas nodrošinātu būtisku investīciju pieaugumu.

Tāpat Gašpuitis norādīja, lai gan Latvijas ārējā tirdzniecības apmēri samazinās, pozitīvi signāli vērojami apstrādes rūpniecībā, kurā eksporta īpatsvars pieaug.

Pēc aktīvu apmēra «SEB banka» ir ceturtā lielākā banka Latvijā.

avots: tvnet.lv

17
Mai

Vienu vecuma pensiju ar saviem nodokļiem nodrošina 2,1 strādājošais

2015.gadā 2,1 strādājošais nodrošināja ar pensiju vienu vecuma pensionāru, liecina Labklājības ministrijas (LM) apkopotie dati.

Papildus vecuma pensiju nodrošināšanai strādājošie vēl nodrošina gan invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensiju izmaksu, gan dažādu pabalstu izmaksas - slimības, bezdarba, ar bērna piedzimšanu un kopšanu saistītos pabalstus.

Aktīvie sociālo iemaksu veicēji ar savām iemaksām šobrīd nodrošina pensiju izmaksu pašreizējiem pensionāriem, vienlaikus viņi virtuāli krāj savu pensijas kapitālu.

Kopš 2009.gada, kad krasi - par 100 tūkstošiem - cilvēku samazinājās sociālo iemaksu veicēju skaits, situācija pakāpeniski uzlabojas, un pērn sociālo iemaksu veicēju skaits sasniedzis 995 tūkstošus cilvēku.

Ministrija secina, ka pieaug arī ienākumi, no kuriem veiktas sociālās iemaksas. 2015.gadā tie bija 693,56 eiro mēnesī. Joprojām nemainīga ir atšķirība starp sieviešu un vīriešu ienākumiem, jo sievietes tipiski strādā zemāk apmaksātās nozarēs. Sievietēm ienākumi, no kuriem veiktas sociālās iemaksas, 2015.gadā vidēji mēnesī bija par 112,75 eiro zemāki nekā vīriešiem.

LM kā ļoti satraucošu faktu uzsver augsto maksātāju skaitu, kuriem sociālās iemaksas reģistrētas no ienākumiem līdz minimālajai algai. Šie skaitļi kopš krīzes laika nav būtiski mainījušies un 2015.gadā bija 36%, nepastāvot būtiskām atšķirībām starp sievietēm un vīriešiem.

LM no vienas puses atzīst, ka iemesli var būt objektīvi – cilvēks nodarbināts profesijā, kur darba samaksa nav augstāka par minimālo mēneša darba algu, pastāv dažādi nodokļu maksāšanas režīmi, tomēr daļa no šiem maksātājiem ir ēnu ekonomikas rezultāts.

Jau ziņots, ka 2015.gadā jaunpiešķirtā vecuma pensija bija 306,81 eiro, kas, salīdzinot ar 2014.gadu, ir pieaugusi vidēji par 27,84 eiro. Vecuma pensijas apmēros nepastāv būtiska atšķirība starp sievietēm un vīriešiem.

avots: tvnet.lv

10
Mai

Deflācija pieņemas spēkā

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2016.gada aprīlī, salīdzinot ar 2015.gada aprīli, samazinājies par 0,8% . Precēm cenas samazinājušās par 1,4%, bet pakalpojumiem pieaugušas par 0,9%.

Nordea Markets vecākais pārdošanas vadītājs Gints Belēvičs:

«Šis gads joprojām rit deflācijas zīmē, aprīlī patēriņa cenu kritumam sasniedzot 0,8% gada griezumā. Skaidrojums patēriņa cenu samazinājumam joprojām paliek vecais – lēti naftas produkti un zemas izejvielu cenas. Spēku pamazām zaudē arī pakalpojumu cenu kāpums, ko ierastāk bija redzēt starp 2 un 3 procentiem, savukārt aprīlī pieaugums bijis vairs tikai 0,9%.

