17
Mar

Latvija pievienojas ESM

Ceturtdien, 13. martā, Latvija kļūst par Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) 18. dalībvalsti. Latvijas pārstāvis ESM valdē ir finanšu ministrs Andris Vilks (V) un viņa vietniece – Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre, informē ministrijā.

«Solidaritāte un stingri nosacījumi – tas ir galvenais vēstījums un nostāja, ar kādu pievienojamies ESM un kopā ar citu eirozonas valstu finanšu ministriem pieņemsim visus galvenos lēmumus saistībā ar ESM,» norāda finanšu ministrs.

Vēl tikai pirms dažiem gadiem Eiropas valstis sniedza nepieciešamo finansiālo atbalstu Latvijai, kad bijām nonākuši smagā ekonomiskā situācijā. ESM būtība paredz sniegt finansiālu palīdzību grūtībās nonākušām valstīm, taču ar zināmiem nosacījumiem, garantējot, ka aizdotie līdzekļi tiks atdoti. Latvija pievienosies ESM kapitālam, kas sniedz atbalstu ESM izdotajiem vekseļiem un obligācijām, un nepieciešamības gadījumā valsts varēs saņemt finansiālo palīdzību no ESM.

Dalību ESM nosaka līgums, kurš paredz, ka, iestājoties eirozonā, Eiropas Savienības dalībvalstij ir jākļūst par ESM dalībnieci ar pilnām tiesībām un pienākumiem. Šā gada 30. janvārī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Latvijas iestāšanos ESM, kā arī likumu par Latvijas pārstāvību ESM valdē un direktoru padomē.

avots: apollo.lv

05
Feb

Eiro ieviešanas problēmas – pārāk daudz sīknaudas, trūkst 5 un 50 eiro banknotes

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs LTV stāstīja, ka mazajiem tirgotājiem ir pārāk daudz sīknaudas, bet trūkst vairāku nominālu banknotes.

«Tas, ko es varētu pateikt, ka, mūsuprāt, Latvijas Banka nepareizi saplānoja vai vispār neplānoja naudas sortimentu gan monētām, gan banknotēm. Mums ir pārāk daudz sīknaudas. Diemžēl komercbankas par sīknaudas ieskaitīšanu kontā prasa lielu komisijas maksu, un mums trūkst piecu eiro un 50 eiro banknotes. Man liekas, ka Latvijas Banka tādējādi nesekoja līdzi naudas sadalījumam, kad to pludināja iekšā tirgū,» stāsta LTA vadītājs.

Savukārt Latvijas Bankas pārstāvji norāda, ka par to, kāda nomināla naudaszīmes tiek iepludinātas tirgū, līdzatbildīgi ir arī paši uzņēmēji.

«To, kāda nauda savukārt ir apgrozībā, kādi nomināli banknošu, monētu un cik no katra, to nosaka naudas lietotāju pieprasījums. Ja veikalnieks savai bankai prasa savai bankai – man lūdzu rīt piegādājiet 100 piecu eiro banknotes un 200 divu eiro monētas, tad banka šo daudzumu prasa Latvijas Bankai, un arī dabū no Latvijas Bankas šo daudzumu un tā tas sasniedz tirgotāju,» norāda bankas pārstāvis Mārtiņš Grāvītis.

Pāreja uz eiro nav bijusi lēta. «Maxima» veikalu tīklam tā izmaksājusi 100 000 latu jeb 142 tūkstošus eiro, bet LTA biedriem četrus miljonus latu jeb 5,69 miljonus eiro. Bankām pāreja uz eiro bijusi vēl dārgāka.

Pāreja uz eiro bankām likusi pārskatīt arī ienākumu avotus, jo krietni lētāki kļuvuši pārskaitījumi eiro valūtā, arī par latu konvertāciju uz eiro vairs netiek iekasēta komisijas maksa. Šī iemesla dēļ «SEB bankas» ienākumi sarukuši par 5-7%.

Lai gan iepriekš izskanējuši brīdinājumi par iespējamu eiro viltojumu pieplūdumu, šādu gadījumu nav daudz. Veikalos bijuši divi gadījumi, kad negodīgi pircēji mēģinājuši norēķināties ar eiro banknošu kopijām. Tāpat konstatēti daži gadījumi, kad pircēji pārdevējam kā eiro monētas mēģinājuši dot Brazīlijas sentavo, kas vizuāli līdzinās eirocentu monētām.

avots: apollo.lv

14
Jan

Šodien vēl pēdējo dienu var norēķināties ar latiem

Šodien Latvijā pēdējo dienu var norēķināties par precēm un pakalpojumiem arī latos. Rīt, 15.janvārī, lats pārstās būt likumīgs maksāšanas līdzeklis un maksājumus Latvijā varēs veikt tikai eiro.

