14
Jūn

Pirmajā ceturksnī lielāko Latvijas banku trijniekā atgriezusies «SEB banka»

Šogad pirmajā ceturksnī lielāko Latvijas banku trijniekā pēc divu gadu pārtraukuma atgriezusies «SEB banka», liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotie dati.

Joprojām lielākā Latvijas banka pēc aktīvu apmēra ir «Swedbank» - tās aktīvi 2017.gada marta beigās bija 5,107 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,9% jeb 208,094 miljoniem eiro mazāk nekā 2016.gada beigās.

Otras lielākās bankas Latvijā - «ABLV Bank» - aktīvi marta beigās bija 3,919 miljardi eiro, kas salīdzinājumā ar 2016.gada beigām ir par 1,1% jeb 41,328 miljoniem eiro vairāk, savukārt «SEB bankas», kura pirmajā ceturksnī apsteigusi «Rietumu banku», aktīvi bija 3,576 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,1% jeb 1,981 miljonu eiro vairāk nekā pagājušā gada beigās.

«Rietumu bankas» aktīvi 2017.gada 31.martā bija 3,52 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2% jeb 73,515 miljoniem eiro mazāk nekā 2016.gada beigās, bet «Nordea Bank» Latvijas filiāles aktīvi samazinājušies par 1,3% jeb 42,549 miljoniem eiro - līdz 3,178 miljardiem eiro.

Aktīvi šogad pirmajā ceturksnī palielinājušies sešām bankām, tostarp jau minētajām «ABLV Bank» un «SEB bankai», kā arī «Danske Bank» Latvijas filiālei - par 58,1%, «Rigensis Bank» - par 28,6%, «Expobank» - par 1,3%, kā arī «BigBank» Latvijas filiālei - par 4,3%.

Savukārt aktīvi samazinājušies kopumā 15 bankām, tostarp jau minētajām «Swedbank», «Rietumu bankai» un «Nordea Bank» Latvijas filiālei, kā arī bankai «Citadele» - 3,2%, «DNB Bankai» - par 0,8%, «Norvik bankai» - par 0,4%, «Baltikums Bank» (strādā ar zīmolu «BlueOrange») - par 2,4%, «Reģionālajai investīciju bankai» - par 10,6%, «PrivatBank» - par 6,7%, «Meridian Trade Bank» - par 8,1%, «Baltic International Bank» - par 10,8%, «Latvijas pasta bankai» - par 0,2%, «OP Corporate Bank» filiālē Latvijā (iepriekš «Pohjola Bank» filiāle Latvijā) - par 40%, «Bank M2M Europe» - par 11,2%, kā arī «Eesti Krediidipank» Latvijas filiālei - par 5,3%.

Latvijas banku kopējais aktīvu apmērs šogad pirmajā ceturksnī samazinājies par 1,3% jeb 384,928 miljoniem eiro un marta beigās bija 29,111 miljardi eiro. Tostarp aktīvu apmērs pirmā ceturkšņa laikā audzis sešām Latvijas bankām.

avots: tvnet.lv

13
Jūn

Naftas cenas turpina pieaugt; biržu indeksi samazinājušies Eiropā un ASV

Naftas cenas pasaulē otrdienas rītā turpina pieaugt, lai gan investori joprojām ir skeptiski noskaņoti par naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC un tās partneru iespējām mazināt pārprodukciju globālajā tirgū.

ASV biržu indeksi pirmdien samazinājās otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas saistībā ar augsto tehnoloģiju kompāniju akcijas cenas kritumu. Tāpat investori nogaida pirms šonedēļ plānotās ASV centrālās bankas - Federālās rezervju sistēmas - sanāksmes.

Eiropas biržu indeksi pirmdienas tirdzniecības sesiju noslēdza ar lielāko kritumu nepilna mēneša laikā, ko veicināja tehnoloģiju kompāniju akcijas cenas kritums, kā arī investoru atturēšanās iegādāties akcijas Lielbritānijā, kamēr šīs valsts valdība nav atguvusi stabilitāti pēc ārkārtas parlamenta vēlēšanām.

ASV dolāra vērtība pirmdien samazinājās attiecībā pret eiro un attiecībā pret Japānas jenu, bet pieauga attiecībā pret Lielbritānijas mārciņu.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena piegādēm jūlijā pirmdien kāpa par 0,25 ASV dolāriem līdz 46,08 dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena piegādēm augustā Londonas biržā palielinājās par 0,14 dolāriem - līdz 48,29 dolāriem par barelu.

ASV biržu indekss «Dow Jones Industrial Average» pirmdien saruka par 0,17% līdz 21 235,67 punktiem, indekss «Standard & Poor's 500» kritās par 0,1% līdz 2429,39 punktiem, bet indekss «Nasdaq Composite» samazinājās par 0,52% līdz 6175,47 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien samazinājās par 0,21% līdz 7511,87 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kritās par 0,98% līdz 12 690,44 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 1,12% līdz 5240,59 punktiem.