Lai gan mēneša griezumā degvielas cenās novērots salīdzinoši liels kāpums (0,17 procentpunkti), naftas cenai turpmāk būtiski nekāpjot, no deflācijas zonas šogad izrauties būs praktiski neiespējami, jo pašlaik eiro izteiksmē naftas cena aizvadītajā gadā zemāka bija tikai pašā gada izskaņā.

Lielāku pienesumu deflācijas veicināšanā aizvadītajā mēnesī devusi siltumenerģija, kas kļuvusi būtiski lētāka pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu, turklāt arī mēneša griezumā bijusi vislielākais deflāciju veicinošais faktors. Ņemot vērā, ka siltumenerģijas cenas bieži vien tiek noteiktas vadoties no naftas cenām, turklāt ar aptuveni pusgada nobīdi, visticamāk, vēl vismaz pāris mēnešus siltumenerģijas cena turpinās samazināties.»

avots: tvnet.lv

05
Apr

Privatizācijai izmantoti 95,5% sertifikātu

Līdz 2016.gada 1.februārim privatizācijai izmantoti 107,36 miljoni sertifikātu, kas ir 95,5% no piešķirto sertifikātu skaita, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijas Juridiskajā departamentā.

Namīpašumu un dzīvokļu privatizācijai izmantoti 38,01 miljons sertifikātu, uzņēmumu un citu īpašumu iegādei - 7,33 miljoni sertifikātu, kapitāla daļu (akciju) iegādei - 44,46 miljoni sertifikātu, zemes izpirkšanai un privatizācijai - 17,56 miljoni sertifikātu. No 2008.gada 1.aprīļa līdz 2016.gada 1.februārim 609 950 īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā ir izmantoti 736 160 privatizācijas sertifikāti.

Kompensācija naudā izmaksāta, dzēšot 840 000 sertifikātu, kas ir 0,7% no piešķirto sertifikātu skaita, tostarp par lauku apvidus zemi piešķirti 630 000 kompensācijas sertifikātu 8400 personām 25,04 miljonu eiro apjomā. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteikto 60 personas zaudējušas tiesības dzēst kompensācijas sertifikātus, saņemot naudu. Par politiskām represijām piešķirti 160 000 sertifikātu 26 200 personām 6,6 miljonu eiro apjomā. 3500 personas zaudējušas tiesības dzēst privatizācijas sertifikātus, saņemot naudu.

Līdz 2016.gada 1.februārim Latvijas iedzīvotājiem kopumā piešķirti 112,38 miljoni privatizācijas sertifikātu.

117 200 iedzīvotājiem piešķirti 8,01 miljons īpašuma kompensācijas sertifikātu, bet 2,44 miljoniem iedzīvotāju piešķirti 104,37 miljoni sertifikātu par Latvijā nodzīvoto laiku un par politiskajām represijām. 41 400 politiski represētajām personām piešķirti 794 700 sertifikāti.

2,39 miljoni fizisko personu līdz 2016.gada 1.februārim «Latvijas Krājbankā» un «Latvijas attīstības finanšu institūcijā «Altum»» (iepriekš VAS «Latvijas Hipotēku un zemes banka») atvēruši sertifikātu kontus, tajos ieskaitīti 110,74 miljoni sertifikātu, tostarp 7,61 miljons īpašuma kompensācijas sertifikātu.

Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteikto 58 200 personas zaudējušas tiesības no 2007.gada 1.decembra ieskaitīt kontos 1,64 miljonus sertifikātu. Fizisko personu kontos atlikuši 2,249 miljoni sertifikātu, tostarp 104 000 kompensācijas sertifikātu.

Juridisko personu kontos līdz 2016.gada 1.februārim bija 317 000 sertifikātu, tai skaitā starpniecības uzņēmumu tirdzniecības kontos - 300 000 sertifikātu.

05
Apr

Ašeradens: Darbaspēkam trūkst zināšanu, lai celtu minimālo algu

Šobrīd reģionos un valsts centrā algu apjoms ir pārāk atšķirīgs, bet darbaspēkam nereti trūkst zināšanu un kompetenču, lai varētu straujāk celt minimālo algu, pirmdien pauda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens («Vienotība»).

