05
Apr

Privatizācijai izmantoti 95,5% sertifikātu

Līdz 2016.gada 1.februārim privatizācijai izmantoti 107,36 miljoni sertifikātu, kas ir 95,5% no piešķirto sertifikātu skaita, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijas Juridiskajā departamentā.

Namīpašumu un dzīvokļu privatizācijai izmantoti 38,01 miljons sertifikātu, uzņēmumu un citu īpašumu iegādei - 7,33 miljoni sertifikātu, kapitāla daļu (akciju) iegādei - 44,46 miljoni sertifikātu, zemes izpirkšanai un privatizācijai - 17,56 miljoni sertifikātu. No 2008.gada 1.aprīļa līdz 2016.gada 1.februārim 609 950 īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā ir izmantoti 736 160 privatizācijas sertifikāti.

Kompensācija naudā izmaksāta, dzēšot 840 000 sertifikātu, kas ir 0,7% no piešķirto sertifikātu skaita, tostarp par lauku apvidus zemi piešķirti 630 000 kompensācijas sertifikātu 8400 personām 25,04 miljonu eiro apjomā. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteikto 60 personas zaudējušas tiesības dzēst kompensācijas sertifikātus, saņemot naudu. Par politiskām represijām piešķirti 160 000 sertifikātu 26 200 personām 6,6 miljonu eiro apjomā. 3500 personas zaudējušas tiesības dzēst privatizācijas sertifikātus, saņemot naudu.

Līdz 2016.gada 1.februārim Latvijas iedzīvotājiem kopumā piešķirti 112,38 miljoni privatizācijas sertifikātu.

117 200 iedzīvotājiem piešķirti 8,01 miljons īpašuma kompensācijas sertifikātu, bet 2,44 miljoniem iedzīvotāju piešķirti 104,37 miljoni sertifikātu par Latvijā nodzīvoto laiku un par politiskajām represijām. 41 400 politiski represētajām personām piešķirti 794 700 sertifikāti.

2,39 miljoni fizisko personu līdz 2016.gada 1.februārim «Latvijas Krājbankā» un «Latvijas attīstības finanšu institūcijā «Altum»» (iepriekš VAS «Latvijas Hipotēku un zemes banka») atvēruši sertifikātu kontus, tajos ieskaitīti 110,74 miljoni sertifikātu, tostarp 7,61 miljons īpašuma kompensācijas sertifikātu.

Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteikto 58 200 personas zaudējušas tiesības no 2007.gada 1.decembra ieskaitīt kontos 1,64 miljonus sertifikātu. Fizisko personu kontos atlikuši 2,249 miljoni sertifikātu, tostarp 104 000 kompensācijas sertifikātu.

Juridisko personu kontos līdz 2016.gada 1.februārim bija 317 000 sertifikātu, tai skaitā starpniecības uzņēmumu tirdzniecības kontos - 300 000 sertifikātu.

05
Apr

Ašeradens: Darbaspēkam trūkst zināšanu, lai celtu minimālo algu

Šobrīd reģionos un valsts centrā algu apjoms ir pārāk atšķirīgs, bet darbaspēkam nereti trūkst zināšanu un kompetenču, lai varētu straujāk celt minimālo algu, pirmdien pauda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens («Vienotība»).

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Eiropas lietu komisijas kopsēdē deputāti pirmdien tika iepazīstināti ar Eiropas Komisijas (EK) darba dokumentu «Ziņojums par valsti – Latvija 2016». Tajā uzsvērts, ka vieni no darbaspēka izaicinājumiem ir minēti nabadzība un darba ražīgums, kā arī atbilstošas izglītības trūkums darbaspēkam. Pērn progresa līmeni EK rekomendāciju ieviešanā novērtējusi ar ierobežotu vērtējumu, kas ir otrs zemākais līmenis aiz vispār progresa neesamības. Tomēr EK atzīst Latvijas budžeta politikas progresu, kur rekomendācijas ieviestas pilnībā.

