24
Jūl

Rimšēvičs: PVN celšana būtu vislielākā un aplamākā kļūda

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšana būtu vislielākā un aplamākā kļūda, jo neviena valsts, izņemot Grieķiju, par to nerunā, analizējot budžeta plānošanas procesu, norādīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Rimšēvičs, kurš šodienas tikšanos ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni raksturoja kā «ļoti interesantu un iespaidīgu», norādīja, ka prezidentu interesē visas lietas, kas saistītas ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un nākotnes perspektīvām.

«Pats svarīgākais Latvijas ekonomikā ir tas, ka tā aug un attīstās, taču ar nepārdomātiem lēmumiem to nevajadzētu sabojāt,» piebilda Rimšēvičs.

Viņš vērsa uzmanību, ka krīze Latvijā ir beigusies, tāpat ir iestājies zināms atslābums, taču joprojām pastāv vēlme tērēt vairāk, nekā tas būtu nepieciešams. Latvijas Bankas prezidents atzina, ka viņu priecē Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) 500 miljonu eiro jaunajām politikas iniciatīvām paredzētā finansējuma noņemšana no dienaskārtības, lai gan interese papildu tēriņus palielināt saglabājusies augsta.

«Ir runa par dažādu opciju izskatīšanu, piemēram, PVN celšanu, kas, manuprāt, būtu vislielākā un aplamākā kļūda, jo šobrīd neviena valsts, izņemot Grieķiju, par to nerunā. PVN celšana ir tikai izmisuma un pēdējā brīža risinājums, jo tas ir sava veida nacionālās drošības jautājums,» uzsvēra Rimšēvičs.

Savukārt kā aģentūru LETA informēja prezidenta Preses dienestā, tikšanās laikā ar prezidentu Rimšēvičs izteicis bažas, ka valsts finanšu līdzsvars kļūst ievainojamāks, kas uzliek pienākumu īstenot pasākumus budžeta ilgtspējas un fiskālās disciplīnas principu ievērošanai. Līdz ar to būtiski 2016.gada valsts budžetā nepieļaut populistisku priekšlikumu iebalsošanu.

Runājot par nodokļu sistēmu, abas amatpersonas bija vienisprātis, ka nākamā budžeta kontekstā nevajadzētu mainīt nodokļu apmēru. Rimšēvičs arī uzsvēra, ka esošajos valsts ekonomikas izaugsmes tempos ļoti svarīgi ir saglabāt pastāvīgu un stabilu nodokļu politiku. Valsts prezidents piekrita viņa viedoklim, ka stabila un nemainīga nodokļu sistēma veicina uzticību pret valsti gan uzņēmējos un investoros, gan Latvijas sabiedrībā.

Kā ziņots, Latvijas Banka šogad prognozē Latvijas tautsaimniecības izaugsmi 2% apmērā. Savukārt 2016.gadā, pakāpeniski uzlabojoties situācijai ārējā vidē, Latvijas iekšzemes kopprodukts varētu augt nedaudz straujāk kā šogad, proti, ap 3%. Tomēr ar izaugsmi saistītie riski - gan negatīvie, gan pozitīvie - saglabājas augsti, iepriekš atzina Latvijas Bankas prezidents.

Latvijas Bankas inflācijas prognozes 2015.gadam ir 0,7%.

avots: apollo.tvnet.lv

24
Jūl

Varētu samazināties degvielas cenas, prognozē tirgotāji

Degvielas tirgotāji prognozē, ka līdz ar Irānas naftas eksporta atsākšanu kritīsies naftas cenas, kas varētu samazināt arī degvielas cenas, piektdien vēstīja «LNT Ziņas».

Irāna ir gatava pakļauties pasaules lielvalstu prasībai un apturēt savu kodolprogrammu, tādējādi tiks atceltas arī tirdzniecības sankcijas pret Irānu, kas ir viena no lielākajām naftas eksportētājvalstīm.

