15
Dec

Latvijā pieprasītākā «tax free» prece šogad ir apģērbs

Šogad 11 mēnešos vislielākais pieprasījums, izmantojot iespēju saņemt atpakaļ pievienotās vērtības nodokli (PVN) par pirkumiem, lietojot «Tax Free Shopping» (TFS) pakalpojumu, Latvijā bija pēc apģērba, pastāstīja PVN atmaksas pakalpojuma nodrošinātāja «Global Blue Latvija» vadītāja Vineta Kalmane.

Viņa norādīja, ka ārvalstu tūristi Latvijā šā gada 11 mēnešos, lietojot TFS pakalpojumu, visbiežāk ir iegādājušies modes preces un apģērbu (61% īpatsvars no kopējo pirkumu skaita), vidēji šādiem pirkumiem atvēlot 260 eiro, kas ir par 19% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Tāpat pieprasījums bijis arī pēc pulksteņiem un juvelierizstrādājumiem (13% īpatsvars no kopējo pirkumu skaita), vidēji šādiem pirkumiem ir atvēlot 649 eiro, kas ir par 15% mazāk nekā gadu iepriekš.

Tāpat pircēji labprāt iepirkušies arī universālveikalos (11% īpatsvars no kopējo pirkumu skaita), vidēji tam tērējot 277 eiro. kas ir par 28% mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt ceturtajā vietā pirktāko preču topā ierindojas mājsaimniecības un elektropreces (5% īpatsvars no kopējo pirkumu skaita), vidēji tam atvēlot 497 eiro, kas ir tikpat, cik pērn.

Savukārt sporta aprīkojuma un apģērbu «tax free» pirkumu skaits šogad 11 mēnešos veidoja 4% no kopējo pirkumu skaita, bet to vidējā pirkumu summa bija 198 eiro, kas ir par 14% vairāk nekā pērn. Tāpat pircēji, lietojot «Tax Free Shopping» (TFS) pakalpojumu, ir iegādājušies arī mājas un dārza preces (3% īpatsvars no kopējo pirkumu skaita), iepirkušies hipermārketos, iegādājušies smaržas un kosmētiku, redzes, dzirdes un ortopēdiskās preces, kā arī citas mazumtirdzniecības preces (katrs 1% īpatsvars no kopējo pirkumu skaita).

Rīgā nodokļa atmaksu par «Tax Free Shopping» pakalpojumu var saņemt pircēji, kas nav Eiropas Savienības valstu rezidenti.

avots: tvnet.lv

21
Okt

Analītiķi: Naftas tirgū valda krīze; naftas cena sasniegs 30 ASV dolāru par barelu līmeni

Patlaban pasaules naftas tirgos ir krīze, ņemot vērā, ka cenu kritumam līdz šim bijis lavīnai līdzīgs raksturs - 70% periodā no 2014.gada 20 jūnija līdz tā minimumam 2015.gada 24.augustā, norāda uzņēmumā «Quinto Capital Partners».

Kompānija prognozē, ka šāds pazeminājums vēl nav pēdējais.

Pamata faktori, kuri ietekmē pasaules cenas, esot saistīti ar notikumiem ASV. Pirmkārt, runa esot par slānekļa naftas ieguvi, kā rezultātā tirgū radās pārprodukcija un piedāvājuma disbalanss. Otrkārt, cenas ietekmē ASV dolāra vērtības pieaugums, kam arī bijusi būtiska ietekme un kas kalpojis kā viens no galvenajiem cenas samazinājuma ierosinātājiem 2014.gadā.

Kā skaidro uzņēmumā, kopš 2011.gada slānekļa naftas ieguve sāka strauji palielināties. Ja 2011.gada beigās ASV ieguva mazāk nekā divus miljonus barelu slānekļa naftas dienā, tad 2015.gada septembrī ieguves apjoms palielinājās trīs reizes un sasniedza 5,29 miljonus barelu.