EK ziņojumā uzsvērts, ka Latvijā ir zema nodokļu ieņēmumu struktūra (28,9% no IKP), kas ir zemā līmenī un kavē valsts ekonomisko izaugsmi. Tas bieži skaidrojams ar ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī (23,5%). Tāpat arī dokumentā norādīts uz nodokļu īpatsvaru darbaspēkam ar mazām algām (41,4%), kas ir trešais augstākais ES. Nepieciešams šo nodokļu slogu novirzīt uz citiem avotiem.

EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka Saeimas deputātiem pauda, ka Latvijas progress saistībā ar 2015.gada rekomendāciju ieviešanu pērn bijis ierobežots un zemā līmenī. Šteinbuka uzsvēra, ka Latvijas galvenie izaicinājumi iedalāmi divās jomās - darbaspēka, kā arī biznesa vides un konkurētspējas izaicinājumos.

Starp darbaspēka izaicinājumiem Šteinbuka minēja demogrāfisko situāciju valstī, darba ražīgumu, darbaspēka izmaksas un nodokļus, kā arī izglītību, veselību un nabadzību. Savukārt biznesa vides un konkurētspējas izaicinājumi ir ēnu ekonomika, investīcijas, inovācijas un valsts pārvaldes efektivitātes ierobežojumi.

Tāpat EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja uzsvēra, ka salīdzinot ar Eiropas vidējo līmeni, Latvijā, piemēram, kultūras nozares finansējums ir augsts, bet veselības finansējums zems, kas noved pie situācijas, ka 50% no veselības pakalpojumiem tiek finansēti no individuālajiem resursiem.

Komentējot ziņojumu, ekonomikas ministrs Ašeradens sacīja, ka šobrīd reģionos un valsts centrā algu apjoms ir pārāk atšķirīgs, kā arī darba spēkam nereti trūkst zināšanu un kompetenču, kas liedz ātrāk celt minimālo algu. Lai to darītu, nepieciešams celt produktivitāti.

Tāpat ministrs uzsvēra, ka jāsamazina to jauniešu skaits, kas mācās humanitārās zinātnes, kā arī jāpanāk, ka jaunieši maksimāli ātri un efektīvi iesaistītos darba tirgū. «Nedrīkst pazaudēt nevienu jaunieti, ņemot vērā LV demogrāfisko situāciju,» pauda ministrs.

Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) sēdē uzsvēra, ka atsevišķi pabalsti nav tikuši mainīti kopš 2009.gada, un arī EK ziņojumos tas bieži ticis uzsvērts.

EK dienesti gada sākumā sagatavo ziņojumu par katru Eiropas Savienības dalībvalsti un, ņemot vērā ikgadējo izaugsmes pētījumu, vērtē valsts ekonomikas un sociālo politiku.

Saeimas deputātus ar ziņojumu pirmdien iepazīstina EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.

avots: apollo.lv

 

07
Mar

Latvijā bezdarbs janvārī bijis sestais augstākais ES

Latvijā janvārī bezdarba līmenis bija 10,4%, kas bija sestais augstākais rādītājs Eiropas Savienības (ES) to dalībvalstu, par kurām pieejami dati, vidū, liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes «Eurostat» dati.

Pēc «Eurostat» datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis janvārī bijis tikai Spānijā (20,5%), Horvātijā (16,4%), Kiprā (15,3%), Portugālē (12,2%) un Itālijā (11,5%). Nedaudz mazāks kā mūsu valstī bezdarbs janvārī bijis Slovākijā (10,3%), Francijā (10,2%), Somijā (9,4%), kā arī Lietuvā (9,0%).

Zemākie bezdarba līmeņi blokā janvārī reģistrēti Vācijā (4,3%), Čehijā (4,5%), Maltā (5,1%) un Luksemburgā (5,8%).

