07
Mar

Latvijā bezdarbs janvārī bijis sestais augstākais ES

Latvijā janvārī bezdarba līmenis bija 10,4%, kas bija sestais augstākais rādītājs Eiropas Savienības (ES) to dalībvalstu, par kurām pieejami dati, vidū, liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes «Eurostat» dati.

Pēc «Eurostat» datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis janvārī bijis tikai Spānijā (20,5%), Horvātijā (16,4%), Kiprā (15,3%), Portugālē (12,2%) un Itālijā (11,5%). Nedaudz mazāks kā mūsu valstī bezdarbs janvārī bijis Slovākijā (10,3%), Francijā (10,2%), Somijā (9,4%), kā arī Lietuvā (9,0%).

Zemākie bezdarba līmeņi blokā janvārī reģistrēti Vācijā (4,3%), Čehijā (4,5%), Maltā (5,1%) un Luksemburgā (5,8%).

ES vidēji bezdarba līmenis janvārī bija 8,9% pretstatā 9,0% decembrī un tas ir zemākais bezdarba līmenis blokā kopš 2009.gada maija. 2015.gada janvārī bezdarbs ES bija 9,8%. Eiro zonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis janvārī bija 10,3% pretstatā 10,4% decembrī, kas ir zemākais rādītājs kopš 2011.gada augusta. Janvārī pērn bezdarbs eiro zonā bija 11,3%.

«Eurostat» aplēses liecina, ka janvārī blokā bez darba bija 21,789 miljoni cilvēku, no kuriem 16,647 miljoni bezdarbnieku bija eiro zonas valstīs. Salīdzinājumā ar decembri bezdarbnieku skaits ir sarucis par 163 tūkstošiem ES un par 105 tūkstošiem cilvēku eiro zonā, savukārt salīdzinājumā ar 2015.gada pirmo mēnesi bezdarbnieku skaits krities par 2,034 miljoniem ES un par 1,445 miljonu eiro zonā.

Gada izteiksmē bezdarba pieaugums janvārī reģistrēts Latvijā, kur kāpums bijis no 9,7% līdz 10,4%, Austrijā, kur tas pieaudzis no 5,5% līdz 5,9% un Somijā, kur pieaugums bija no 9,1% līdz 9,4%.

Statistiķi norādīja, ka lielākais bezdarba samazinājums janvārī gada izteiksmē bloka valstu vidū vērojams Spānijā, kur bezdarbs sarucis no 23,4% līdz 20,5%, Slovākijā, kur tas krities no 12,3% līdz 10,3%, Īrijā, kur samazinājums ir no 10,1% līdz 8,6%, kā arī Portugālē, kur tas sarucis no 13,7% līdz 12,2%.

Dati par bezdarbu janvārī nav pieejami par Igauniju, Grieķiju, Lielbritāniju un Ungāriju.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka atbilstoši Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem Latvijā šogad janvāra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 9,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā mēneša beigās.

«Eurostat» dati var atšķirties no NVA datiem, jo, lai tie būtu salīdzināmi ES, visām dalībvalstīm bezdarba rādītāji tiek pārrēķināti pēc ANO Starptautiskās Darba organizācijas noteiktajiem kritērijiem. Piemēram, bezdarbnieku skaits tiek rēķināts vecumā no 15 līdz 74 gadiem, bet Latvijā – no 15 gadiem līdz pensijas vecumam – 62 gadiem.

avots: apollo.lv

07
Mar

Gāzes cena lielajiem patērētājiem samazināsies straujāk nekā prognozēts

Šā gada martā siltumapgādes un elektroenerģijas ražošanas uzņēmumiem tarifi kopumā samazinājušies vēl straujāk nekā tika prognozēts iepriekš - par 4,5%-6,2% atkarībā no patēriņa grupas, informēja AS «Latvijas Gāze» (LG).

Savukārt šā gada maijā tiek prognozēts samazinājums vēl par 4,7%-6,6%, jo līdz ar ilgstoši zemo naftas cenu turpina samazināties arī dabasgāzes cena.

LG prognozē, ka piemērojamā dabasgāzes tirdzniecības cena šā gada martā samazināsies līdz 177,86 eiro par 1000 kubikmetriem, bet maijā - līdz 163,63 eiro par 1000 kubikmetriem.

