06
Mai

Pieejamas trīs jaunas valūtas!

No 30. aprīļa mūsu klientu ērtībai visos mūsu valūtas maiņas punktos ir pievienotas 3 jaunas valūtas - Horvātijas kuna, Turcijas lira un Bulgārijas leva!

Lai Jums jauks ceļojums!
18
Feb

Latvijas iedzīvotāju gatavība pensijai zemākā Baltijas valstīs

Latvijas iedzīvotāju gatavība pensijai ir zemākā Baltijas valstīs, liecina «SEB bankas» un «SSE Riga» veiktā iedzīvotāju aptauja. «Pensometra» vērtība jeb vidējā strādājošo gatavība pensijai noteikta, vērtējot četrus rādītājus: zināšanas, uzticība pensiju sistēmai, personīgā rīcība un pārliecība par savām vecumdienām.

«Pensometra» vērtība Latvijā diemžēl ir zemākā starp Baltijas valstīm - 2,9 punkti no maksimāli iespējamiem desmit punktiem, šodien žurnālistiem sacīja «SEB bankas» sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis. Salīdzinājumam - Igaunijā mērījuma vērtība bija 3,6 punkti, Lietuvā - 3,3 punkti.

Latvijas iedzīvotāju vērtējums ir zems visos mērījuma indikatoros - zināšanas par pensijas veidošanos un tās potenciālo apmēru novērtētas ar vidēji 2,8 punktiem no desmit, uzticība pensiju sistēmai un savām iespējām - 3,3 punkti, rīcība savu ienākumu pensijas vecumā palielināšanai - divi punkti, pārliecība par pietiekamiem ienākumiem pensijas vecumā - 3,5 punkti no desmit.

Aptauja rāda, ka strādājošie maz zina par pensiju iemaksām un potenciālo pensijas apmēru, proti, 13% strādājošo zina, cik daudz no ienākumiem tiek novirzīts pensiju 1. un 2.līmenī, 23% ir interesējušies ar prognozētās pensijas apmēru un 49% strādājošo zina savu izvēlēto pensiju 2.līmeņa uzkrājumu investīciju stratēģiju.

Latvijā ir viszemākā uzticēšanās pensiju sistēmas ilgtspējai, proti, 71% aptaujāto strādājošo netic Latvijas pensiju sistēmas stabilitātei un ilgtspējai, 64% esošo pensijas sistēmu neuzskata par godīgu attiecībā pret sevi. Strādājošie diezgan skeptiski vērtē valsts spēju nodrošināt tiem pietiekami lielu pensiju vecumdienās - 12% domā, ka valsts viņiem nodrošinās pietiekami lielu pensiju.

Rudzītis atzina, ka strādājošie zināmā mērā cer uz brīnumu vecumdienās, proti, tie nedara neko labklājīgu vecumdienu nodrošināšanai, piemēram, no aptaujātajiem 82% nekrāj vecumdienām un 23% strādājošo nekrāj un arī neplāno krāt naudu vecumdienām. Vienlaikus 35% strādājošo ir pārliecināti, ka spēs sev nodrošināt pietiekami lielus ienākumus vecumdienās. 35% strādājošo apgalvo, ka viņiem ir citas alternatīvas ienākumiem vecumdienās, un populārākā alternatīva ir strādāšana pensijas gados.

Gandrīz puse jeb 43% no pašlaik strādājošiem var būt pakļauti nabadzības riskam vecumdienās - ienākumi pensijā būs mazāki nekā 60% no vidējās algas valstī, rezumēja bankas eksperts. Aplēses rāda, ka 28% ienākumi pensijā būs tuvu vai mazliet virs 60% no vidējās algas valstī, bet 29% ienākumi pensijā būs virs 80% no vidējās algas valstī. Nabadzības risks ir lielāks gados vecākiem un zemāku ienākumu saņēmējiem.

Arī Labklājības ministrijas valsts sekretāres vietnieks Ingus Alliks atzina, ka nākotne rada bažas, jo 34% no sociāli apdrošinātajiem sociālās iemaksas veic no minimālās algas vai vēl zemāka atalgojuma.

Ministrijas pārstāvis atzina, ka pēdējo 20 gadu laikā tomēr sabiedrībai nav izdevies izskaidrot, cik nozīmīga ir individuālā atbildība par pensijas apmēru. Tāpēc šajā jomā būtu aktīvāk jādarbojas, skaidrojot pensiju sistēmas būtību, kā arī aktīvāk jāvēršas pret ēnu ekonomiku. Savukārt pensiju sistēmas pārmaiņas būtu nepieciešamas minimālas, ja vispār vajadzīgas.