Vienlaikus tiek uzsvērts, ka tirgus disbalansam nevajadzēja būt ilglaicīgai naftas vērtības problēmai, jo naftas ieguvēju jeb OPEC valstis parasti pazemināja ražošanas apjomus liela piedāvājuma gadījumā. Taču pretēji parastajai praksei OPEC valstu tikšanās laikā 2014.gada 27.novembrī, pakļaujoties Saūda Arābijas spiedienam, tika pieņemts būtisks lēmums saglabāt ieguves apjomus bez izmaiņām.

Analītiķi skaidro, ka visas karteļa valstis saprata, ka īslaicīgā perspektīvā tāds lēmums nesīs viņiem zaudējumus, it īpaši tādu valstu ekonomikām kā Irāna un Venecuēla. Taču stratēģiski šāds gājiens ļaus saglabāt daļu tirgus. Augstā naftas cena būtu ļāvusi ASV arī tālāk paplašināt slānekļa naftas ražošanu, palielinot savu daļu pasaules tirgū, kas tālāk varētu izmainīt ASV lomu no neto-importētāja uz neto-eksportētāju. Papildus tam slānekļa naftas ražošanu aktīvi sāktu arī citas valstis ar lielām šīs izejvielas rezervēm, it īpaši Ķīna un Argentīna. Tādā veidā pasaules naftas tirgu vairs neietekmētu arābu valstis, bet gan citi spēlētāji.

Zemas cenas gadījumā slānekļa naftas ieguve ASV kļūst ekonomiski neizdevīga. Tā pazīmes jau varot novērot, un daudziem uzņēmumiem nākas iesaldēt jaunos projektus un apstādināt pašreizējo realizāciju. «Rezultātā tas var novest pie naftas ieguves samazināšanās ASV, pārvilkt krustu slānekļa naftai kā parastās degvielas alternatīvai un atjaunot pasaules naftas ieguves sadalījuma «status quo» par labu OPEC valstīm. Pēc Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) datiem, naftas ražošana ASV jau sākusi samazināties, un, ja šāda tendence saglabāsies, tad karteļa valstu vēlamais rezultāts būs sasniegts,» uzsver kompānijā «Quinto Capital Partners».

Tāpat analītiķi norāda, ka nafta tiek tirgota ASV dolāros, tādēļ, ja pārējie nosacījumi ir nemainīgi, šīs valūtas stiprināšanai seko naftas vērtības mazināšanās. Naftas kotējumu samazināšanās sākusies vienlaicīgi ar dolāra vērtības augšanu. «Iespējams, dolārs vēl nebūtu radījis tik lielu ietekmi, taču 2014.gada vasarā naftas tirgū jau varēja novērot disbalansu starp pieprasījumu un piedāvājumu. Visu faktoru kopums tad arī noveda pie sabrukuma,» secina analītiķi.

Turklāt investori esot saņēmuši viennozīmīgu signālu tam, ka cenu kāpums tuvākajā laikā nav gaidāms. Tirgū neesot bijis pircēju, un naftas tirgū sākās sabrukums. «Quinto Capital Partners» analītiķi uzskata, ka korekcija vēl nav beigusies un pat atlēciena gadījumā naftas cena sasniegs 30 ASV dolāru par barelu līmeni.

Kompānija atgādina, ka gada sākumā naftas cena nokritās par 10%. Līdz martam tika novērots cenu kritums par 22,5%. Pavasarī savukārt cenas auga par 48,9%, bet tālāk naftas cena atkal nokritās - jau par 39,7%. Septembrī cenas dinamika atkal izmainījās - pieaugums par 30%. Investoriem tas nozīmējot paaugstinātus savu portfeļu riskus.

Eksperti sagaida, ka svārstības naftas tirgū saglabāsies. «Mēs sagaidām, ka tas beigsies 2016 gadā, kad tiks sasniegts līmenis 60-65 ASV dolāri par barelu, pēc kura sāksies pēdējā korekcijas kustība lejup,» skaidro kompānijā.

