08
Jūn

Darījumu skaits ar maksājumu kartēm 1.ceturksnī pieaudzis par 3,8%

Šogad pirmajā ceturksnī ar Latvijas banku izdotajām maksājumu kartēm veikto darījumu apmērs sasniedzis 2,429 miljardus eiro, kas ir par 3,8% jeb 89,261 miljonu eiro vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotie dati.

Vienlaikus ar Latvijas banku emitētajām maksājumu kartēm veikto darījumu skaits 2017.gada pirmajos trijos mēnešos sasniedzis 74,34 miljonus, kas ir par 8% jeb 5,526 miljoniem vairāk nekā 2016.gada pirmajā ceturksnī.

Tostarp ar maksājumu kartēm veikto pirkumu skaits minētajā laika periodā palielinājies par 10,9% jeb 6,095 miljoniem, sasniedzot 62,11 miljonus, bet ar maksājumu kartēm veikto pirkumu apmērs palielinājies par 8,1% jeb 86,152 miljoniem eiro, sasniedzot 1,146 miljardus eiro.

Tāpat asociācijas dati liecina, ka turpina augt popularitāte skaidras naudas izmaksas pakalpojumam, izmantojot karšu pieņemšanas termināļus, tostarp nedaudz straujāk palielinoties izmaksātās naudas apmēram. Šogad pirmajos trijos mēnešos veikti 75,9 tūkstoši šādu darījumu, kas ir par 5,3% jeb 3,8 tūkstošiem vairāk nekā pērn pirmajā ceturksnī, bet šādu darījumu apmērs veidoja 2,321 miljonu eiro, kas ir pieaugums par 6% jeb 132,2 tūkstošiem eiro.

Šogad marta beigās Latvijas bankas bija izsniegušas kopumā 2,276 miljonus maksājumu karšu. Maksājumu kartes Latvijā marta beigās izsniedza 19 bankas.

avots: tvnet.lv

13
Apr

Šogad ES fondu apguve varētu būt divreiz lielāka nekā 2016.gadā

2016.gadā Eiropas Savienības (ES) fondu apguve varētu būt divreiz lielāka nekā 2016.gadā, «Latvijas Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam» norāda Finanšu ministrija (FM).

Ministrijā norāda, ka šogad investīciju dinamiku būtiski ietekmēs ES fondu apguve. Tiek paredzēts, ka 2017.gadā tā kļūs aktīvāka, un apjomu ziņā ES fondu apguve varētu būt divreiz lielāka nekā 2016.gadā. ES fondu ieplūdes pieaugums tiek plānots arī 2018. un 2019.gados.

«Tiesa, pastāv risks, ka ES fondu apguve vēl varētu bremzēties 2017.gada sākumā, tomēr jau gada otrajā pusē to apguve kļūs straujāka,» piebilda FM.

Investīcijas veicinās arī nefinanšu iestādēm pieaugošu izsniegto kredītu apjomu. Prognožu periodā tiek pieņemts, ka Krievijas un ES ģeopolitiskās attiecības nepasliktināsies, līdz ar to nepasliktināsies reģiona investīciju pievilcība. Tādējādi FM prognozē, ka investīciju pieauguma tempi pārsniegs kopējos ekonomikas attīstības tempus.

Atbilstoši EK prognozei ES dalībvalstu IKP pieaugs 2017.gadā vidēji par 1,6% un 2018.gadā par 1,8%. Salīdzinājumā ar 2016.gada rudens prognozi tās ir palielinātas par 0,1%, balstoties uz labāku nekā iepriekš prognozēts ekonomikas attīstību.

Līdz ar to FM prognozes balstās uz pieņēmumu, ka Latvijas galveno tirdzniecības partneru, t.sk., Krievijas, ekonomiskā attīstība būs straujāka, nekā tika prognozēts 2016.gada jūnijā, gatavojot prognozes un 2017.gada budžetu. Tādēļ gaidāms, ka turpmākajos gados eksporta izaugsme paātrināsies no 2,8% 2016.gadā līdz 3,3% 2017.gadā un pakāpeniski sasniedzot 4,1% 2020.gadā.

