14
Jan

Šodien vēl pēdējo dienu var norēķināties ar latiem

Šodien Latvijā pēdējo dienu var norēķināties par precēm un pakalpojumiem arī latos. Rīt, 15.janvārī, lats pārstās būt likumīgs maksāšanas līdzeklis un maksājumus Latvijā varēs veikt tikai eiro.

No gada sākuma līdz šodienai Latvijā rit latu un eiro paralēlās apgrozības periods, kad iedzīvotāji tirdzniecības vietās var norēķināties gan eiro, gan latos, bet atlikums tiek izdots eiro.

Kopš gada sākuma pakāpeniski samazinājies latu skaidrās naudas apjoms apgrozībā, un desmitajā dienā pēc eiro ieviešanas, 10.janvārī, Latvijā eiro apjoms apgrozībā apsteidza latus.

Pārsvarā ar eiro

Arī tirgotāji priekšpēdējā paralēlās latu un eiro apgrozības perioda dienā novēroja, ka pircēji pārsvarā norēķinās ar eiro.

Līdz ar eiro apjomu palielināšanos bankas pamazām pielāgo eiro iemaksām naudas iemaksas bankomātus. Vēl šodien daļa naudas iemaksas automātu pieņem latus, bet pēc tam vairums pieņems eiro.

Latvijas Bankā - visu mūžu

Pēc latu un eiro paralēlās apgrozības perioda beigām iedzīvotāji iekrātos latus varēs apmainīt pret eiro vēl vairākus mēnešus. Latus pret eiro mainīs Latvijas Pasta reģionālajās nodaļās līdz marta beigām, komercbankās - līdz jūnija beigām, bet Latvijas Bankā bez ierobežojuma.

Pāreja no latiem uz eiro notiek saskaņā ar oficiālo kursu - viens eiro ir 0,702804 lati jeb 70,3 santīmi.

avots: tvnet.lv

17
Dec

Gadu mijā bezmaksas info tālrunis par eiro strādās visu diennakti

Gadu mijā - 31.decembrī un 1.janvārī - bezmaksas informatīvais tālrunis par eiro 8000 3000 strādās visu diennakti, informē «eiro.lv».

Arī 27., 28., 30. decembrī informatīvais tālrunis strādās ilgāk - no plkst. 8:00 līdz 22:00.

Patlaban informatīvais tālrunis sniedz atbildes uz iedzīvotāju zvaniem un jautājumiem katru darba dienu no plkst. 8:00 līdz 20:00, pārējā laikā nodrošinot iedzīvotāju informēšanu latviešu un krievu valodā par darba laiku un iespēju ierakstīt jautājumu, lai operators vēlāk varētu atzvanīt.

11
Dec

Iedzīvotāji pirmajā dienā iegādājušies desmitiem tūkstošu eiro sākumkomplektu

Pirmajā Latvijas eiro monētu sākumkomplektu tirdzniecības dienā iedzīvotājiem bijusi liela interese par sākumkomplektu iegādi - pārdoti vairāki desmiti tūkstoši sākumkomplektu, liecina biznesa portāla «Nozare.lv» apkopotā informācija.

Interese par Latvijas eiro monētām ir ne tikai mūsu valsts iedzīvotājiem, bet arī igauņiem, novērots bankās.

«SEB bankas» filiāļu tīklā šodien līdz plkst.16 bija pārdoti vairāk nekā 17 000 eiro iepazīšanās komplektu. Ārpus Rīgas visvairāk pārdots ir Salaspilī, Alūksnē un Cēsīs, biznesa portālu «Nozare.lv» informēja bankas Korporatīvās komunikācijas pārvaldes ārējās komunikācijas projektu vadītāja Kristīne Martinsone.

Bankā «Citadele» šodien visā Latvijā pārdoti vairāk nekā 13 000 eiro sākumkomplektu. Lielākā cilvēku interese ir Rīgas mikrorajonos un tirdzniecības centros, taču galvenajā «Citadeles» filiālē, Republikas laukumā 2a, šīs dienas laikā garas rindas pēc eiro sākumkomplektiem netika novērotas.

Latvijas Bankas kasēs Rīgā un reģionālajās filiālēs pārdoti kopā ap 5600 eiro sākumkomplektiem, biznesa portāls «Nozare.lv» uzzināja centrālajā bankā.