Tarifi pakāpeniski samazinās jau kopš 2014.gada decembra, un kopējais tarifu samazinājums maijā sasniegs 30,6%-39% atkarībā no patēriņa apjoma. Tas labvēlīgi ietekmē visus siltumenerģijas patērētājus pilsētās, kurās izmanto dabasgāzi siltumenerģijas ražošanā.

Rūpnieciskajiem klientiem dabasgāzes tarifi mainās katru mēnesi. Savukārt mājsaimniecībām dabasgāzes tarifi mainās divreiz gadā - 1.janvārī un 1.jūlijā. Tarifi mainās atkarībā no dabasgāzes iepirkuma cenas, attiecīgi - naftas produktu cenām, pie kā ir piesaistīta dabasgāzes iepirkuma cena, valūtu vērtībām un iegādātiem krājumiem Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

Dabasgāzes pakalpojumu tarifi nav mainījušies kopš 2008.gada, un gala cena patērētājam mainās vienīgi atkarībā no iepirkuma cenu izmaiņām.

Jau ziņots, ka LG peļņa pērn bijusi 30,5 miljoni eiro, liecina kompānijas nerevidēts 2015.gada finanšu pārskats. 2014.gadā LG nopelnīja 30,07 miljonus eiro.

2015.gads pasaules naftas tirgos iezīmējās ar būtisku cenu kritumu, kas atstāja ietekmi gan uz LG vidējo dabasgāzes iepirkumu cenu, gan arī uz 2015.gada ieņēmumiem. 2015.gada 12 mēnešos patērētājiem pārdota dabasgāze un sniegti pakalpojumi par 445 miljoniem eiro. 2014.gadā LG pārdeva gāzi par 503 miljoniem eiro.

Kopumā LG 2015.gadā patērētājiem pārdeva 1,32 miljardus kubikmetrus dabasgāzes. Salīdzinājumā ar 2014.gadu pārdotās dabasgāzes apjoms pieauga par 2%.

Lielākais LG akcionārs, kam pieder 34% akciju, ir Krievijas kompānija «Gazprom», «Marguerite Fund» pieder 28,97% akciju, «Uniper Ruhrgas International GmbH» - 18,26%, SIA «Itera Latvija» - 16% un 2,8% akciju pieder mazajiem akcionāriem. LG kopējais akciju un kopējais balsstiesīgo akciju skaits ir 39 900 000.

avots: tvnet.lv

07
Mar

«Eurostat»: Latvijā sieviešu un vīriešu darba algas atšķirība mazāka nekā vidēji ES

Latvijā sieviešu darba samaksa vidēji ir par 15,2% mazāka nekā vīriešu saņemtā darba alga, bet Eiropas Savienībā (ES) šī starpība ir vidēji 16,1%, liecina ES statistikas departamenta «Eurostat» pirmdien publicētie jaunākie dati, kas apkopoti par 2014.gadu.

Saskaņā ar tiem lielākā atšķirība darba samaksā starp dzimumiem bijusi Igaunijā, kur sievietes saņēma par 28,3% mazāk nekā vīrieši. Virs 20% algas atšķirība bijusi arī Austrijā (22,9%), Čehijā (22,1%), Vācijā (21,6%) un Slovākijā (21,1%).

Savukārt mazāka par 10% tā bija Slovēnijā (2,9%), Maltā (4,5%), Itālijā (6,5%), Polijā (7,7%), Luksemburgā (8,6%) un Beļģijā (9,9%).

Lietuvā dzimumu darba samaksas atšķirība bijusi 14,8%.

Dati par Grieķiju un Īriju nav pieejami, savukārt Austrijas, Francijas, Horvātijas, Igaunijas, Luksemburgas, Somijas, Spānijas un Vācijas dati ir provizoriski.

avots: tvnet.lv

22
Dec

Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno 2016. gadu!

15
Dec

Latvijā pieprasītākā «tax free» prece šogad ir apģērbs

Šogad 11 mēnešos vislielākais pieprasījums, izmantojot iespēju saņemt atpakaļ pievienotās vērtības nodokli (PVN) par pirkumiem, lietojot «Tax Free Shopping» (TFS) pakalpojumu, Latvijā bija pēc apģērba, pastāstīja PVN atmaksas pakalpojuma nodrošinātāja «Global Blue Latvija» vadītāja Vineta Kalmane.