Atbilstoši FM prognozēm, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2017.gadā un 2018.gadā palielināsies attiecīgi par 3,2% un 3,4%. Tālākajos gados IKP pieauguma tempi mazināsies līdz 3% 2020.gadā, tuvojoties potenciālajam izaugsmes līmenim.

«Latvijas Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam» vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenārijs par 2017.-2020.gadiem izstrādāts šā gada februārī, pamatojoties uz 2016.gada 4.ceturkšņa ātro IKP novērtējumu un statistisko informāciju, kas bija pieejama līdz 2017.gada 3.februārim. Šī gada 24.martā Centrālā statistikas pārvalde publicēja precizētus makroekonomiskos datus par 2015. un 2016.gadu. Tāpēc, ņemot vērā šos precizējumus, FM veica tehnisku prognožu korekciju.

avots: tvnet.lv

10
Apr

Galvenie nabadzības mazināšanas kavēkļi - ēnu ekonomika un mājsaimniecību parādi

Galvenie nabadzības mazināšanas kavēkļi ir neformālā jeb ēnu ekonomika, mājsaimniecību parādi un augstais nodarbināto īpatsvars, kas valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas veic no ienākumiem līdz minimālai algai, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā ziņojumā par «Latvijas nacionālās reformu programmas «Eiropa 2020» stratēģijas īstenošanu».

Latvijas nacionālā reformu programmas mērķis ir līdz 2020.gadam samazināt par 121 000 jeb līdz 21% nabadzības riskam pakļautos un/vai zemas darba intensitātes mājsaimniecībās dzīvojošo personu skaitu.

«Ņemot vērā makroekonomiskās attīstības scenāriju vidējam termiņam, plānoto nodarbinātības pieaugumu un bezdarba samazinājumu, kā arī to, ka nodarbinātības un ienākumu no algota darba samaksas pieaugums mājsaimniecībās tieši korelē ar nabadzības riska samazinājumu, var pieņemt, ka 2020.gadam izvirzītais nabadzības samazināšanas mērķis tiks sasniegts,» uzsver ministrijā.

Ja laika posmā līdz 2013.gadam bija vērojama stabila virzība uz reformu plānā noteikto nabadzības riskam pakļauto un/vai zemas darba intensitātes mājsaimniecībās dzīvojošo personu skaita samazināšanas mērķi, tad sākot no 2013.gada iezīmējās neliela novirze mērķa sasniegšanā un rādītāju pasliktināšanās.

Mērķa sasniegšanas rādītāju izmaiņas un kopējās monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības rādītāju attīstības tendences 2015.gadā liecina par pakāpenisku sociālās situācijas uzlabošanos.

2015.gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 424 000 jeb 21,8% iedzīvotāju, kas ir par 0,7 procentpunktiem mazāk nekā 2014.gadā.

Laika posmā no 2012.gada ir vērojams samērā vienmērīgs ienākumu pieaugums visās mājsaimniecībās. 2015.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, vislielākais ienākumu pieaugums par 10,6% bija trūcīgākajās mājsaimniecībās, kamēr vidēji valstī ienākumu pieaugums gada laikā bija 7,6%.

EM arī norāda, ka samazinājies dziļai materiālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars - no 16,4% 2015.gadā līdz 12,8% pērn. Kopš 2011.gada vērojama pakāpeniska situācijas uzlabošanās un nabadzības riska samazināšanās tajās mājsaimniecībās, kuru ienākumus galvenokārt veido algota darba samaksa, kā arī ģimenēs ar bērniem. Nabadzības riskam pakļauto bērnu īpatsvars gada laikā ir samazinājies par 4,6 procentpunktiem, sasniedzot 2015.gadā - 18,6%.

Ēnu ekonomika negatīvi ietekmē tajā iesaistīto sociālās aizsardzības līmeni.

Lai gan kopējās nabadzības un sociālās atstumtības rādītāju attīstības tendences norāda uz pakāpenisku situācijas uzlabošanos, tomēr saglabājas nabadzības mazināšanas mērķa sasniegšanas riski. Pirmkārt, liels neformālās ekonomikas sektors, kas atstāj negatīvu ietekmi uz tajā nodarbināto sociālās aizsardzības līmeni sociālā riska iestāšanās gadījumā, ilgtermiņā tas palielina slogu uz valsts un pašvaldību izdevumiem sociālajai aizsardzībai.