No gada sākuma līdz šodienai Latvijā rit latu un eiro paralēlās apgrozības periods, kad iedzīvotāji tirdzniecības vietās var norēķināties gan eiro, gan latos, bet atlikums tiek izdots eiro.

Kopš gada sākuma pakāpeniski samazinājies latu skaidrās naudas apjoms apgrozībā, un desmitajā dienā pēc eiro ieviešanas, 10.janvārī, Latvijā eiro apjoms apgrozībā apsteidza latus.

Pārsvarā ar eiro

Arī tirgotāji priekšpēdējā paralēlās latu un eiro apgrozības perioda dienā novēroja, ka pircēji pārsvarā norēķinās ar eiro.

Līdz ar eiro apjomu palielināšanos bankas pamazām pielāgo eiro iemaksām naudas iemaksas bankomātus. Vēl šodien daļa naudas iemaksas automātu pieņem latus, bet pēc tam vairums pieņems eiro.

Latvijas Bankā - visu mūžu

Pēc latu un eiro paralēlās apgrozības perioda beigām iedzīvotāji iekrātos latus varēs apmainīt pret eiro vēl vairākus mēnešus. Latus pret eiro mainīs Latvijas Pasta reģionālajās nodaļās līdz marta beigām, komercbankās - līdz jūnija beigām, bet Latvijas Bankā bez ierobežojuma.

Pāreja no latiem uz eiro notiek saskaņā ar oficiālo kursu - viens eiro ir 0,702804 lati jeb 70,3 santīmi.

avots: tvnet.lv

17
Dec

Gadu mijā bezmaksas info tālrunis par eiro strādās visu diennakti

Gadu mijā - 31.decembrī un 1.janvārī - bezmaksas informatīvais tālrunis par eiro 8000 3000 strādās visu diennakti, informē «eiro.lv».

Arī 27., 28., 30. decembrī informatīvais tālrunis strādās ilgāk - no plkst. 8:00 līdz 22:00.

Patlaban informatīvais tālrunis sniedz atbildes uz iedzīvotāju zvaniem un jautājumiem katru darba dienu no plkst. 8:00 līdz 20:00, pārējā laikā nodrošinot iedzīvotāju informēšanu latviešu un krievu valodā par darba laiku un iespēju ierakstīt jautājumu, lai operators vēlāk varētu atzvanīt.

11
Dec

Iedzīvotāji pirmajā dienā iegādājušies desmitiem tūkstošu eiro sākumkomplektu

Pirmajā Latvijas eiro monētu sākumkomplektu tirdzniecības dienā iedzīvotājiem bijusi liela interese par sākumkomplektu iegādi - pārdoti vairāki desmiti tūkstoši sākumkomplektu, liecina biznesa portāla «Nozare.lv» apkopotā informācija.

Interese par Latvijas eiro monētām ir ne tikai mūsu valsts iedzīvotājiem, bet arī igauņiem, novērots bankās.

«SEB bankas» filiāļu tīklā šodien līdz plkst.16 bija pārdoti vairāk nekā 17 000 eiro iepazīšanās komplektu. Ārpus Rīgas visvairāk pārdots ir Salaspilī, Alūksnē un Cēsīs, biznesa portālu «Nozare.lv» informēja bankas Korporatīvās komunikācijas pārvaldes ārējās komunikācijas projektu vadītāja Kristīne Martinsone.

Bankā «Citadele» šodien visā Latvijā pārdoti vairāk nekā 13 000 eiro sākumkomplektu. Lielākā cilvēku interese ir Rīgas mikrorajonos un tirdzniecības centros, taču galvenajā «Citadeles» filiālē, Republikas laukumā 2a, šīs dienas laikā garas rindas pēc eiro sākumkomplektiem netika novērotas.

Latvijas Bankas kasēs Rīgā un reģionālajās filiālēs pārdoti kopā ap 5600 eiro sākumkomplektiem, biznesa portāls «Nozare.lv» uzzināja centrālajā bankā.