Viņa norādīja, ka ārvalstu tūristi Latvijā šā gada 11 mēnešos, lietojot TFS pakalpojumu, visbiežāk ir iegādājušies modes preces un apģērbu (61% īpatsvars no kopējo pirkumu skaita), vidēji šādiem pirkumiem atvēlot 260 eiro, kas ir par 19% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Tāpat pieprasījums bijis arī pēc pulksteņiem un juvelierizstrādājumiem (13% īpatsvars no kopējo pirkumu skaita), vidēji šādiem pirkumiem ir atvēlot 649 eiro, kas ir par 15% mazāk nekā gadu iepriekš.

Tāpat pircēji labprāt iepirkušies arī universālveikalos (11% īpatsvars no kopējo pirkumu skaita), vidēji tam tērējot 277 eiro. kas ir par 28% mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt ceturtajā vietā pirktāko preču topā ierindojas mājsaimniecības un elektropreces (5% īpatsvars no kopējo pirkumu skaita), vidēji tam atvēlot 497 eiro, kas ir tikpat, cik pērn.

Savukārt sporta aprīkojuma un apģērbu «tax free» pirkumu skaits šogad 11 mēnešos veidoja 4% no kopējo pirkumu skaita, bet to vidējā pirkumu summa bija 198 eiro, kas ir par 14% vairāk nekā pērn. Tāpat pircēji, lietojot «Tax Free Shopping» (TFS) pakalpojumu, ir iegādājušies arī mājas un dārza preces (3% īpatsvars no kopējo pirkumu skaita), iepirkušies hipermārketos, iegādājušies smaržas un kosmētiku, redzes, dzirdes un ortopēdiskās preces, kā arī citas mazumtirdzniecības preces (katrs 1% īpatsvars no kopējo pirkumu skaita).

Rīgā nodokļa atmaksu par «Tax Free Shopping» pakalpojumu var saņemt pircēji, kas nav Eiropas Savienības valstu rezidenti.

avots: tvnet.lv

21
Okt

Analītiķi: Naftas tirgū valda krīze; naftas cena sasniegs 30 ASV dolāru par barelu līmeni

Patlaban pasaules naftas tirgos ir krīze, ņemot vērā, ka cenu kritumam līdz šim bijis lavīnai līdzīgs raksturs - 70% periodā no 2014.gada 20 jūnija līdz tā minimumam 2015.gada 24.augustā, norāda uzņēmumā «Quinto Capital Partners».

Kompānija prognozē, ka šāds pazeminājums vēl nav pēdējais.

Pamata faktori, kuri ietekmē pasaules cenas, esot saistīti ar notikumiem ASV. Pirmkārt, runa esot par slānekļa naftas ieguvi, kā rezultātā tirgū radās pārprodukcija un piedāvājuma disbalanss. Otrkārt, cenas ietekmē ASV dolāra vērtības pieaugums, kam arī bijusi būtiska ietekme un kas kalpojis kā viens no galvenajiem cenas samazinājuma ierosinātājiem 2014.gadā.

Kā skaidro uzņēmumā, kopš 2011.gada slānekļa naftas ieguve sāka strauji palielināties. Ja 2011.gada beigās ASV ieguva mazāk nekā divus miljonus barelu slānekļa naftas dienā, tad 2015.gada septembrī ieguves apjoms palielinājās trīs reizes un sasniedza 5,29 miljonus barelu.

Vienlaikus tiek uzsvērts, ka tirgus disbalansam nevajadzēja būt ilglaicīgai naftas vērtības problēmai, jo naftas ieguvēju jeb OPEC valstis parasti pazemināja ražošanas apjomus liela piedāvājuma gadījumā. Taču pretēji parastajai praksei OPEC valstu tikšanās laikā 2014.gada 27.novembrī, pakļaujoties Saūda Arābijas spiedienam, tika pieņemts būtisks lēmums saglabāt ieguves apjomus bez izmaiņām.

Analītiķi skaidro, ka visas karteļa valstis saprata, ka īslaicīgā perspektīvā tāds lēmums nesīs viņiem zaudējumus, it īpaši tādu valstu ekonomikām kā Irāna un Venecuēla. Taču stratēģiski šāds gājiens ļaus saglabāt daļu tirgus. Augstā naftas cena būtu ļāvusi ASV arī tālāk paplašināt slānekļa naftas ražošanu, palielinot savu daļu pasaules tirgū, kas tālāk varētu izmainīt ASV lomu no neto-importētāja uz neto-eksportētāju. Papildus tam slānekļa naftas ražošanu aktīvi sāktu arī citas valstis ar lielām šīs izejvielas rezervēm, it īpaši Ķīna un Argentīna. Tādā veidā pasaules naftas tirgu vairs neietekmētu arābu valstis, bet gan citi spēlētāji.