Viņš atzīmēja, ka pensiju sistēma Latvijā netika būvēta vienai dienai, bet gan 50-60 gadiem. Pēdējos 19 gadus Latvijas pensiju sistēma nav mainīta.

Savukārt sociālantropologs Klāvs Sedlenieks skaidroja, ka Latvijā novērojamā iedzīvotāju neuzticēšanās pensiju sistēmai nav nekas unikāls, tāda pati situācija novērojama visā Austrumeiropā, bijušās Padomju Savienības valstīs.

Pēdējos 100 gados iedzīvotāju pieredze rāda, ka sistēmas, kas iecerētas kā stabilas, tomēr nav darbojušās ilgtermiņā, ir mainījušās valsts iekārtas, līdz ar to arī pensiju sistēmas. Tādējādi iedzīvotāju perspektīva atšķiras no valsts perspektīvas, cilvēki «paļaujas tikai paši uz savu cirvi, nevis kaut kādām valsts struktūrām», veidojas kultūras, kuru mērķis ir pēc iespējas pasargāt sevi no saplūšanas ar valsts struktūrām un ideoloģijām, kuras cenšas attālināties no valsts. Tādējādi veidojas arī priekšstats - ja cilvēks grib kaut ko nodrošināt ilgtermiņā, tad kaut kas ir jādara pašam, piemēram, jāiegādājas īpašumi vai jāizvēlas profesija, kas ļaus strādāt gandrīz līdz mūža galam. Šādā gadījumā ir jautājums, vai un kā var izveidot citu iedzīvotāju perspektīvu, vai valsts var kaut ko izdarīt, lai cilvēki tic, ka, maksājot pilnu algu un nodokļus, pēc 30 gadiem viņi to saņems atpakaļ pensiju veidā.

Sedlenieks rosināja arī izvērst diskusiju, vai pensiju un sociālajai sistēmai vispār būtu jābūt līdzīgai kā banku sistēmai vai kā uzkrājumu apdrošināšanas fondam, kad regulāri veiktas naudas iemaksas nozīmē, ka agrāk vai vēlāk maksātājs saņems ko atbilstošu pretī. Pastāv arī citas perspektīvas, proti, solidaritātes sistēma.

Jautājums ir - vai valsts pensiju sistēma ir galvenokārt apdrošināšana vai tomēr rūpēšanās vienam par otru. Latvijā ir spēcīgs neoliberālais modelis un nostāja - katrs pats ir laimes kalējs, ja kādam ir veicies, tad tas ir konkrētā cilvēka pūļu rezultāts. Tomēr sociālantropolgs pauda viedokli, ka šāda tēze varētu būt apstrīdama, jo - vai tiešām katrs, kas saņem vislielāko pensiju, ir vissmagāk strādājis. Viņaprāt, visticamāk, ir bijuši arī kādi citi sociāli apstākļi, kas izveidojuši šādu situāciju.

Sedlenieks arī apšaubīja, vai sabiedrības zināšanas par pensiju sistēmu vispār var būt augstas un vai cilvēki vispār var izprast, ko nozīmē pensiju plāni, ko nozīmē dažādi ieguldījumi. Arī paši baņķieri nevar pilnībā prognozēt lietas, citādi bankas nebankrotētu, secināja akadēmiķis. Viņš arī vērsa uzmanību, ka saskaņā ar pētījumiem Latvija ir valsts ar vienu no lielākajām iedzīvotāju lasītprasmes problēmām. Vai šādos apstākļos cilvēki spēj saprast sistēmu un vai tās nav veltas cerības un ideālisms, ka cilvēki būs finanšu ģēniji, vaicāja sociālantropologs.

avots: tvnet.lv

12
Dec

Latvija pēc zelta rezervju apmēra saglabā 81.vietu pasaulē

Latvija pēc zelta rezervju apmēra šomēnes ir saglabājusi 81.vietā pasaulē, liecina Pasaules Zelta padomes («World Gold Council», WGC) jaunākais pārskats, kura pamatā ir Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) statistikas dati.

Saskaņā ar tiem Latvijas zelta rezervju apmērs pašlaik ir 6,6 tonnas, un tas ir lielākais Baltijas valstu vidū..

Lietuva salīdzinot ar oktobri šomēnes ir zaudējusi vienu pozīciju salīdzinājumā ar pagājušo mēnesi un ieņem 84.vietu pasaulē. Tās zelta rezervju apmērs bija tāds pats kā iepriekšējos mēnešos ‒ 5,8 tonnas.

Igaunija nav pasaulē simts lielāko zelta rezervju turētāju skaitā.

Pirmo vietu pasaulē pēc zelta rezervju apmēra arī šomēnes saglabā ASV – to īpašumā ir 8100 tonnu šā dārgmetāla.