Sešu pasaules lielvalstu šonedēļ pieņemtais lēmums atcelt Irānai naftas tirdzniecības embargo ļaus tai atsākt melnā zelta eksportu. Vairāki avoti ziņo, ka Irāna šajos gados ir uzkrājusi milzīgas naftas rezerves un ir gatava tās eksportēt. Eksperti lēš, ka tas samazinās naftas cenas.

Tas savukārt var ietekmēt degvielas cenas. «Šī ziņa par Irānu, lai arī tas ir pirmais solis, ir pozitīva, un naftas industrija tieši par to diskutē, ka tas varētu būt iemesls, ka cenas samazinās. Parādīsies pasaules tirgū lieli resursi, kam pēc loģikas vajadzētu nospiest cenu uz leju,» komentēja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns.

Šobrīd naftas cena ir 60 ASV dolāri par barelu, un eksperti lēš, ka tā varētu noslīdēt uz 50 dolāriem. Tas ļauj cerēt, ka arī degviela benzīntankos var atgriezties pie patīkamā viena eiro par litru.

«Jā, iespējams, ka gada beigās mums cena atkal varētu būt līdzīga kā pagājušā gada beigās, ap eiro, bet prognozēt - tā ir zīlēšana kafijas biezumos,» sprieda Stirāns.

Taču Irānas naftas embargo atcelšana var būt ļoti sāpīga Krievijas ekonomikai, kuras nafta tiks izkonkurēta ar lētāku cenu.

Lai atceltu Irānas naftas embargo, vēl nepieciešams apstiprinājums ASV Kongresā, tāpat starptautiskā komisija vēl vērtēs, kā Teherāna ievēro vienošanos par kodolprogrammas apturēšanu. Tikai gada beigās naftas embargo var tikt reāli atcelts.

avots: apollo.tvnet.lv

06
Mai

Pieejamas trīs jaunas valūtas!

No 30. aprīļa mūsu klientu ērtībai visos mūsu valūtas maiņas punktos ir pievienotas 3 jaunas valūtas - Horvātijas kuna, Turcijas lira un Bulgārijas leva!

Lai Jums jauks ceļojums!
18
Feb

Latvijas iedzīvotāju gatavība pensijai zemākā Baltijas valstīs

Latvijas iedzīvotāju gatavība pensijai ir zemākā Baltijas valstīs, liecina «SEB bankas» un «SSE Riga» veiktā iedzīvotāju aptauja. «Pensometra» vērtība jeb vidējā strādājošo gatavība pensijai noteikta, vērtējot četrus rādītājus: zināšanas, uzticība pensiju sistēmai, personīgā rīcība un pārliecība par savām vecumdienām.

«Pensometra» vērtība Latvijā diemžēl ir zemākā starp Baltijas valstīm - 2,9 punkti no maksimāli iespējamiem desmit punktiem, šodien žurnālistiem sacīja «SEB bankas» sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis. Salīdzinājumam - Igaunijā mērījuma vērtība bija 3,6 punkti, Lietuvā - 3,3 punkti.

Latvijas iedzīvotāju vērtējums ir zems visos mērījuma indikatoros - zināšanas par pensijas veidošanos un tās potenciālo apmēru novērtētas ar vidēji 2,8 punktiem no desmit, uzticība pensiju sistēmai un savām iespējām - 3,3 punkti, rīcība savu ienākumu pensijas vecumā palielināšanai - divi punkti, pārliecība par pietiekamiem ienākumiem pensijas vecumā - 3,5 punkti no desmit.

Aptauja rāda, ka strādājošie maz zina par pensiju iemaksām un potenciālo pensijas apmēru, proti, 13% strādājošo zina, cik daudz no ienākumiem tiek novirzīts pensiju 1. un 2.līmenī, 23% ir interesējušies ar prognozētās pensijas apmēru un 49% strādājošo zina savu izvēlēto pensiju 2.līmeņa uzkrājumu investīciju stratēģiju.