Zemas cenas gadījumā slānekļa naftas ieguve ASV kļūst ekonomiski neizdevīga. Tā pazīmes jau varot novērot, un daudziem uzņēmumiem nākas iesaldēt jaunos projektus un apstādināt pašreizējo realizāciju. «Rezultātā tas var novest pie naftas ieguves samazināšanās ASV, pārvilkt krustu slānekļa naftai kā parastās degvielas alternatīvai un atjaunot pasaules naftas ieguves sadalījuma «status quo» par labu OPEC valstīm. Pēc Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) datiem, naftas ražošana ASV jau sākusi samazināties, un, ja šāda tendence saglabāsies, tad karteļa valstu vēlamais rezultāts būs sasniegts,» uzsver kompānijā «Quinto Capital Partners».

Tāpat analītiķi norāda, ka nafta tiek tirgota ASV dolāros, tādēļ, ja pārējie nosacījumi ir nemainīgi, šīs valūtas stiprināšanai seko naftas vērtības mazināšanās. Naftas kotējumu samazināšanās sākusies vienlaicīgi ar dolāra vērtības augšanu. «Iespējams, dolārs vēl nebūtu radījis tik lielu ietekmi, taču 2014.gada vasarā naftas tirgū jau varēja novērot disbalansu starp pieprasījumu un piedāvājumu. Visu faktoru kopums tad arī noveda pie sabrukuma,» secina analītiķi.

Turklāt investori esot saņēmuši viennozīmīgu signālu tam, ka cenu kāpums tuvākajā laikā nav gaidāms. Tirgū neesot bijis pircēju, un naftas tirgū sākās sabrukums. «Quinto Capital Partners» analītiķi uzskata, ka korekcija vēl nav beigusies un pat atlēciena gadījumā naftas cena sasniegs 30 ASV dolāru par barelu līmeni.

Kompānija atgādina, ka gada sākumā naftas cena nokritās par 10%. Līdz martam tika novērots cenu kritums par 22,5%. Pavasarī savukārt cenas auga par 48,9%, bet tālāk naftas cena atkal nokritās - jau par 39,7%. Septembrī cenas dinamika atkal izmainījās - pieaugums par 30%. Investoriem tas nozīmējot paaugstinātus savu portfeļu riskus.

Eksperti sagaida, ka svārstības naftas tirgū saglabāsies. «Mēs sagaidām, ka tas beigsies 2016 gadā, kad tiks sasniegts līmenis 60-65 ASV dolāri par barelu, pēc kura sāksies pēdējā korekcijas kustība lejup,» skaidro kompānijā.

Pēc ekspertu domām, šobrīd nav iemesla naftas cenu pieaugumam tirgū. «Runājot par pieaugumu, vispirms domājam cenas atgriešanos iepriekšējā līmenī - 80 līdz 100 ASV dolāru par barelu - un neņemam vērā īslaicīgas svārstības, kuru gadījumā cena var sasniegt 60 ASV dolārus,» skaidro analītiķi.

Ražojošās valstis neesot spējīgas pazemināt naftas piedāvājumu. Piemēram, Krievija varētu samazināt degvielas piegādi tirgū, tādējādi palielinot resursa vērtību, taču, ņemot vērā ekonomiskās problēmas, valstij esot sasietas rokas - piegādes samazināšana arī samazinātu ienākumus budžetā un tikai palielinātu recesiju. To pašu varot teikt arī par citām valstīm, ņemot vērā šī brīža vājumu pasaules ekonomikā. Turklāt neesot nekādu garantiju, ka gadījumā, ja piegādes samazina viena valsts, tās netiks kompensētas, citai valstij tās palielinot. Rezultātā cenas pieaugums var arī nenotikt, kas tikai pasliktinās situāciju valstī, kas pazeminās piegādes.

avots: tvnet.lv

Pieteikties jaunumiem

valūtas maiņa valūtas maiņa valūtas maiņa

Kontakti

SIA "AHOI", LV40003815908.
SIA "TILDA", LV40003355677.

Mob.:
+371 29 108 255 (Dīleris)
Mob.: +371 22 079 142 (Dīleris)
Mob.: +371 29 450 229 (Administrācija)
E-pasts: info@monextg.lv

© Monex T.G. Valūtas maiņas punkti 2011
*Mājaslapā izvietotiem valūtas maiņas kursiem ir tikai informatīva nozīme | hostings