Kredītu dēļ trūkumu cieš arī cilvēki ar relatīvi labiem ienākumiem.

Otrkārt, augstais nodarbināto īpatsvars, kas valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas veic no ienākumiem līdz minimālai algai - aptuveni 30% - un kas nākotnē negatīvi ietekmēs viņu ienākumu aizvietojuma līmeni pēc pensionēšanās. Treškārt, augstais mājsaimniecību parādu līmenis, piemēram, patēriņa kredīti, kredīts par mājokli, parāds par komunālajiem maksājumiem, kā rezultātā arī iedzīvotāji ar relatīvi vidējiem vai augstiem ienākumiem var nonākt sociālās palīdzības saņēmēju lokā.

Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Latvijā ir augsta ienākumu nevienlīdzība, taču 2015.gadā ienākumu nevienlīdzības rādītāji Latvijā ir būtiski uzlabojušies. Džini koeficients 2015.gadā bija 34,5% jeb par 0,9 procentpunktiem mazāks nekā 2014.gadā. Savukārt 20% visturīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,2 reizes lielāki nekā 20% vistrūcīgāko iedzīvotāju. 2014.gadā tie bija 6,5 reizes lielāki.

avots: tvnet.lv

14
Mar

Jauns valūtas maiņas punkts Brīvības ielā 80

Esiet laipni gaidīti jaunajā valūtas maiņas punktā Brīvības ielā 80 2. stāvā, Rīgā, pretī Dailes Teātrim!
Darba laiks darba dienās no plkst. 10:00-18:30.

Kā arī, valūtas maiņas punkts A. Saharova ielā 21 strādā arī sestdienās no plkst. 10:00-18:00.
13
Dec

LB: Kredītu procentu likmju samazinājums Latvijā varēja būt straujāks

Kopš Eiropas Centrālā banka sāka īstenot nestandarta monetāro politiku, Latvijas uzņēmumiem no jauna izsniegtajiem kredītiem eiro vidējās svērtās procentu likmes ir samazinājušās, taču sarukums bijis mazāks nekā citās valstīs, šodien diskusijā par zemo procentu likmju laikmetu sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Bitāns.

Latvijā uzņēmumiem kredīti tiek izsniegti ar procentu likmēm, kas ir vienas no augstākajām eiro zonā, un Latvija pēc procentu likmju lieluma atrodas vienā līmenī ar valstīm, kuru ekonomikās situācija ir sliktāka nekā Latvijā, sacīja Bitāns, piebilstot, ka Latvijā procentu likmes ir samazinājušās nepietiekami.

Latvijas Bankas eksperti izpētījuši, ka procentu likmju piemērošanā Latvijā ir būtiskas atšķirības starp dažādiem banku klientiem. Banku kredītpolitika un procentu likmju piemērošana ir atkarīga no kredītņēmēja lieluma - lieliem uzņēmējiem likmes salīdzinājumā ar 2014.gada janvāri ir zemākas, tādējādi kredīti ir lētāki. Bitāns secināja, ka Latvijā lielāko labumu no nestandarta monetārās politikas gūst lielie uzņēmumi, kas jūt kredītlikmju samazināšanos, kamēr mazie uzņēmumi nekādu būtisku atvieglojumu nejūt.

Noskaidrots arī, ka procentu likmju samazinājums saistīts ar pašu banku lielumu. Bitāns pauda viedokli, ka lielās, Latvijā dominējošās bankas nav pārāk ieinteresētas vēl straujāk palielināt kredītu portfeli, tādējādi procentu likmju samazinājums lielo banku izsniegtajiem kredītiem ir neliels. Savukārt mazākās bankas cenšas klientiem piedāvāt zemākas likmes un izrādīt konkurenci lielajām, dominējošām bankām. Latvijas Komercbanku asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, AS «SEB banka» valdes loceklis Kārlis Danēvičs gan vērsa uzmanību, lai arī mazajām bankām likmes ir sarukušas, tās joprojām ir divreiz lielākas nekā lielajām bankām.