WGC dati aptver lielākos zelta krājumus, kādi pieder 100 pasaules valstīm un starptautiskajām organizācijām, tostarp SVF un Eiropas Centrālajai bankai.

avots: tvnet.lv

03
Dec

Rubļa vērtības kritums Krievijā izraisa iepirkšanās drudzi

Krievijas iedzīvotāji saskārušies ar rubļa vērtības krituma izraisītām problēmām, taču vienlaikus šīs ārkārtējās kursa svārstības radījušas iepirkšanās drudzi, patērētājiem steidzot iegādāties elektronikas preces, mēbeles un automašīnas, pirms cenas pieaug vēl vairāk.

Kopumā Krievijas iedzīvotāju pirktspēja ir samazinājusies kopā ar rubļa vērtību, kas šonedēļ sasniedza rekordzemu līmeni, ņemot vērā naftas cenu kritumu un rietumvalstu noteiktās sankcijas.

Turklāt prognozes liecina, ka inflācija Krievijā drīzumā pārsniegs 11%.

Taču tiem iedzīvotājiem, kuri veidojuši uzkrājumus lielu pirkumu veikšanai, šobrīd ir pienācis īstais brīdis, lai dotos uz veikaliem, pirms cenas piedzīvo dramatisku kāpumu, ņemot vērā importa jaunās izmaksas.

Tādējādi Maskavas lielajiem veikaliem un iepirkšanās centriem šis ir svētku laiks.

«Ikea» veikalā darbadienas pēcpusdienā nodaļa, kurā tiek pārdoti uzstādīšanai gatavi virtuves komplekti, kas ir veikala visdārgākais produkts, ir pārpildīta ar klientiem.

Zviedrijas mēbeļu un mājsaimniecības preču gigants «Ikea» jau paziņojis, ka no 18.decembra Krievijā paaugstinās produktu cenas.

Iepriekš «Ikea» bija solījis cenas 2014.gadam saglabāt nemainīgas, taču uzņēmums skaidro, ka tas nevar palikt neatkarīgs no ārējiem faktoriem.

 

ASV informācijas tehnoloģiju gigants «Apple Inc.» novembra beigās bez brīdinājuma cenas Krievijā palielināja par 20% pēc tam, kad uzņēmuma produkti valstī pēkšņi bija kļuvuši lētāki nekā Eiropā un daļa patērētāju šo izdevību bija veiksmīgi izmantojuši.

Arī mājsaimniecības elektronikas preču veikalu tīkls «M.Video» apstiprina, ka pārdošanas apjoms decembrī piedzīvojis būtisku kāpumu, kas skaidrojams gan ar cilvēku tendenci sākt laicīgi sarūpēt Jaungada dāvanas, gan ar rubļa vērtības kritumu.

Konsultāciju grupas «Watcom» analītiķi norāda, ka Krievijas iedzīvotāji steidz iegādāties tādas dārgas preces kā plazmas televizori, planšetdatori un portatīvie datori, lai censtos nosargāt savus rubļus, kuru vērtība strauji samazinās.

Analītiķi arī norāda, ka taktika doties iepirkties, kad ekonomiskā situācija pasliktinās, atšķir Krieviju no rietumvalstīm.

«Šajā ziņā Krievija atšķiras no attīstītajām valstīm. Tur, kad sākas krīze, cilvēki nekavējoties sāk krāt,» skaidro «FBK Strategic Analysis Institute» vadītājs Igors Nikolajevs. «Mūsu valstī, iestājoties krīzei, to pavada straujš nacionālās valūtas kritums un cilvēki pēkšņi sāk tērēt, un uz laiku tas šo situāciju nedaudz mīkstina.»

Populārais izdevums «Argumenti i fakti» nesen aicināja lasītājus iegādāties elektronikas preces, automašīnas un apģērbu, kas tiek importēts un tādējādi arī pakļauts rubļa vērtības krituma ietekmei.

avots: tvnet.lv

05
Jūn

Sākas pēdējais mēnesis latu bezmaksas apmaiņai bankās

Jūnijs ir pēdējais mēnesis, kad Latvijas komercbankās latus pret eiro iespējams apmainīt bez komisijas maksas, atgādina Latvijas Komercbanku asociācija (LKA).

Bezmaksas maiņas periodā kredītiestādēs latu apmaiņa pret eiro notiek neierobežotā apjomā. Taču klientiem jāatminas, ka gadījumos, kad vienā reizē apmaināmā naudas summa pārsniedz 3000 latus, naudas maiņa bankā ir jāpiesaka vismaz trīs dienas iepriekš, norāda LKA pārstāve Baiba Melnace.