«Nordea» bankā pirmajā eiro sākumkomplektu tirdzniecības dienā izsniegti aptuveni 2000 mazo eiro monētu sākuma komplektu privātpersonām. Rīgā pārdoti aptuveni 1500 eiro sākumkomplekti privātpersonām, bet reģionu filiālēs - Valmierā, Jelgavā, Liepājā, Ventspilī, Rēzeknē un Daugavpilī - vairāk nekā 500 mazie eirosākuma komplekti, informēja «Nordea» bankas sabiedrisko attiecību speciāliste Signe Lonerte.

«Nordea» bankā izvaicātie klienti visbiežāk kā iemeslus eiro monētu iegādei minējuši vēlmi savlaicīgi iepazīties ar jauno Latvijas valūtu. Vēl viens no iemesliem ir vēlme laicīgi nodrošināties ar skaidras naudas eiro monētām, tuvojoties svētkiem un gadumijai. Klienti neslēpj, ka labprāt eiro monētas izmantos kā svētku dāvanu saviem ģimenes locekļiem, radiem vai draugiem.

Eiro skaidras naudas monētas vēlas iegādāties arī kolekcionāri un cittautieši. «Nordea» prognozē, ka tuvākajās dienās interese pēc iedzīvotāju eiro komplektiem privātpersonām saglabāsies, tādēļ banka jau savlaicīgi nodrošinājusies ar papildu eiro monētu sākuma komplektiem.

Gan «SEB bankas», gan «Nordea» bankas apkopotie dati rāda, ka vidēji viens interesents izņem trīs eiro sākumkomplektus. Savukārt «Citadele» novērojusi, ka ir iedzīvotāji, kas iegādājas gan pa vienam, gan uzreiz piecus eiro sākumkomplektus.

«SEB bankas» filiālēs pirmajās darba stundās bija vērojams lielāks cilvēku skaits, nekā ierasts, taču pārmērīgas drūzmēšanās nebija.

«Swedbank» preses sekretāre Kristīne Jakubovska informēja, ka bankas klientu aktivitāte bija atbilstoša prognozētajai. Vislielākā pircēju interese bija pirmajās stundās, taču dienas laikā pakāpeniski mazinājās. Aktivitāte būtiski atšķiras atkarībā no filiāles atrašanās vietas, piemēram, Rīgas guļamrajonos tā bija lielāka nekā centrā. Filiālēs ar lielāku cilvēku plūsmu aktīvākajās rīta stundās pāris stundās tika nopirkti 700 komplekti, savukārt mazāk apmeklētās vietās - tie bija arī daži desmiti. Dienas laikā interese pakāpeniski kļuva mazāka.

«Swedbank» pieredze liecina, ka aktīvāk par sākumkomplektiem šodien interesējās senioru vecuma cilvēki, kas lielākoties izmantoja iespēju iegādāties uzreiz visus piecus komplektus, ko saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumiem komercbankas var pārdot vienam cilvēkam. Interese bijusi arī no ārzemniekiem, piemēram, kaimiņu Igaunijas iedzīvotājiem.

«Swedbank» atgādina, ka sākumkomplektu iegādes jēga ir drīzāk simboliska iepazīšanās ar jaunām monētām, racionālas nozīmes tam ir mazāk, jo visa nauda no latiem uz eiro nākamgad tiks nomainīta, un visērtāk cilvēkam tas notiks tad, ja nauda būs bankas kontā - automātiski, pēc valsts fiksētā kursa un bez papildu maksas. Cita lieta ir ar uzņēmumu sākumkomplektiem, kas nepieciešami, lai spētu izdot atlikumu pircējiem eiro jau no 1.janvāra - ņemot vērā, ka jau tagad sāk veidoties palielināta klientu plūsma filiālēs, «Swedbank» aicina klientus izmantot bankas piedāvāto iespēju un laikus pieteikties priekšpiegādes eiro saņemšanai filiālē.