Latvijas Bankas eksperti secinājuši, ka zemo procentu likmju laikmetā samazinājušies mājsaimniecību kredītmaksājumi, taču arī šajā ziņā samazinājums varētu būt bijis lielāks, lai tuvotos vidējiem eirozonas rādītājiem. Bitāns arī secināja, ka mājsaimniecību ienākumu kritums no zemākām depozītu likmēm ir nebūtisks neattīstītās krāšanas kultūras dēļ.

Latvijas Banka secinājusi, ka nestandarta monetārā politika nav mazinājusi Latvijā strādājošo banku pelnītspēju un tās necieš no zemajām procentu likmēm. Bitāns pauda viedokli, ka vidēji banku pelnītspēja un rentabilitāte ir laba. Uzlabojas arī situācija bankās ar salīdzinoši vājākiem pelnītspējas rādītājiem.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks izvirzīja četras tēzes, kāpēc Latvijā kredītu procentu likmes joprojām ir salīdzinoši augstas, vienlaikus atzīstot, ka neviena no šīm četrām versijām nespēj pilnībā izskaidrot, kāpēc kredītu procentu likmes ir tik augstas.

Viens no Bitāna pieļautajiem skaidrojumiem ir apstāklis, ka Latvijā ir salīdzinoši augsts negodprātīgo kredītņēmēju risks, tāpēc bankas risku izdala uz visiem un «labie» kredītņēmēji maksā par «sliktajiem».

Tapat Bitāns pieļāva, ka bankas pelna uz esošajiem klientiem, nevis cenšas iegūt jaunus. Bankas sapratušas, ka labajiem klientiem kredīti jau ir izsniegti, bet pārējiem tos nevajag, tādējādi tās necīnās par jauniem klientiem. Latvijas Bankas pārstāvis atzina, ka Latvijā konkurence starp bankām ir pārāk maza. Viens no skaidrojumiem pašreizējai situācijai, pēc viņa teiktā, varētu būt apstāklis, ka lielākajām Latvijas bankām īpašnieki ir skandināvu bankas, kuru akcionāru riska novērtējums ir vienāds - kad šo banku akcionāri nolemj izplest tirgu Latvijā, tas arī izplešas, bet, kad nolemj to samazināt, tirgus sasašaurinās. Tas, ka visas lielākās Latvijā strādājošās bankas nāk no viena reģiona, liecina, ka tās ir kā viena banka. «Varbūt tā ir, varbūt nav, piedāvāju to uz apspriešanu,» piebilda Bitāns.

Cits viņa apsvērums, kāpēc kredītu procentu likmes Latvijā samazinās lēnāk nekā citās eiro zonas valstīs, bija tēze, ka bankām ir dārgi piesaistīt ilgtermiņa finansējumu ārpus centrālās bankas nodrošinātām iespējām. Vienlaikus Bitāns atzina, ka Skandināvijas bankas tiek uzskatītas par stabilām bankām.

Kā vēl vienu iespējamo kavēkli straujākai procentu likmju pazemināšanai Bitāns minēja pieaugošās regulējuma prasības, kas sadārdzina banku darbības izmaksas, un bankas to kompensē ar augstākām kredītu likmēm. Vienlaikus viņš atzina, ka arī šis arguments ir kritizējums, jo normatīvu prasības pastiprinās visās eiro zonas valstīs. Latvijā gan ir vairāk pastiprinātas prasības nerezidentu segmentā strādājošajām bankām, bet tieši tās ir vairāk samazinājušas izsniegto kredītu procentu likmes.

Diskusijā Danēvičs pauda vairākus argumentus, kāpēc bankas ir piesardzīgākas nekā kaimiņvalstīs, piemēram, Latvijas bankas nesenajā ekonomikas krīzē cieta smagāk nekā Lietuvas un Igaunijas bankas, kā arī Latvijas bankas ir saskārušās ar negatīvu pieredzi tiesās, kad jācīnās ar negodīgiem kredītņēmējiem. Turklāt zemas procentu likmes aizdevumam nepalīdz, ja banka redz, ka klients nespēs atmaksāt aizdevumu.