Likums par eiro ieviešanu Latvijā paredz, ka trīs mēnešus latus pret eiro pēc oficiālā kursa un bez komisijas maksas varēja mainīt vairākās Latvijas Pasta nodaļās, sešus mēnešus – Latvijas komercbankās, savukārt Latvijas Bankā – bez termiņa ierobežojuma.

Pirmajā šā gada ceturksnī Latvijas bankās kopumā pret eiro tika apmainīti 276 miljoni latu, liecina LKA apkopotā informācija.

Naudas maiņai bankās klienti bija veikuši vairāk nekā 625 000 skaidras naudas maiņas darījumu, iemaksājot skaidrās naudas latus kontā vai mainot latus pret eiro skaidro naudu.

Pēc Latvijas Pasta sniegtās informācijas, gada pirmajos trīs mēnešos 302 Latvijas Pasta nodaļās pret eiro tika samainīti 25 miljoni latu. Pasta nodaļās naudas maiņa notika vietās, kur nav pieejamas banku filiāles un bankomāti.

avots: apollo.lv

31
Mar

Pēc eiro ieviešanas cenas nav pieaugušas

Apkopotie marta trešās nedēļas cenu monitoringa rezultāti, salīdzinot tos marta otrā monitoringa datiem, liecina, ka vairākumam – 97% gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas, liecina Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas Evitas Urpenas sniegtā informācija.

Jānorāda, ka jaunākā «DNB Latvijas barometra» pētījuma rezultāti tikmēr liecina, ka 87% iedzīvotāju dažus mēnešus pēc eiro ieviešanas uzskata, ka cenas precēm un pakalpojumiem ir palielinājušās.

Viņa informē, ka cenas svārstījušās ļoti nelielai preču daļai - cenu pieaugums ir novērots vienā procentā gadījumu, savukārt cenu samazinājums - divos procentos gadījumu.

Cenu svārstības atbilstoši sezonalitātei, lielākoties, novērotas, pārtikai - pārsvarā augļiem un dārzeņiem. Dārgāks trešajā nedēļā atsevišķos gadījumos kļuvis Krievijas siers, konfektes un viskijs; lētāka, savukārt atsevišķos gadījumos kļuvusi cūkgaļas karbonāde. Atsevišķos gadījumos cena pieaugusi banāniem, bet samazinājusies apelsīniem. Savukārt, dārzeņu grupā cena atsevišķos gadījumos cena samazinājusies gurķiem un tomātiem.

Cenas nav mainījušās saimniecības precēm: veļas pulverim, trauku mazgājamajam līdzeklim un cauruļu tīrāmajam līdzeklim, personīgās aprūpes precēm - zobu pastai, ziepēm, šampūnam, kā arī tabakas izstrādājumiem un presei. Atsevišķos gadījumos lētāki kļuvuši medikamenti. Marta trešajā nedēļā cenas, lielākoties, saglabājušās nemainīgas arī pakalpojumiem, tomēr divos gadījumos cena pieaugusi viesnīcu pakalpojumiem.

Savukārt degvielas cena marta trešajā nedēļā svārstījusies viena procenta ietvaros. Pasaules naftas cenas pēc novērotā kāpuma marta sākumā samazinājās un atgriezās iepriekšējā mēneša līmenī. Salīdzinot marta trešās nedēļas monitoringa periodu ar otro nedēļu, pasaules cenas nemainījās. Latvijas degvielas cenām marta trešajā nedēļā bija vērojams neliels kritums dīzeļdegvielai (vidēji par 0,75%), bet benzīna cenas palika nemainīgas, informē Urpena.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), pārbaudot cenu monitoringa datus, secinājis, ka atsevišķām precēm norādīta nekorekta cenu konvertācija (002 Griķi «Valdo» kārbiņas iepakojumā 4 paciņas 500 grami EAN: 4750133001028; 03801 Apelsīni, lielie, sveramie (ne eko apelsīni) 2.šķira Spānija 1 kilograms; 04701 Kartupeļi, sveramie 2.šķira Latvija 1 kilograms; 055 Malta kafija «Merild» 500 grami EAN: 5997100007181), tāpēc PTAC sazinājies ar attiecīgajiem komersantu un aicinājis novērst neatbilstības.

avots: apollo.lv

Pieteikties jaunumiem

valūtas maiņa valūtas maiņa valūtas maiņa

Kontakti

SIA "AHOI", LV40003815908.
SIA "TILDA", LV40003355677.

Mob.:
+371 29 108 255 (Dīleris)
Mob.: +371 22 079 142 (Dīleris)
Mob.: +371 29 450 229 (Administrācija)
E-pasts: info@monextg.lv

© Monex T.G. Valūtas maiņas punkti 2011
*Mājaslapā izvietotiem valūtas maiņas kursiem ir tikai informatīva nozīme | hostings