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Eiropas lietu komisijas kopsēdē deputāti pirmdien tika iepazīstināti ar Eiropas Komisijas (EK) darba dokumentu «Ziņojums par valsti – Latvija 2016». Tajā uzsvērts, ka vieni no darbaspēka izaicinājumiem ir minēti nabadzība un darba ražīgums, kā arī atbilstošas izglītības trūkums darbaspēkam. Pērn progresa līmeni EK rekomendāciju ieviešanā novērtējusi ar ierobežotu vērtējumu, kas ir otrs zemākais līmenis aiz vispār progresa neesamības. Tomēr EK atzīst Latvijas budžeta politikas progresu, kur rekomendācijas ieviestas pilnībā.

EK ziņojumā uzsvērts, ka Latvijā ir zema nodokļu ieņēmumu struktūra (28,9% no IKP), kas ir zemā līmenī un kavē valsts ekonomisko izaugsmi. Tas bieži skaidrojams ar ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī (23,5%). Tāpat arī dokumentā norādīts uz nodokļu īpatsvaru darbaspēkam ar mazām algām (41,4%), kas ir trešais augstākais ES. Nepieciešams šo nodokļu slogu novirzīt uz citiem avotiem.

EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka Saeimas deputātiem pauda, ka Latvijas progress saistībā ar 2015.gada rekomendāciju ieviešanu pērn bijis ierobežots un zemā līmenī. Šteinbuka uzsvēra, ka Latvijas galvenie izaicinājumi iedalāmi divās jomās - darbaspēka, kā arī biznesa vides un konkurētspējas izaicinājumos.

Starp darbaspēka izaicinājumiem Šteinbuka minēja demogrāfisko situāciju valstī, darba ražīgumu, darbaspēka izmaksas un nodokļus, kā arī izglītību, veselību un nabadzību. Savukārt biznesa vides un konkurētspējas izaicinājumi ir ēnu ekonomika, investīcijas, inovācijas un valsts pārvaldes efektivitātes ierobežojumi.

Tāpat EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja uzsvēra, ka salīdzinot ar Eiropas vidējo līmeni, Latvijā, piemēram, kultūras nozares finansējums ir augsts, bet veselības finansējums zems, kas noved pie situācijas, ka 50% no veselības pakalpojumiem tiek finansēti no individuālajiem resursiem.

Komentējot ziņojumu, ekonomikas ministrs Ašeradens sacīja, ka šobrīd reģionos un valsts centrā algu apjoms ir pārāk atšķirīgs, kā arī darba spēkam nereti trūkst zināšanu un kompetenču, kas liedz ātrāk celt minimālo algu. Lai to darītu, nepieciešams celt produktivitāti.

Tāpat ministrs uzsvēra, ka jāsamazina to jauniešu skaits, kas mācās humanitārās zinātnes, kā arī jāpanāk, ka jaunieši maksimāli ātri un efektīvi iesaistītos darba tirgū. «Nedrīkst pazaudēt nevienu jaunieti, ņemot vērā LV demogrāfisko situāciju,» pauda ministrs.

Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) sēdē uzsvēra, ka atsevišķi pabalsti nav tikuši mainīti kopš 2009.gada, un arī EK ziņojumos tas bieži ticis uzsvērts.

EK dienesti gada sākumā sagatavo ziņojumu par katru Eiropas Savienības dalībvalsti un, ņemot vērā ikgadējo izaugsmes pētījumu, vērtē valsts ekonomikas un sociālo politiku.

Saeimas deputātus ar ziņojumu pirmdien iepazīstina EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.

avots: apollo.lv

 

Pieteikties jaunumiem

valūtas maiņa valūtas maiņa valūtas maiņa

Kontakti

SIA "AHOI", LV40003815908.
SIA "TILDA", LV40003355677.

Mob.:
+371 29 108 255 (Dīleris)
Mob.: +371 22 079 142 (Dīleris)
Mob.: +371 29 450 229 (Administrācija)
E-pasts: info@monextg.lv

© Monex T.G. Valūtas maiņas punkti 2011
*Mājaslapā izvietotiem valūtas maiņas kursiem ir tikai informatīva nozīme | hostings