ES vidēji bezdarba līmenis janvārī bija 8,9% pretstatā 9,0% decembrī un tas ir zemākais bezdarba līmenis blokā kopš 2009.gada maija. 2015.gada janvārī bezdarbs ES bija 9,8%. Eiro zonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis janvārī bija 10,3% pretstatā 10,4% decembrī, kas ir zemākais rādītājs kopš 2011.gada augusta. Janvārī pērn bezdarbs eiro zonā bija 11,3%.

«Eurostat» aplēses liecina, ka janvārī blokā bez darba bija 21,789 miljoni cilvēku, no kuriem 16,647 miljoni bezdarbnieku bija eiro zonas valstīs. Salīdzinājumā ar decembri bezdarbnieku skaits ir sarucis par 163 tūkstošiem ES un par 105 tūkstošiem cilvēku eiro zonā, savukārt salīdzinājumā ar 2015.gada pirmo mēnesi bezdarbnieku skaits krities par 2,034 miljoniem ES un par 1,445 miljonu eiro zonā.

Gada izteiksmē bezdarba pieaugums janvārī reģistrēts Latvijā, kur kāpums bijis no 9,7% līdz 10,4%, Austrijā, kur tas pieaudzis no 5,5% līdz 5,9% un Somijā, kur pieaugums bija no 9,1% līdz 9,4%.

Statistiķi norādīja, ka lielākais bezdarba samazinājums janvārī gada izteiksmē bloka valstu vidū vērojams Spānijā, kur bezdarbs sarucis no 23,4% līdz 20,5%, Slovākijā, kur tas krities no 12,3% līdz 10,3%, Īrijā, kur samazinājums ir no 10,1% līdz 8,6%, kā arī Portugālē, kur tas sarucis no 13,7% līdz 12,2%.

Dati par bezdarbu janvārī nav pieejami par Igauniju, Grieķiju, Lielbritāniju un Ungāriju.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka atbilstoši Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem Latvijā šogad janvāra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 9,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā mēneša beigās.

«Eurostat» dati var atšķirties no NVA datiem, jo, lai tie būtu salīdzināmi ES, visām dalībvalstīm bezdarba rādītāji tiek pārrēķināti pēc ANO Starptautiskās Darba organizācijas noteiktajiem kritērijiem. Piemēram, bezdarbnieku skaits tiek rēķināts vecumā no 15 līdz 74 gadiem, bet Latvijā – no 15 gadiem līdz pensijas vecumam – 62 gadiem.

avots: apollo.lv

07
Mar

Gāzes cena lielajiem patērētājiem samazināsies straujāk nekā prognozēts

Šā gada martā siltumapgādes un elektroenerģijas ražošanas uzņēmumiem tarifi kopumā samazinājušies vēl straujāk nekā tika prognozēts iepriekš - par 4,5%-6,2% atkarībā no patēriņa grupas, informēja AS «Latvijas Gāze» (LG).

Savukārt šā gada maijā tiek prognozēts samazinājums vēl par 4,7%-6,6%, jo līdz ar ilgstoši zemo naftas cenu turpina samazināties arī dabasgāzes cena.

LG prognozē, ka piemērojamā dabasgāzes tirdzniecības cena šā gada martā samazināsies līdz 177,86 eiro par 1000 kubikmetriem, bet maijā - līdz 163,63 eiro par 1000 kubikmetriem.

Tarifi pakāpeniski samazinās jau kopš 2014.gada decembra, un kopējais tarifu samazinājums maijā sasniegs 30,6%-39% atkarībā no patēriņa apjoma. Tas labvēlīgi ietekmē visus siltumenerģijas patērētājus pilsētās, kurās izmanto dabasgāzi siltumenerģijas ražošanā.