Pēc ekspertu domām, šobrīd nav iemesla naftas cenu pieaugumam tirgū. «Runājot par pieaugumu, vispirms domājam cenas atgriešanos iepriekšējā līmenī - 80 līdz 100 ASV dolāru par barelu - un neņemam vērā īslaicīgas svārstības, kuru gadījumā cena var sasniegt 60 ASV dolārus,» skaidro analītiķi.

Ražojošās valstis neesot spējīgas pazemināt naftas piedāvājumu. Piemēram, Krievija varētu samazināt degvielas piegādi tirgū, tādējādi palielinot resursa vērtību, taču, ņemot vērā ekonomiskās problēmas, valstij esot sasietas rokas - piegādes samazināšana arī samazinātu ienākumus budžetā un tikai palielinātu recesiju. To pašu varot teikt arī par citām valstīm, ņemot vērā šī brīža vājumu pasaules ekonomikā. Turklāt neesot nekādu garantiju, ka gadījumā, ja piegādes samazina viena valsts, tās netiks kompensētas, citai valstij tās palielinot. Rezultātā cenas pieaugums var arī nenotikt, kas tikai pasliktinās situāciju valstī, kas pazeminās piegādes.

avots: tvnet.lv

04
Okt

Rīga tuvākajā laikā ieviest «tūristu nodevu» neplāno

Rīga tuvākajā laikā neplāno ieviest tā saukto «tūristu nodevu», kas paredz, ka viesiem par nakšņošanu viesnīcās un citās viesu izmitināšanas vietās ir jāmaksā konkrēta naudas summa par vienu nakšņošanas reizi, aģentūrai BNS pastāstīja Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) mārketinga direktors Aigars Smiltāns.

Viņš pastāstīja, ka par šādas nodevas ieviešanu Rīgā tiek runāts ik pa laikam, jo tā ir ierasta prakse citās Eiropas pilsētās, tomēr sarunas nekad nav bijušas nopietnākas par konsultāciju līmeni.

Vienlaikus Smiltāns atzīmēja, ka nodevas ieviešana radītu būtisku budžeta bāzi, no kuras pēcāk varētu segt visus ar pilsētas reklamēšanu, mārketingu un citus ar tūrismu saistītos izdevumus. «Plusi tam būtu tādi, ka - ja šādu nodevu ieviestu, tad iekasētos līdzekļus varētu izmantot pilsētas reklamēšanai mērķa tirgos, kā to dara liela daļa Eiropas pilsētu un tādā veidā atgriež naudu atpakaļ pilsētas tūrismā,» teica Smiltāns.

Tostarp viņš arī norādīja uz to, ka šādas nodevas ieviešana prasītu papildu administrēšanu un kontroli.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka no 2016.gada 1.janvāra Lietuvas otras lielākās pilsētas Kauņās viesiem par nakšņošanu viesnīcās un citās viesu izmitināšanas vietās būs jāmaksā tā sauktais spilvenu nodoklis - 0,5 eiro par vienu nakšņošanas reizi.

Rosinājumu otrdien atbalstīja Kauņas pilsētas dome. Tiek plānots, ka jaunais nodoklis pilsētas budžetā ienesīs apmēram 200 tūkstošus eiro, informēja pilsētas pašvaldība.

«No tā sauktā spilvenu nodokļa iegūtā nauda tiks izlietota, uzlabojot Kauņas tūrisma infrastruktūru, reklamējot pilsētu ārvalstīs un palielinot tās konkurētspēju. Tādēļ mēs varēsim piesaistīt vairāk tūristu,» sacīja Kauņas vicemērs Simons Kairis.

Pašvaldība ir paziņojusi, ka nodoklis ar laiku var tikt paaugstināts līdz vienam eiro par nakšņošanas reizi.

Šāda veida nodokli Lietuvā ir noteikusi piejūras kūrortpilsēta Palanga un SPA kūrortvietas Druskininki un Birštone. Tā ieviešanu apsver arī valsts galvaspilsēta Viļņa.

