12
Dec

Latvija pēc zelta rezervju apmēra saglabā 81.vietu pasaulē

Latvija pēc zelta rezervju apmēra šomēnes ir saglabājusi 81.vietā pasaulē, liecina Pasaules Zelta padomes («World Gold Council», WGC) jaunākais pārskats, kura pamatā ir Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) statistikas dati.

Saskaņā ar tiem Latvijas zelta rezervju apmērs pašlaik ir 6,6 tonnas, un tas ir lielākais Baltijas valstu vidū..

Lietuva salīdzinot ar oktobri šomēnes ir zaudējusi vienu pozīciju salīdzinājumā ar pagājušo mēnesi un ieņem 84.vietu pasaulē. Tās zelta rezervju apmērs bija tāds pats kā iepriekšējos mēnešos ‒ 5,8 tonnas.

Igaunija nav pasaulē simts lielāko zelta rezervju turētāju skaitā.

Pirmo vietu pasaulē pēc zelta rezervju apmēra arī šomēnes saglabā ASV – to īpašumā ir 8100 tonnu šā dārgmetāla.

WGC dati aptver lielākos zelta krājumus, kādi pieder 100 pasaules valstīm un starptautiskajām organizācijām, tostarp SVF un Eiropas Centrālajai bankai.

avots: tvnet.lv

03
Dec

Rubļa vērtības kritums Krievijā izraisa iepirkšanās drudzi

Krievijas iedzīvotāji saskārušies ar rubļa vērtības krituma izraisītām problēmām, taču vienlaikus šīs ārkārtējās kursa svārstības radījušas iepirkšanās drudzi, patērētājiem steidzot iegādāties elektronikas preces, mēbeles un automašīnas, pirms cenas pieaug vēl vairāk.

Kopumā Krievijas iedzīvotāju pirktspēja ir samazinājusies kopā ar rubļa vērtību, kas šonedēļ sasniedza rekordzemu līmeni, ņemot vērā naftas cenu kritumu un rietumvalstu noteiktās sankcijas.

Turklāt prognozes liecina, ka inflācija Krievijā drīzumā pārsniegs 11%.

Taču tiem iedzīvotājiem, kuri veidojuši uzkrājumus lielu pirkumu veikšanai, šobrīd ir pienācis īstais brīdis, lai dotos uz veikaliem, pirms cenas piedzīvo dramatisku kāpumu, ņemot vērā importa jaunās izmaksas.

Tādējādi Maskavas lielajiem veikaliem un iepirkšanās centriem šis ir svētku laiks.

«Ikea» veikalā darbadienas pēcpusdienā nodaļa, kurā tiek pārdoti uzstādīšanai gatavi virtuves komplekti, kas ir veikala visdārgākais produkts, ir pārpildīta ar klientiem.

Zviedrijas mēbeļu un mājsaimniecības preču gigants «Ikea» jau paziņojis, ka no 18.decembra Krievijā paaugstinās produktu cenas.

Iepriekš «Ikea» bija solījis cenas 2014.gadam saglabāt nemainīgas, taču uzņēmums skaidro, ka tas nevar palikt neatkarīgs no ārējiem faktoriem.

 

ASV informācijas tehnoloģiju gigants «Apple Inc.» novembra beigās bez brīdinājuma cenas Krievijā palielināja par 20% pēc tam, kad uzņēmuma produkti valstī pēkšņi bija kļuvuši lētāki nekā Eiropā un daļa patērētāju šo izdevību bija veiksmīgi izmantojuši.

Arī mājsaimniecības elektronikas preču veikalu tīkls «M.Video» apstiprina, ka pārdošanas apjoms decembrī piedzīvojis būtisku kāpumu, kas skaidrojams gan ar cilvēku tendenci sākt laicīgi sarūpēt Jaungada dāvanas, gan ar rubļa vērtības kritumu.

Konsultāciju grupas «Watcom» analītiķi norāda, ka Krievijas iedzīvotāji steidz iegādāties tādas dārgas preces kā plazmas televizori, planšetdatori un portatīvie datori, lai censtos nosargāt savus rubļus, kuru vērtība strauji samazinās.

Analītiķi arī norāda, ka taktika doties iepirkties, kad ekonomiskā situācija pasliktinās, atšķir Krieviju no rietumvalstīm.

«Šajā ziņā Krievija atšķiras no attīstītajām valstīm. Tur, kad sākas krīze, cilvēki nekavējoties sāk krāt,» skaidro «FBK Strategic Analysis Institute» vadītājs Igors Nikolajevs. «Mūsu valstī, iestājoties krīzei, to pavada straujš nacionālās valūtas kritums un cilvēki pēkšņi sāk tērēt, un uz laiku tas šo situāciju nedaudz mīkstina.»