Latvijā ir viszemākā uzticēšanās pensiju sistēmas ilgtspējai, proti, 71% aptaujāto strādājošo netic Latvijas pensiju sistēmas stabilitātei un ilgtspējai, 64% esošo pensijas sistēmu neuzskata par godīgu attiecībā pret sevi. Strādājošie diezgan skeptiski vērtē valsts spēju nodrošināt tiem pietiekami lielu pensiju vecumdienās - 12% domā, ka valsts viņiem nodrošinās pietiekami lielu pensiju.

Rudzītis atzina, ka strādājošie zināmā mērā cer uz brīnumu vecumdienās, proti, tie nedara neko labklājīgu vecumdienu nodrošināšanai, piemēram, no aptaujātajiem 82% nekrāj vecumdienām un 23% strādājošo nekrāj un arī neplāno krāt naudu vecumdienām. Vienlaikus 35% strādājošo ir pārliecināti, ka spēs sev nodrošināt pietiekami lielus ienākumus vecumdienās. 35% strādājošo apgalvo, ka viņiem ir citas alternatīvas ienākumiem vecumdienās, un populārākā alternatīva ir strādāšana pensijas gados.

Gandrīz puse jeb 43% no pašlaik strādājošiem var būt pakļauti nabadzības riskam vecumdienās - ienākumi pensijā būs mazāki nekā 60% no vidējās algas valstī, rezumēja bankas eksperts. Aplēses rāda, ka 28% ienākumi pensijā būs tuvu vai mazliet virs 60% no vidējās algas valstī, bet 29% ienākumi pensijā būs virs 80% no vidējās algas valstī. Nabadzības risks ir lielāks gados vecākiem un zemāku ienākumu saņēmējiem.

Arī Labklājības ministrijas valsts sekretāres vietnieks Ingus Alliks atzina, ka nākotne rada bažas, jo 34% no sociāli apdrošinātajiem sociālās iemaksas veic no minimālās algas vai vēl zemāka atalgojuma.

Ministrijas pārstāvis atzina, ka pēdējo 20 gadu laikā tomēr sabiedrībai nav izdevies izskaidrot, cik nozīmīga ir individuālā atbildība par pensijas apmēru. Tāpēc šajā jomā būtu aktīvāk jādarbojas, skaidrojot pensiju sistēmas būtību, kā arī aktīvāk jāvēršas pret ēnu ekonomiku. Savukārt pensiju sistēmas pārmaiņas būtu nepieciešamas minimālas, ja vispār vajadzīgas.

Viņš atzīmēja, ka pensiju sistēma Latvijā netika būvēta vienai dienai, bet gan 50-60 gadiem. Pēdējos 19 gadus Latvijas pensiju sistēma nav mainīta.

Savukārt sociālantropologs Klāvs Sedlenieks skaidroja, ka Latvijā novērojamā iedzīvotāju neuzticēšanās pensiju sistēmai nav nekas unikāls, tāda pati situācija novērojama visā Austrumeiropā, bijušās Padomju Savienības valstīs.

Pēdējos 100 gados iedzīvotāju pieredze rāda, ka sistēmas, kas iecerētas kā stabilas, tomēr nav darbojušās ilgtermiņā, ir mainījušās valsts iekārtas, līdz ar to arī pensiju sistēmas. Tādējādi iedzīvotāju perspektīva atšķiras no valsts perspektīvas, cilvēki «paļaujas tikai paši uz savu cirvi, nevis kaut kādām valsts struktūrām», veidojas kultūras, kuru mērķis ir pēc iespējas pasargāt sevi no saplūšanas ar valsts struktūrām un ideoloģijām, kuras cenšas attālināties no valsts. Tādējādi veidojas arī priekšstats - ja cilvēks grib kaut ko nodrošināt ilgtermiņā, tad kaut kas ir jādara pašam, piemēram, jāiegādājas īpašumi vai jāizvēlas profesija, kas ļaus strādāt gandrīz līdz mūža galam. Šādā gadījumā ir jautājums, vai un kā var izveidot citu iedzīvotāju perspektīvu, vai valsts var kaut ko izdarīt, lai cilvēki tic, ka, maksājot pilnu algu un nodokļus, pēc 30 gadiem viņi to saņems atpakaļ pensiju veidā.