RTAB nodibināts 2009.gada oktobra beigās. Tā dibinātāji ir Rīgas dome (70%), Latvijas nacionālā aviosabiedrība «airBaltic» (10%), Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (10%) un Latvijas Tūrisma aģentu asociācija (10%). RTAB nodarbojas ar tūrisma veicināšanu un Rīgas tūrisma iespēju popularizēšanu ārvalstīs. Birojs par savas darbības un radītā Rīgas zīmola vadmotīvu izvirzījis principu «Labi rīdziniekam – labi tūristam».

avots: tvnet.lv

25
Sep

Aptauja: Lai normāli dzīvotu, iedzīvotāju ienākumiem būtu jāsasniedz 1123 eiro

Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka vidēji normālai dzīvei mēnesī būtu nepieciešami 1123 eiro, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

Šogad sasniegtais vidējais ienākumu līmenis ir gandrīz sasniedzis līdz šim augstāko cilvēku vēlamo ienākumu līmeni, kas fiksēts 2008.gadā - togad iedzīvotāji, lai varētu dzīvot normāli, vidēji vēlējušies saņemt 1146 eiro.

Pēc 2008.gada iedzīvotāju prasības attiecībā pret vidējo ienākumu līmeni kritušās, 2012.gadā sasniedzot 844 eiro. Tomēr tad vēlamais ienākumu līmenis atkal kāpis.

Mazākais fiksētais iedzīvotāju vēlamais ienākumu līmenis normālai dzīvei 21.gadsimtā ir 494 eiro 2000.gadā.

avots: tvnet.lv

24
Jūl

Rimšēvičs: PVN celšana būtu vislielākā un aplamākā kļūda

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšana būtu vislielākā un aplamākā kļūda, jo neviena valsts, izņemot Grieķiju, par to nerunā, analizējot budžeta plānošanas procesu, norādīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Rimšēvičs, kurš šodienas tikšanos ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni raksturoja kā «ļoti interesantu un iespaidīgu», norādīja, ka prezidentu interesē visas lietas, kas saistītas ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un nākotnes perspektīvām.

«Pats svarīgākais Latvijas ekonomikā ir tas, ka tā aug un attīstās, taču ar nepārdomātiem lēmumiem to nevajadzētu sabojāt,» piebilda Rimšēvičs.

Viņš vērsa uzmanību, ka krīze Latvijā ir beigusies, tāpat ir iestājies zināms atslābums, taču joprojām pastāv vēlme tērēt vairāk, nekā tas būtu nepieciešams. Latvijas Bankas prezidents atzina, ka viņu priecē Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) 500 miljonu eiro jaunajām politikas iniciatīvām paredzētā finansējuma noņemšana no dienaskārtības, lai gan interese papildu tēriņus palielināt saglabājusies augsta.

«Ir runa par dažādu opciju izskatīšanu, piemēram, PVN celšanu, kas, manuprāt, būtu vislielākā un aplamākā kļūda, jo šobrīd neviena valsts, izņemot Grieķiju, par to nerunā. PVN celšana ir tikai izmisuma un pēdējā brīža risinājums, jo tas ir sava veida nacionālās drošības jautājums,» uzsvēra Rimšēvičs.

Savukārt kā aģentūru LETA informēja prezidenta Preses dienestā, tikšanās laikā ar prezidentu Rimšēvičs izteicis bažas, ka valsts finanšu līdzsvars kļūst ievainojamāks, kas uzliek pienākumu īstenot pasākumus budžeta ilgtspējas un fiskālās disciplīnas principu ievērošanai. Līdz ar to būtiski 2016.gada valsts budžetā nepieļaut populistisku priekšlikumu iebalsošanu.