Kā ziņots, no šodienas iedzīvotāji visā Latvijā banku filiālēs, 302 pasta nodaļās un Latvijas Bankas kasēs var iegādāties 14,23 eiro jeb desmit latus vērtus Latvijas eiro monētu sākumkomplektus. Sākumkomplektā iekļautas 45 monētas: divas divu eiro monētas, četras viena eiro monētas, septiņas 50 centu monētas, astoņas 20 centu monētas, septiņas 10 centu monētas, piecas piecu centu monētas, sešas divu centu monētas, sešas viena centa monētas. Monētas ir iepakotas plastmasas maisiņā, un kopējais sākumkomplekta svars ir aptuveni 230 grami.

Šīs monētas varēs izmantot norēķinos tikai no 2014.gada sākuma.

Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms aicina iedzīvotājus rīkoties bez steigas un panikas un atcerēties, ka eiro monētu komplekti nav vienīgā iespēja mainīt naudu. Latus pret eiro varēs mainīt nākamgad gan bankās, gan pastā, no nākamā gada janvāra eiro izsniegs bankomāti, arī tirdzniecības centros atlikumus par pirkumiem izsniegs eiro.

Latvija nākamgad kļūs par 18.eirozonas valsti. Pāreja no latiem uz eiro notiks saskaņā ar oficiālo kursu - viens eiro ir 0,702804 lati jeb 1,42 eiro par vienu latu.


avots: apollo.lv

28
Nov

Aptauja: Iedzīvotāji neapdomīgi rīkojas ar skaidras naudas uzkrājumiem

Katra trešā (33%) Latvijas iedzīvotāja mājās vai citā vietā ir skaidras naudas uzkrājumi, diemžēl lielākā daļa (76%) tos glabā nedrošā vietā, secināts SKDS un Latvijas Komercbanku asociācijas aptaujā.

Kā informē Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace, no tiem, kuri uzskata, ka ir parūpējušies par savu skaidro naudu, lielākā daļa to glabā nepietiekami droši - slēptuvē (13%), krājkasē vai makā (12%), aizveramā traukā (5%) vai maisiņā (2%).

Relatīvi drošu risinājumu, noglabājot naudu seifā, izvēlējies tikai viens no desmit respondentiem (11%).

Turpretī gandrīz katrs otrais (44%) skaidrās naudas uzkrājējs atzīst, ka nav īpaši parūpējies par naudas drošību, piemēram, pret tās nozagšanu vai sabojāšanu.

«Līdz eiro ieviešanai atlicis tikai nedaudz vairāk par mēnesi. Ja mājsaimniecībā ir skaidras naudas uzkrājumi, tos drošāk un ērtāk ir ieskaitīt bankas kontā. Novembra beigas un decembra pirmā nedēļa ir pēdējais brīdis, kad ieteicams doties uz bankas filiāli, lai veiktu darījumus, negaidot garās rindās, jo no decembra vidus līdz janvāra beigām prognozējams plašs cilvēku pieplūdums. Skaidras naudas iemaksu var veikt arī bankomātā,» informē Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Katrā septītajā (14%) ģimenē ir leģenda par savulaik paslēptu un vēlāk atrastu naudu. Biežāk tā bijusi ielikta grāmatās, apģērba kabatās, skapjos, plauktos, gultās un pat krāsnīs, retāk - iemūrēta mājas pamatos, paslēpta zem grīdas dēļiem vai tapetēm, ietīta piegrieztnēs, kas noglabātas bēniņos, vai avīzēs, kas aizliktas aiz radiatoriem.

Aptaujātie arī atzīst, ka apzināti meklējuši naudu, piemēram, izmantojot metāla detektoru, pārmeklējot lietas vai uzrokot zemi. Tomēr ne vienmēr noglabātā nauda ir atrasta. Iedzīvotāji zina stāstīt arī situācijas, kad paslēptā nauda ir aizmirsta, piemēram, nejauši atdota citiem, iznīcināta, izmetot atkritumos, vai sadedzināta, piemēram, iekurot krāsni.

Nauda lielākoties atrasta netīšām, pārdodot īpašumus, mainot dzīves vietu vai veicot remontdarbus, piemēram, pārvelkot mēbeles. Tāpat nauda atrasta, kārtojot vecas vai sen nelietotas mantas. Neapzināti atrastie uzkrājumi ir bijuši gan citu noglabātās rezerves, gan pašu atradēju savulaik paslēptā un tad aizmirstā nauda.


avots: apollo.lv
12
Nov

Aptuveni puse uzņēmumu eiro ieviešanai neesot gatavi

Apmēram puse uzņēmumu eiro ieviešanas jautājumos ir iedziļinājusies un otra puse nav par to domājusi, intervijā biznesa portālam «Nozare.lv» sacīja Baltijā lielākā tehnoloģiju uzņēmuma «Tilde» uzņēmumu vadības sistēmu biznesa attīstības vadītāja Ilze Lapiņa.