Sedlenieks rosināja arī izvērst diskusiju, vai pensiju un sociālajai sistēmai vispār būtu jābūt līdzīgai kā banku sistēmai vai kā uzkrājumu apdrošināšanas fondam, kad regulāri veiktas naudas iemaksas nozīmē, ka agrāk vai vēlāk maksātājs saņems ko atbilstošu pretī. Pastāv arī citas perspektīvas, proti, solidaritātes sistēma.

Jautājums ir - vai valsts pensiju sistēma ir galvenokārt apdrošināšana vai tomēr rūpēšanās vienam par otru. Latvijā ir spēcīgs neoliberālais modelis un nostāja - katrs pats ir laimes kalējs, ja kādam ir veicies, tad tas ir konkrētā cilvēka pūļu rezultāts. Tomēr sociālantropolgs pauda viedokli, ka šāda tēze varētu būt apstrīdama, jo - vai tiešām katrs, kas saņem vislielāko pensiju, ir vissmagāk strādājis. Viņaprāt, visticamāk, ir bijuši arī kādi citi sociāli apstākļi, kas izveidojuši šādu situāciju.

Sedlenieks arī apšaubīja, vai sabiedrības zināšanas par pensiju sistēmu vispār var būt augstas un vai cilvēki vispār var izprast, ko nozīmē pensiju plāni, ko nozīmē dažādi ieguldījumi. Arī paši baņķieri nevar pilnībā prognozēt lietas, citādi bankas nebankrotētu, secināja akadēmiķis. Viņš arī vērsa uzmanību, ka saskaņā ar pētījumiem Latvija ir valsts ar vienu no lielākajām iedzīvotāju lasītprasmes problēmām. Vai šādos apstākļos cilvēki spēj saprast sistēmu un vai tās nav veltas cerības un ideālisms, ka cilvēki būs finanšu ģēniji, vaicāja sociālantropologs.

avots: tvnet.lv

12
Dec

Latvija pēc zelta rezervju apmēra saglabā 81.vietu pasaulē

Latvija pēc zelta rezervju apmēra šomēnes ir saglabājusi 81.vietā pasaulē, liecina Pasaules Zelta padomes («World Gold Council», WGC) jaunākais pārskats, kura pamatā ir Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) statistikas dati.

Saskaņā ar tiem Latvijas zelta rezervju apmērs pašlaik ir 6,6 tonnas, un tas ir lielākais Baltijas valstu vidū..

Lietuva salīdzinot ar oktobri šomēnes ir zaudējusi vienu pozīciju salīdzinājumā ar pagājušo mēnesi un ieņem 84.vietu pasaulē. Tās zelta rezervju apmērs bija tāds pats kā iepriekšējos mēnešos ‒ 5,8 tonnas.

Igaunija nav pasaulē simts lielāko zelta rezervju turētāju skaitā.

Pirmo vietu pasaulē pēc zelta rezervju apmēra arī šomēnes saglabā ASV – to īpašumā ir 8100 tonnu šā dārgmetāla.

WGC dati aptver lielākos zelta krājumus, kādi pieder 100 pasaules valstīm un starptautiskajām organizācijām, tostarp SVF un Eiropas Centrālajai bankai.

avots: tvnet.lv

03
Dec

Rubļa vērtības kritums Krievijā izraisa iepirkšanās drudzi

Krievijas iedzīvotāji saskārušies ar rubļa vērtības krituma izraisītām problēmām, taču vienlaikus šīs ārkārtējās kursa svārstības radījušas iepirkšanās drudzi, patērētājiem steidzot iegādāties elektronikas preces, mēbeles un automašīnas, pirms cenas pieaug vēl vairāk.