Populārais izdevums «Argumenti i fakti» nesen aicināja lasītājus iegādāties elektronikas preces, automašīnas un apģērbu, kas tiek importēts un tādējādi arī pakļauts rubļa vērtības krituma ietekmei.

avots: tvnet.lv

05
Jūn

Sākas pēdējais mēnesis latu bezmaksas apmaiņai bankās

Jūnijs ir pēdējais mēnesis, kad Latvijas komercbankās latus pret eiro iespējams apmainīt bez komisijas maksas, atgādina Latvijas Komercbanku asociācija (LKA).

Bezmaksas maiņas periodā kredītiestādēs latu apmaiņa pret eiro notiek neierobežotā apjomā. Taču klientiem jāatminas, ka gadījumos, kad vienā reizē apmaināmā naudas summa pārsniedz 3000 latus, naudas maiņa bankā ir jāpiesaka vismaz trīs dienas iepriekš, norāda LKA pārstāve Baiba Melnace.

Likums par eiro ieviešanu Latvijā paredz, ka trīs mēnešus latus pret eiro pēc oficiālā kursa un bez komisijas maksas varēja mainīt vairākās Latvijas Pasta nodaļās, sešus mēnešus – Latvijas komercbankās, savukārt Latvijas Bankā – bez termiņa ierobežojuma.

Pirmajā šā gada ceturksnī Latvijas bankās kopumā pret eiro tika apmainīti 276 miljoni latu, liecina LKA apkopotā informācija.

Naudas maiņai bankās klienti bija veikuši vairāk nekā 625 000 skaidras naudas maiņas darījumu, iemaksājot skaidrās naudas latus kontā vai mainot latus pret eiro skaidro naudu.

Pēc Latvijas Pasta sniegtās informācijas, gada pirmajos trīs mēnešos 302 Latvijas Pasta nodaļās pret eiro tika samainīti 25 miljoni latu. Pasta nodaļās naudas maiņa notika vietās, kur nav pieejamas banku filiāles un bankomāti.

avots: apollo.lv

31
Mar

Pēc eiro ieviešanas cenas nav pieaugušas

Apkopotie marta trešās nedēļas cenu monitoringa rezultāti, salīdzinot tos marta otrā monitoringa datiem, liecina, ka vairākumam – 97% gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas, liecina Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas Evitas Urpenas sniegtā informācija.

Jānorāda, ka jaunākā «DNB Latvijas barometra» pētījuma rezultāti tikmēr liecina, ka 87% iedzīvotāju dažus mēnešus pēc eiro ieviešanas uzskata, ka cenas precēm un pakalpojumiem ir palielinājušās.

Viņa informē, ka cenas svārstījušās ļoti nelielai preču daļai - cenu pieaugums ir novērots vienā procentā gadījumu, savukārt cenu samazinājums - divos procentos gadījumu.

Cenu svārstības atbilstoši sezonalitātei, lielākoties, novērotas, pārtikai - pārsvarā augļiem un dārzeņiem. Dārgāks trešajā nedēļā atsevišķos gadījumos kļuvis Krievijas siers, konfektes un viskijs; lētāka, savukārt atsevišķos gadījumos kļuvusi cūkgaļas karbonāde. Atsevišķos gadījumos cena pieaugusi banāniem, bet samazinājusies apelsīniem. Savukārt, dārzeņu grupā cena atsevišķos gadījumos cena samazinājusies gurķiem un tomātiem.

Cenas nav mainījušās saimniecības precēm: veļas pulverim, trauku mazgājamajam līdzeklim un cauruļu tīrāmajam līdzeklim, personīgās aprūpes precēm - zobu pastai, ziepēm, šampūnam, kā arī tabakas izstrādājumiem un presei. Atsevišķos gadījumos lētāki kļuvuši medikamenti. Marta trešajā nedēļā cenas, lielākoties, saglabājušās nemainīgas arī pakalpojumiem, tomēr divos gadījumos cena pieaugusi viesnīcu pakalpojumiem.

Savukārt degvielas cena marta trešajā nedēļā svārstījusies viena procenta ietvaros. Pasaules naftas cenas pēc novērotā kāpuma marta sākumā samazinājās un atgriezās iepriekšējā mēneša līmenī. Salīdzinot marta trešās nedēļas monitoringa periodu ar otro nedēļu, pasaules cenas nemainījās. Latvijas degvielas cenām marta trešajā nedēļā bija vērojams neliels kritums dīzeļdegvielai (vidēji par 0,75%), bet benzīna cenas palika nemainīgas, informē Urpena.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), pārbaudot cenu monitoringa datus, secinājis, ka atsevišķām precēm norādīta nekorekta cenu konvertācija (002 Griķi «Valdo» kārbiņas iepakojumā 4 paciņas 500 grami EAN: 4750133001028; 03801 Apelsīni, lielie, sveramie (ne eko apelsīni) 2.šķira Spānija 1 kilograms; 04701 Kartupeļi, sveramie 2.šķira Latvija 1 kilograms; 055 Malta kafija «Merild» 500 grami EAN: 5997100007181), tāpēc PTAC sazinājies ar attiecīgajiem komersantu un aicinājis novērst neatbilstības.

avots: apollo.lv
17
Mar

Latvija pievienojas ESM

Ceturtdien, 13. martā, Latvija kļūst par Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) 18. dalībvalsti. Latvijas pārstāvis ESM valdē ir finanšu ministrs Andris Vilks (V) un viņa vietniece – Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre, informē ministrijā.