«Nordea» bankā pirmajā eiro sākumkomplektu tirdzniecības dienā izsniegti aptuveni 2000 mazo eiro monētu sākuma komplektu privātpersonām. Rīgā pārdoti aptuveni 1500 eiro sākumkomplekti privātpersonām, bet reģionu filiālēs - Valmierā, Jelgavā, Liepājā, Ventspilī, Rēzeknē un Daugavpilī - vairāk nekā 500 mazie eirosākuma komplekti, informēja «Nordea» bankas sabiedrisko attiecību speciāliste Signe Lonerte.

«Nordea» bankā izvaicātie klienti visbiežāk kā iemeslus eiro monētu iegādei minējuši vēlmi savlaicīgi iepazīties ar jauno Latvijas valūtu. Vēl viens no iemesliem ir vēlme laicīgi nodrošināties ar skaidras naudas eiro monētām, tuvojoties svētkiem un gadumijai. Klienti neslēpj, ka labprāt eiro monētas izmantos kā svētku dāvanu saviem ģimenes locekļiem, radiem vai draugiem.

Eiro skaidras naudas monētas vēlas iegādāties arī kolekcionāri un cittautieši. «Nordea» prognozē, ka tuvākajās dienās interese pēc iedzīvotāju eiro komplektiem privātpersonām saglabāsies, tādēļ banka jau savlaicīgi nodrošinājusies ar papildu eiro monētu sākuma komplektiem.

Gan «SEB bankas», gan «Nordea» bankas apkopotie dati rāda, ka vidēji viens interesents izņem trīs eiro sākumkomplektus. Savukārt «Citadele» novērojusi, ka ir iedzīvotāji, kas iegādājas gan pa vienam, gan uzreiz piecus eiro sākumkomplektus.

«SEB bankas» filiālēs pirmajās darba stundās bija vērojams lielāks cilvēku skaits, nekā ierasts, taču pārmērīgas drūzmēšanās nebija.

«Swedbank» preses sekretāre Kristīne Jakubovska informēja, ka bankas klientu aktivitāte bija atbilstoša prognozētajai. Vislielākā pircēju interese bija pirmajās stundās, taču dienas laikā pakāpeniski mazinājās. Aktivitāte būtiski atšķiras atkarībā no filiāles atrašanās vietas, piemēram, Rīgas guļamrajonos tā bija lielāka nekā centrā. Filiālēs ar lielāku cilvēku plūsmu aktīvākajās rīta stundās pāris stundās tika nopirkti 700 komplekti, savukārt mazāk apmeklētās vietās - tie bija arī daži desmiti. Dienas laikā interese pakāpeniski kļuva mazāka.

«Swedbank» pieredze liecina, ka aktīvāk par sākumkomplektiem šodien interesējās senioru vecuma cilvēki, kas lielākoties izmantoja iespēju iegādāties uzreiz visus piecus komplektus, ko saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumiem komercbankas var pārdot vienam cilvēkam. Interese bijusi arī no ārzemniekiem, piemēram, kaimiņu Igaunijas iedzīvotājiem.

«Swedbank» atgādina, ka sākumkomplektu iegādes jēga ir drīzāk simboliska iepazīšanās ar jaunām monētām, racionālas nozīmes tam ir mazāk, jo visa nauda no latiem uz eiro nākamgad tiks nomainīta, un visērtāk cilvēkam tas notiks tad, ja nauda būs bankas kontā - automātiski, pēc valsts fiksētā kursa un bez papildu maksas. Cita lieta ir ar uzņēmumu sākumkomplektiem, kas nepieciešami, lai spētu izdot atlikumu pircējiem eiro jau no 1.janvāra - ņemot vērā, ka jau tagad sāk veidoties palielināta klientu plūsma filiālēs, «Swedbank» aicina klientus izmantot bankas piedāvāto iespēju un laikus pieteikties priekšpiegādes eiro saņemšanai filiālē.

Kā ziņots, no šodienas iedzīvotāji visā Latvijā banku filiālēs, 302 pasta nodaļās un Latvijas Bankas kasēs var iegādāties 14,23 eiro jeb desmit latus vērtus Latvijas eiro monētu sākumkomplektus. Sākumkomplektā iekļautas 45 monētas: divas divu eiro monētas, četras viena eiro monētas, septiņas 50 centu monētas, astoņas 20 centu monētas, septiņas 10 centu monētas, piecas piecu centu monētas, sešas divu centu monētas, sešas viena centa monētas. Monētas ir iepakotas plastmasas maisiņā, un kopējais sākumkomplekta svars ir aptuveni 230 grami.