Kopumā Krievijas iedzīvotāju pirktspēja ir samazinājusies kopā ar rubļa vērtību, kas šonedēļ sasniedza rekordzemu līmeni, ņemot vērā naftas cenu kritumu un rietumvalstu noteiktās sankcijas.

Turklāt prognozes liecina, ka inflācija Krievijā drīzumā pārsniegs 11%.

Taču tiem iedzīvotājiem, kuri veidojuši uzkrājumus lielu pirkumu veikšanai, šobrīd ir pienācis īstais brīdis, lai dotos uz veikaliem, pirms cenas piedzīvo dramatisku kāpumu, ņemot vērā importa jaunās izmaksas.

Tādējādi Maskavas lielajiem veikaliem un iepirkšanās centriem šis ir svētku laiks.

«Ikea» veikalā darbadienas pēcpusdienā nodaļa, kurā tiek pārdoti uzstādīšanai gatavi virtuves komplekti, kas ir veikala visdārgākais produkts, ir pārpildīta ar klientiem.

Zviedrijas mēbeļu un mājsaimniecības preču gigants «Ikea» jau paziņojis, ka no 18.decembra Krievijā paaugstinās produktu cenas.

Iepriekš «Ikea» bija solījis cenas 2014.gadam saglabāt nemainīgas, taču uzņēmums skaidro, ka tas nevar palikt neatkarīgs no ārējiem faktoriem.

 

ASV informācijas tehnoloģiju gigants «Apple Inc.» novembra beigās bez brīdinājuma cenas Krievijā palielināja par 20% pēc tam, kad uzņēmuma produkti valstī pēkšņi bija kļuvuši lētāki nekā Eiropā un daļa patērētāju šo izdevību bija veiksmīgi izmantojuši.

Arī mājsaimniecības elektronikas preču veikalu tīkls «M.Video» apstiprina, ka pārdošanas apjoms decembrī piedzīvojis būtisku kāpumu, kas skaidrojams gan ar cilvēku tendenci sākt laicīgi sarūpēt Jaungada dāvanas, gan ar rubļa vērtības kritumu.

Konsultāciju grupas «Watcom» analītiķi norāda, ka Krievijas iedzīvotāji steidz iegādāties tādas dārgas preces kā plazmas televizori, planšetdatori un portatīvie datori, lai censtos nosargāt savus rubļus, kuru vērtība strauji samazinās.

Analītiķi arī norāda, ka taktika doties iepirkties, kad ekonomiskā situācija pasliktinās, atšķir Krieviju no rietumvalstīm.

«Šajā ziņā Krievija atšķiras no attīstītajām valstīm. Tur, kad sākas krīze, cilvēki nekavējoties sāk krāt,» skaidro «FBK Strategic Analysis Institute» vadītājs Igors Nikolajevs. «Mūsu valstī, iestājoties krīzei, to pavada straujš nacionālās valūtas kritums un cilvēki pēkšņi sāk tērēt, un uz laiku tas šo situāciju nedaudz mīkstina.»

Populārais izdevums «Argumenti i fakti» nesen aicināja lasītājus iegādāties elektronikas preces, automašīnas un apģērbu, kas tiek importēts un tādējādi arī pakļauts rubļa vērtības krituma ietekmei.

avots: tvnet.lv

Pieteikties jaunumiem

valūtas maiņa valūtas maiņa valūtas maiņa

Kontakti

SIA "AHOI", LV40003815908.
SIA "TILDA", LV40003355677.

Mob.:
+371 29 108 255 (Dīleris)
Mob.: +371 22 079 142 (Dīleris)
Mob.: +371 29 450 229 (Administrācija)
E-pasts: info@monextg.lv

© Monex T.G. Valūtas maiņas punkti 2011
*Mājaslapā izvietotiem valūtas maiņas kursiem ir tikai informatīva nozīme | hostings