Runājot par nodokļu sistēmu, abas amatpersonas bija vienisprātis, ka nākamā budžeta kontekstā nevajadzētu mainīt nodokļu apmēru. Rimšēvičs arī uzsvēra, ka esošajos valsts ekonomikas izaugsmes tempos ļoti svarīgi ir saglabāt pastāvīgu un stabilu nodokļu politiku. Valsts prezidents piekrita viņa viedoklim, ka stabila un nemainīga nodokļu sistēma veicina uzticību pret valsti gan uzņēmējos un investoros, gan Latvijas sabiedrībā.

Kā ziņots, Latvijas Banka šogad prognozē Latvijas tautsaimniecības izaugsmi 2% apmērā. Savukārt 2016.gadā, pakāpeniski uzlabojoties situācijai ārējā vidē, Latvijas iekšzemes kopprodukts varētu augt nedaudz straujāk kā šogad, proti, ap 3%. Tomēr ar izaugsmi saistītie riski - gan negatīvie, gan pozitīvie - saglabājas augsti, iepriekš atzina Latvijas Bankas prezidents.

Latvijas Bankas inflācijas prognozes 2015.gadam ir 0,7%.

avots: apollo.tvnet.lv

24
Jūl

Varētu samazināties degvielas cenas, prognozē tirgotāji

Degvielas tirgotāji prognozē, ka līdz ar Irānas naftas eksporta atsākšanu kritīsies naftas cenas, kas varētu samazināt arī degvielas cenas, piektdien vēstīja «LNT Ziņas».

Irāna ir gatava pakļauties pasaules lielvalstu prasībai un apturēt savu kodolprogrammu, tādējādi tiks atceltas arī tirdzniecības sankcijas pret Irānu, kas ir viena no lielākajām naftas eksportētājvalstīm.

Sešu pasaules lielvalstu šonedēļ pieņemtais lēmums atcelt Irānai naftas tirdzniecības embargo ļaus tai atsākt melnā zelta eksportu. Vairāki avoti ziņo, ka Irāna šajos gados ir uzkrājusi milzīgas naftas rezerves un ir gatava tās eksportēt. Eksperti lēš, ka tas samazinās naftas cenas.

Tas savukārt var ietekmēt degvielas cenas. «Šī ziņa par Irānu, lai arī tas ir pirmais solis, ir pozitīva, un naftas industrija tieši par to diskutē, ka tas varētu būt iemesls, ka cenas samazinās. Parādīsies pasaules tirgū lieli resursi, kam pēc loģikas vajadzētu nospiest cenu uz leju,» komentēja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns.

Šobrīd naftas cena ir 60 ASV dolāri par barelu, un eksperti lēš, ka tā varētu noslīdēt uz 50 dolāriem. Tas ļauj cerēt, ka arī degviela benzīntankos var atgriezties pie patīkamā viena eiro par litru.

«Jā, iespējams, ka gada beigās mums cena atkal varētu būt līdzīga kā pagājušā gada beigās, ap eiro, bet prognozēt - tā ir zīlēšana kafijas biezumos,» sprieda Stirāns.

Taču Irānas naftas embargo atcelšana var būt ļoti sāpīga Krievijas ekonomikai, kuras nafta tiks izkonkurēta ar lētāku cenu.

Lai atceltu Irānas naftas embargo, vēl nepieciešams apstiprinājums ASV Kongresā, tāpat starptautiskā komisija vēl vērtēs, kā Teherāna ievēro vienošanos par kodolprogrammas apturēšanu. Tikai gada beigās naftas embargo var tikt reāli atcelts.

avots: apollo.tvnet.lv

Pieteikties jaunumiem

valūtas maiņa valūtas maiņa valūtas maiņa

Kontakti

SIA "AHOI", LV40003815908.
SIA "TILDA", LV40003355677.

Mob.:
+371 29 108 255 (Dīleris)
Mob.: +371 22 079 142 (Dīleris)
Mob.: +371 29 450 229 (Administrācija)
E-pasts: info@monextg.lv

© Monex T.G. Valūtas maiņas punkti 2011
*Mājaslapā izvietotiem valūtas maiņas kursiem ir tikai informatīva nozīme | hostings