Savukārt AS «Liepājas papīrs» valdes priekšsēdētājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis, Liepājas domes deputāts Jānis Vilnītis atzina, ka pašlaik banku piedāvāto procentu likmju ziņā spēles noteikumi kļūst labāki, taču vienlaikus pasliktinās citi nosacījumi, kas uzņēmējam ir būtiski, proti, mainās nodokļu politika un palielinās citi izdevumi, tādējādi uzņēmumu iecerēto projektu rentabilitāte un peļņa kļūst neiespējama.

avots: tvnet.lv

12
Dec

ECB obligāciju iegādes programmā uzpirkti Latvijas vērtspapīri par 1,298 miljardiem

Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotajā obligāciju iegādes programmā līdz novembra beigām ir uzpirkti Latvijas vērtspapīri 1,298 miljardu eiro apmērā, liecina ECB publiskotā informācija.

Savukārt Lietuvas obligācijas līdz 2016.gada novemra beigām uzpirktas 2,187 miljardu eiro apmērā, bet Igaunijas obligācijas - 65 miljonu eiro apmērā.

Tostarp novembrī obligāciju iegādes programmā Latvijas vērtspapīri iegādāti 39 miljonu eiro apmērā, Lietuvas - 99 miljonu eiro apmērā, bet Igaunijas vērtspapīri nav uzpirkti.

Kopumā minētajā ECB programmā līdz novembra beigām iegādātas obligācijas 1,218 triljonu eiro apmērā, tostarp novembrī - 70,145 miljardu eiro apmērā.

Latvijas Bankā aģentūrai LETA iepriekš atzīmēja, ka Latvijas obligācijas pamatā iegādājas Latvijas Banka, taču šos vērtspapīrus pērk arī ECB. Tāpat Latvijas Banka pērk arī starptautisko institūciju vērtspapīrus.

Vērtspapīru iegādes programma sākās 2015.gada martā, īstenojot galveno eiro sistēmas - ECB un eiro zonas nacionālo centrālo banku - mērķi uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāku par 2% gadā. Paplašinātajā aktīvu pirkšanas programmā (PAPP) sākotnēji bija trīs sadaļas - valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programma (PSPP), nodrošināto obligāciju pirkšanas programma (CBPP3) un ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programma (ABSPP), bet kopš 2016.gada 8.jūnija tajā iekļauta arī korporatīvā sektora vērtspapīru pirkšanas programma (CSPP).

Atbilstoši ECB Padomes 8.decembra lēmumam PAPP programma ilgs līdz 2017.gada decembra beigām vai, nepieciešamības gadījumā ilgāk, līdz brīdim, kad ECB būs pārliecinājusies, ka ir vērojama noturīga inflācijas līmeņa korekcija atbilstoši tās inflācijas mērķim. Ja šajā laikā tautsaimniecības perspektīva kļūs mazāk labvēlīga vai finansēšanas nosacījumi nebūs atbilstoši turpmākai virzībai uz noturīgu inflācijas līmeņa korekciju, ECB plāno palielināt programmas apmēru un/vai ilgumu. Vienlaikus atbilstoši ECB lēmumam no 2017.gada aprīļa tiks samazināts vērtspapīru iepirkšanas apmērs PAPP ietvaros - no 80 līdz 60 miljardiem eiro mēnesī. Ik mēnesi pirkto vērtspapīru mērķapjoms PAPP ietvaros kopš 2016.gada aprīļa ir 80 miljardi eiro, bet iepriekš bija 60 miljardi eiro.

avots: tvnet.lv

Pieteikties jaunumiem

valūtas maiņa valūtas maiņa valūtas maiņa

Kontakti

SIA "AHOI", LV40003815908.
SIA "TILDA", LV40003355677.

Mob.:
+371 29 108 255 (Dīleris)
Mob.: +371 22 079 142 (Dīleris)
Mob.: +371 29 450 229 (Administrācija)
E-pasts: info@monextg.lv

© Monex T.G. Valūtas maiņas punkti 2011
*Mājaslapā izvietotiem valūtas maiņas kursiem ir tikai informatīva nozīme | hostings