Šīs monētas varēs izmantot norēķinos tikai no 2014.gada sākuma.

Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms aicina iedzīvotājus rīkoties bez steigas un panikas un atcerēties, ka eiro monētu komplekti nav vienīgā iespēja mainīt naudu. Latus pret eiro varēs mainīt nākamgad gan bankās, gan pastā, no nākamā gada janvāra eiro izsniegs bankomāti, arī tirdzniecības centros atlikumus par pirkumiem izsniegs eiro.

Latvija nākamgad kļūs par 18.eirozonas valsti. Pāreja no latiem uz eiro notiks saskaņā ar oficiālo kursu - viens eiro ir 0,702804 lati jeb 1,42 eiro par vienu latu.


avots: apollo.lv

28
Nov

Aptauja: Iedzīvotāji neapdomīgi rīkojas ar skaidras naudas uzkrājumiem

Katra trešā (33%) Latvijas iedzīvotāja mājās vai citā vietā ir skaidras naudas uzkrājumi, diemžēl lielākā daļa (76%) tos glabā nedrošā vietā, secināts SKDS un Latvijas Komercbanku asociācijas aptaujā.

Kā informē Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace, no tiem, kuri uzskata, ka ir parūpējušies par savu skaidro naudu, lielākā daļa to glabā nepietiekami droši - slēptuvē (13%), krājkasē vai makā (12%), aizveramā traukā (5%) vai maisiņā (2%).

Relatīvi drošu risinājumu, noglabājot naudu seifā, izvēlējies tikai viens no desmit respondentiem (11%).

Turpretī gandrīz katrs otrais (44%) skaidrās naudas uzkrājējs atzīst, ka nav īpaši parūpējies par naudas drošību, piemēram, pret tās nozagšanu vai sabojāšanu.

«Līdz eiro ieviešanai atlicis tikai nedaudz vairāk par mēnesi. Ja mājsaimniecībā ir skaidras naudas uzkrājumi, tos drošāk un ērtāk ir ieskaitīt bankas kontā. Novembra beigas un decembra pirmā nedēļa ir pēdējais brīdis, kad ieteicams doties uz bankas filiāli, lai veiktu darījumus, negaidot garās rindās, jo no decembra vidus līdz janvāra beigām prognozējams plašs cilvēku pieplūdums. Skaidras naudas iemaksu var veikt arī bankomātā,» informē Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Katrā septītajā (14%) ģimenē ir leģenda par savulaik paslēptu un vēlāk atrastu naudu. Biežāk tā bijusi ielikta grāmatās, apģērba kabatās, skapjos, plauktos, gultās un pat krāsnīs, retāk - iemūrēta mājas pamatos, paslēpta zem grīdas dēļiem vai tapetēm, ietīta piegrieztnēs, kas noglabātas bēniņos, vai avīzēs, kas aizliktas aiz radiatoriem.

Aptaujātie arī atzīst, ka apzināti meklējuši naudu, piemēram, izmantojot metāla detektoru, pārmeklējot lietas vai uzrokot zemi. Tomēr ne vienmēr noglabātā nauda ir atrasta. Iedzīvotāji zina stāstīt arī situācijas, kad paslēptā nauda ir aizmirsta, piemēram, nejauši atdota citiem, iznīcināta, izmetot atkritumos, vai sadedzināta, piemēram, iekurot krāsni.

Nauda lielākoties atrasta netīšām, pārdodot īpašumus, mainot dzīves vietu vai veicot remontdarbus, piemēram, pārvelkot mēbeles. Tāpat nauda atrasta, kārtojot vecas vai sen nelietotas mantas. Neapzināti atrastie uzkrājumi ir bijuši gan citu noglabātās rezerves, gan pašu atradēju savulaik paslēptā un tad aizmirstā nauda.


avots: apollo.lv

Pieteikties jaunumiem

valūtas maiņa valūtas maiņa valūtas maiņa

Kontakti

SIA "AHOI", LV40003815908.
SIA "TILDA", LV40003355677.

Mob.:
+371 29 108 255 (Dīleris)
Mob.: +371 22 079 142 (Dīleris)
Mob.: +371 29 450 229 (Administrācija)
E-pasts: info@monextg.lv

© Monex T.G. Valūtas maiņas punkti 2011
*Mājaslapā izvietotiem valūtas maiņas kursiem ir tikai informatīva nozīme | hostings