«Ir vērojamas ļoti krasas atšķirības - ir tādi uzņēmumi, kas jau visu ir izdomājuši, viņiem jau ir pilnīgi skaidrs, kā viņi rīkosies un kā viss process notiks, un ir otra galējība - tie, kas par eiro ieviešanu nav domājuši vispār un pat īsti nezina, pēc kāda kursa notiks valūtas maiņa. Ņemot vērā Igaunijas pieredzi, arī Latvijā būs uzņēmumi, kas gaidīs pusgadu vai gadu, līdz beidzot spers izšķirošo solīti un pielāgos grāmatvedības sistēmu eiro,» skaidroja Lapiņa.

Viņa sacīja, ka, spriežot pēc «Tildes» klientiem rīkotajos semināros uzdotajiem jautājumiem, rodas iespaids, ka ļoti daudzi uzņēmēji vēl nav sapratuši pat šķietami elementāras lietas.

«Daudzi eiro ieviešanas procesu ir palaiduši pašplūsmā un dzīvo pēc principa - gan jau eiro pats atnāks, bet nesaprot, ka tam ir nopietni jāgatavojas. It īpaši nopietni jāgatavojas uzņēmumu grāmatvežiem, lai pāreja noritētu bez aizķeršanās. Nav zināms, kā klāsies tiem uzņēmumiem, kas to visu atstāj pašplūsmā. Daudzi paļaujas uz to, ka gan jau viņu vietā visu paveiks grāmatvedības sistēma. Mēs, protams, centīsimies savā sistēmā pāreju uz eiro izveidot pēc iespējas vieglāku, bet arī pašam grāmatvedim tomēr šis tas ir jāzina,» sacīja Lapiņa.

Lai veicinātu uzņēmumu informētību, «Tilde» saviem klientiem vēl ir ieplānojusi gan semināru par kārtējo programmatūras izlaidumu, kurā būs ar eiro ieviešanu saistītie atjauninājumi, gan arī «grāmatvežu pēcpusdienu», kurā tiks runāts par eiro ieviešanu, piebilda Lapiņa.


Avots: apollo.lv

29
Okt

Sāks intensīvu kampaņu iedzīvotāju informēšanai par eiro

Piektdien, 25.oktobrī, tiks sākta sabiedrības informēšanas kampaņa, kuras laikā Latvijas iedzīvotājus iepazīstinās ar jauno naudu - eiro. Iedzīvotāji tuvāko mēnešu laikā tiks uzrunāti ar speciālu sūtījumu ikvienai mājsaimniecībai, reklāmām televīzijās, drukātajos un interneta medijos, vides reklāmām, kā arī dažādiem informatīviem materiāliem.

Informatīvās kampaņas galvenā uzmanība tiks pievērsta eiro naudaszīmju un monētu vizuālajam noformējumam, iestrādātajiem drošības elementiem un svarīgākajiem naudas maiņas posmiem un faktiem.

Kampaņas atklāšanas pasākumā Dailes teātrī piedalīsies Eiropas Centrālās bankas (ECB) Banknošu Direktorāta vadītājs Tons Ross un Latvijas Bankas (LB) Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms. Amatpersonas sniegs sīkāku informāciju par iecerētajiem sabiedrības informēšanas pasākumiem, gatavojoties eiro ieviešanai.

Valsts informācijas sistēmu pielāgošana eiro norit pēc plāna

Valsts informācijas sistēmu pielāgošana pārejai uz eiro norit pēc plāna, jau iepriekš sacīja Finanšu ministrijas eiro projekta vadītāja Dace Kalsone.

Kopumā ir 106 informācijas sistēmas, kuras tiek cieši uzraudzītas. Reizi mēnesī visu ministriju informācijas sistēmu projektu vadītāji, koordinatori atskaitās par paveikto. No septembra lielākajai daļai sistēmu sākas testi, taču ir arī sistēmas, kas visu jau pabeigušas, kas ir sakārtotas un pielāgotas, stāstīja Kalsone.