«Solidaritāte un stingri nosacījumi – tas ir galvenais vēstījums un nostāja, ar kādu pievienojamies ESM un kopā ar citu eirozonas valstu finanšu ministriem pieņemsim visus galvenos lēmumus saistībā ar ESM,» norāda finanšu ministrs.

Vēl tikai pirms dažiem gadiem Eiropas valstis sniedza nepieciešamo finansiālo atbalstu Latvijai, kad bijām nonākuši smagā ekonomiskā situācijā. ESM būtība paredz sniegt finansiālu palīdzību grūtībās nonākušām valstīm, taču ar zināmiem nosacījumiem, garantējot, ka aizdotie līdzekļi tiks atdoti. Latvija pievienosies ESM kapitālam, kas sniedz atbalstu ESM izdotajiem vekseļiem un obligācijām, un nepieciešamības gadījumā valsts varēs saņemt finansiālo palīdzību no ESM.

Dalību ESM nosaka līgums, kurš paredz, ka, iestājoties eirozonā, Eiropas Savienības dalībvalstij ir jākļūst par ESM dalībnieci ar pilnām tiesībām un pienākumiem. Šā gada 30. janvārī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Latvijas iestāšanos ESM, kā arī likumu par Latvijas pārstāvību ESM valdē un direktoru padomē.

avots: apollo.lv

05
Feb

Eiro ieviešanas problēmas – pārāk daudz sīknaudas, trūkst 5 un 50 eiro banknotes

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs LTV stāstīja, ka mazajiem tirgotājiem ir pārāk daudz sīknaudas, bet trūkst vairāku nominālu banknotes.

«Tas, ko es varētu pateikt, ka, mūsuprāt, Latvijas Banka nepareizi saplānoja vai vispār neplānoja naudas sortimentu gan monētām, gan banknotēm. Mums ir pārāk daudz sīknaudas. Diemžēl komercbankas par sīknaudas ieskaitīšanu kontā prasa lielu komisijas maksu, un mums trūkst piecu eiro un 50 eiro banknotes. Man liekas, ka Latvijas Banka tādējādi nesekoja līdzi naudas sadalījumam, kad to pludināja iekšā tirgū,» stāsta LTA vadītājs.

Savukārt Latvijas Bankas pārstāvji norāda, ka par to, kāda nomināla naudaszīmes tiek iepludinātas tirgū, līdzatbildīgi ir arī paši uzņēmēji.

«To, kāda nauda savukārt ir apgrozībā, kādi nomināli banknošu, monētu un cik no katra, to nosaka naudas lietotāju pieprasījums. Ja veikalnieks savai bankai prasa savai bankai – man lūdzu rīt piegādājiet 100 piecu eiro banknotes un 200 divu eiro monētas, tad banka šo daudzumu prasa Latvijas Bankai, un arī dabū no Latvijas Bankas šo daudzumu un tā tas sasniedz tirgotāju,» norāda bankas pārstāvis Mārtiņš Grāvītis.

Pāreja uz eiro nav bijusi lēta. «Maxima» veikalu tīklam tā izmaksājusi 100 000 latu jeb 142 tūkstošus eiro, bet LTA biedriem četrus miljonus latu jeb 5,69 miljonus eiro. Bankām pāreja uz eiro bijusi vēl dārgāka.

Pāreja uz eiro bankām likusi pārskatīt arī ienākumu avotus, jo krietni lētāki kļuvuši pārskaitījumi eiro valūtā, arī par latu konvertāciju uz eiro vairs netiek iekasēta komisijas maksa. Šī iemesla dēļ «SEB bankas» ienākumi sarukuši par 5-7%.

Lai gan iepriekš izskanējuši brīdinājumi par iespējamu eiro viltojumu pieplūdumu, šādu gadījumu nav daudz. Veikalos bijuši divi gadījumi, kad negodīgi pircēji mēģinājuši norēķināties ar eiro banknošu kopijām. Tāpat konstatēti daži gadījumi, kad pircēji pārdevējam kā eiro monētas mēģinājuši dot Brazīlijas sentavo, kas vizuāli līdzinās eirocentu monētām.

avots: apollo.lv

Pieteikties jaunumiem

valūtas maiņa valūtas maiņa valūtas maiņa

Kontakti

SIA "AHOI", LV40003815908.
SIA "TILDA", LV40003355677.

Mob.:
+371 29 108 255 (Dīleris)
Mob.: +371 22 079 142 (Dīleris)
Mob.: +371 29 450 229 (Administrācija)
E-pasts: info@monextg.lv

© Monex T.G. Valūtas maiņas punkti 2011
*Mājaslapā izvietotiem valūtas maiņas kursiem ir tikai informatīva nozīme | hostings