Rūpnieciskajiem klientiem dabasgāzes tarifi mainās katru mēnesi. Savukārt mājsaimniecībām dabasgāzes tarifi mainās divreiz gadā - 1.janvārī un 1.jūlijā. Tarifi mainās atkarībā no dabasgāzes iepirkuma cenas, attiecīgi - naftas produktu cenām, pie kā ir piesaistīta dabasgāzes iepirkuma cena, valūtu vērtībām un iegādātiem krājumiem Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

Dabasgāzes pakalpojumu tarifi nav mainījušies kopš 2008.gada, un gala cena patērētājam mainās vienīgi atkarībā no iepirkuma cenu izmaiņām.

Jau ziņots, ka LG peļņa pērn bijusi 30,5 miljoni eiro, liecina kompānijas nerevidēts 2015.gada finanšu pārskats. 2014.gadā LG nopelnīja 30,07 miljonus eiro.

2015.gads pasaules naftas tirgos iezīmējās ar būtisku cenu kritumu, kas atstāja ietekmi gan uz LG vidējo dabasgāzes iepirkumu cenu, gan arī uz 2015.gada ieņēmumiem. 2015.gada 12 mēnešos patērētājiem pārdota dabasgāze un sniegti pakalpojumi par 445 miljoniem eiro. 2014.gadā LG pārdeva gāzi par 503 miljoniem eiro.

Kopumā LG 2015.gadā patērētājiem pārdeva 1,32 miljardus kubikmetrus dabasgāzes. Salīdzinājumā ar 2014.gadu pārdotās dabasgāzes apjoms pieauga par 2%.

Lielākais LG akcionārs, kam pieder 34% akciju, ir Krievijas kompānija «Gazprom», «Marguerite Fund» pieder 28,97% akciju, «Uniper Ruhrgas International GmbH» - 18,26%, SIA «Itera Latvija» - 16% un 2,8% akciju pieder mazajiem akcionāriem. LG kopējais akciju un kopējais balsstiesīgo akciju skaits ir 39 900 000.

avots: tvnet.lv

07
Mar

«Eurostat»: Latvijā sieviešu un vīriešu darba algas atšķirība mazāka nekā vidēji ES

Latvijā sieviešu darba samaksa vidēji ir par 15,2% mazāka nekā vīriešu saņemtā darba alga, bet Eiropas Savienībā (ES) šī starpība ir vidēji 16,1%, liecina ES statistikas departamenta «Eurostat» pirmdien publicētie jaunākie dati, kas apkopoti par 2014.gadu.

Saskaņā ar tiem lielākā atšķirība darba samaksā starp dzimumiem bijusi Igaunijā, kur sievietes saņēma par 28,3% mazāk nekā vīrieši. Virs 20% algas atšķirība bijusi arī Austrijā (22,9%), Čehijā (22,1%), Vācijā (21,6%) un Slovākijā (21,1%).

Savukārt mazāka par 10% tā bija Slovēnijā (2,9%), Maltā (4,5%), Itālijā (6,5%), Polijā (7,7%), Luksemburgā (8,6%) un Beļģijā (9,9%).

Lietuvā dzimumu darba samaksas atšķirība bijusi 14,8%.

Dati par Grieķiju un Īriju nav pieejami, savukārt Austrijas, Francijas, Horvātijas, Igaunijas, Luksemburgas, Somijas, Spānijas un Vācijas dati ir provizoriski.

avots: tvnet.lv

22
Dec

Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno 2016. gadu!

Pieteikties jaunumiem

valūtas maiņa valūtas maiņa valūtas maiņa

Kontakti

SIA "AHOI", LV40003815908.
SIA "TILDA", LV40003355677.

Mob.:
+371 29 108 255 (Dīleris)
Mob.: +371 22 079 142 (Dīleris)
Mob.: +371 29 450 229 (Administrācija)
E-pasts: info@monextg.lv

© Monex T.G. Valūtas maiņas punkti 2011
*Mājaslapā izvietotiem valūtas maiņas kursiem ir tikai informatīva nozīme | hostings