Pēc viņas teiktā, ir svarīgi, kāds ir testu plāns un vai testi tiek veikti saskaņā ar plānoto. Informācijas tehnoloģiju jomā ir divi bloki - specifiskās sistēmas un grāmatvedības sistēmas, kur visiem prasības ir līdzīgas. Par specifiskām sistēmām ļoti cieša atbildība ir katrai ministrijai, jo sistēmām jāturpina nodrošināt visas funkcijas. Atbildīgie resori ļoti domā par to, lai viss strādā arī pēc pārejas uz eiro, informēja eiro projekta vadītāja.

Kopumā informācijas tehnoloģiju jomā rūpīgi tiek pievērsta uzmanība termiņiem, lai ir droša pārliecība, ka viss ir sakārtots, atzina Kalsone. «Par 106 sistēmām atskaites tiek sniegtas reizi mēnesī, bet kritiskajām sistēmām kā sociālā apdrošināšana, nodokļu informācija ir ļoti intensīvs režīms,» sacīja eiro projekta vadītāja.

Pēc viņas teiktā, pie lielajām sistēmām darbs sākās jau pagājušajā gadā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) funkcionālos aprakstus bija sagatavojis jau 2011.gadā, kad dienests precīzi zināja, kas sistēmās būs jādara, lai precīzi izpildītu ar pāreju uz eiro saistītās prasības. 2012.gadā VID vēlreiz situāciju izvērtēja, un programmēšana sākās jau no šā gada sākuma, citādi to nevarētu paspēt.

Kalsone vērtēja, ka situācija pašvaldībās arī ir ļoti laba. Sadarbībai ar pašvaldībām talkā nāca plānošanas reģioni, ar kuru pārstāvjiem apspriesti galvenie darbi un sadarbības principi. Plānošanas reģionu sapulču darba kārtībā iespējams ielikt ar eiro saistītus jautājumus, tādējādi var sistēmiski izstāstīt nepieciešamo informāciju un apspriest katru pašvaldībām aktuālo jautājumu, piemēram, par eiro priekšpiegādēm. Pārejas procesā daudz palīdz arī Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, kas var nodot informāciju tālāk pašvaldībām.

«Eiro izstāde» Dailes teātra telpās būs atvērta no 26.oktobra līdz 13.decembrim. Šī interaktīvā izstāde ir piemērota visu vecumu apmeklētājiem, tā ļauj tuvāk iepazīt eiro un tā vēsturi, dizainu un pretviltošanas pazīmes, kā arī aplūkot otrās sērijas eiro banknotes. Izstādi organizē ECB, Latvijas Banka un Dailes teātris.

«Eiro izstāde» ir daļa no sabiedrības informēšanas aktivitātēm, kas tiks īstenotas pirms Latvijas kļūšanas par 18.eirozonas dalībvalsti nākamā gada janvārī.

Ceļojošā «Eiro izstāde» tika atklāta 2008.gada jūnijā ECB telpās Vācijā, Frankfurtē. Kopš tā laika izrāde viesojusies daudzās Eiropas pilsētās - Bratislavā, Barselonā, Romā, Berlīnē, Luksemburgā, Varšavā, Tallinā, Bukarestē, Parīzē, Sofijā, Madridē.

Izstādē izvietoti vairāki multimediāli stendi - par eiro vēsturi, pirmās un otrās sērijas banknotēm, drošības pazīmēm, monētām. Ir padomāts par jaunākajiem apmeklētājiem, kuriem atvēlētas aktivitātes bērnu stūrītī. «Eiro izstādes» laikā plānoti vairāki speciāli pasākumi ģimenēm - sestdienu ģimeņu rīti.

Pieteikties jaunumiem

valūtas maiņa valūtas maiņa valūtas maiņa

Kontakti

SIA "AHOI", LV40003815908.
SIA "TILDA", LV40003355677.

Mob.:
+371 29 108 255 (Dīleris)
Mob.: +371 22 079 142 (Dīleris)
Mob.: +371 29 450 229 (Administrācija)
E-pasts: info@monextg.lv

© Monex T.G. Valūtas maiņas punkti 2011
*Mājaslapā izvietotiem valūtas maiņas kursiem ir tikai informatīva nozīme | hostings