ASV dolāra vērtība attiecībā pret eiro pirmdien kritās par 0,07% līdz 1,1203 dolāriem par eiro. ASV dolāra vērtība attiecībā pret Lielbritānijas mārciņu kāpa par 0,68% līdz 1,2659 dolāriem par mārciņu. ASV dolāra vērtība attiecībā pret Japānas jenu samazinājās par 0,34% līdz 109,95 jenām par dolāru.

avots: tvnet.lv

08
Jūn

Darījumu skaits ar maksājumu kartēm 1.ceturksnī pieaudzis par 3,8%

Šogad pirmajā ceturksnī ar Latvijas banku izdotajām maksājumu kartēm veikto darījumu apmērs sasniedzis 2,429 miljardus eiro, kas ir par 3,8% jeb 89,261 miljonu eiro vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotie dati.

Vienlaikus ar Latvijas banku emitētajām maksājumu kartēm veikto darījumu skaits 2017.gada pirmajos trijos mēnešos sasniedzis 74,34 miljonus, kas ir par 8% jeb 5,526 miljoniem vairāk nekā 2016.gada pirmajā ceturksnī.

Tostarp ar maksājumu kartēm veikto pirkumu skaits minētajā laika periodā palielinājies par 10,9% jeb 6,095 miljoniem, sasniedzot 62,11 miljonus, bet ar maksājumu kartēm veikto pirkumu apmērs palielinājies par 8,1% jeb 86,152 miljoniem eiro, sasniedzot 1,146 miljardus eiro.

Tāpat asociācijas dati liecina, ka turpina augt popularitāte skaidras naudas izmaksas pakalpojumam, izmantojot karšu pieņemšanas termināļus, tostarp nedaudz straujāk palielinoties izmaksātās naudas apmēram. Šogad pirmajos trijos mēnešos veikti 75,9 tūkstoši šādu darījumu, kas ir par 5,3% jeb 3,8 tūkstošiem vairāk nekā pērn pirmajā ceturksnī, bet šādu darījumu apmērs veidoja 2,321 miljonu eiro, kas ir pieaugums par 6% jeb 132,2 tūkstošiem eiro.

Šogad marta beigās Latvijas bankas bija izsniegušas kopumā 2,276 miljonus maksājumu karšu. Maksājumu kartes Latvijā marta beigās izsniedza 19 bankas.

avots: tvnet.lv

13
Apr

Šogad ES fondu apguve varētu būt divreiz lielāka nekā 2016.gadā

2016.gadā Eiropas Savienības (ES) fondu apguve varētu būt divreiz lielāka nekā 2016.gadā, «Latvijas Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam» norāda Finanšu ministrija (FM).

Ministrijā norāda, ka šogad investīciju dinamiku būtiski ietekmēs ES fondu apguve. Tiek paredzēts, ka 2017.gadā tā kļūs aktīvāka, un apjomu ziņā ES fondu apguve varētu būt divreiz lielāka nekā 2016.gadā. ES fondu ieplūdes pieaugums tiek plānots arī 2018. un 2019.gados.

«Tiesa, pastāv risks, ka ES fondu apguve vēl varētu bremzēties 2017.gada sākumā, tomēr jau gada otrajā pusē to apguve kļūs straujāka,» piebilda FM.

Investīcijas veicinās arī nefinanšu iestādēm pieaugošu izsniegto kredītu apjomu. Prognožu periodā tiek pieņemts, ka Krievijas un ES ģeopolitiskās attiecības nepasliktināsies, līdz ar to nepasliktināsies reģiona investīciju pievilcība. Tādējādi FM prognozē, ka investīciju pieauguma tempi pārsniegs kopējos ekonomikas attīstības tempus.

Atbilstoši EK prognozei ES dalībvalstu IKP pieaugs 2017.gadā vidēji par 1,6% un 2018.gadā par 1,8%. Salīdzinājumā ar 2016.gada rudens prognozi tās ir palielinātas par 0,1%, balstoties uz labāku nekā iepriekš prognozēts ekonomikas attīstību.

Līdz ar to FM prognozes balstās uz pieņēmumu, ka Latvijas galveno tirdzniecības partneru, t.sk., Krievijas, ekonomiskā attīstība būs straujāka, nekā tika prognozēts 2016.gada jūnijā, gatavojot prognozes un 2017.gada budžetu. Tādēļ gaidāms, ka turpmākajos gados eksporta izaugsme paātrināsies no 2,8% 2016.gadā līdz 3,3% 2017.gadā un pakāpeniski sasniedzot 4,1% 2020.gadā.

Atbilstoši FM prognozēm, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2017.gadā un 2018.gadā palielināsies attiecīgi par 3,2% un 3,4%. Tālākajos gados IKP pieauguma tempi mazināsies līdz 3% 2020.gadā, tuvojoties potenciālajam izaugsmes līmenim.

«Latvijas Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam» vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenārijs par 2017.-2020.gadiem izstrādāts šā gada februārī, pamatojoties uz 2016.gada 4.ceturkšņa ātro IKP novērtējumu un statistisko informāciju, kas bija pieejama līdz 2017.gada 3.februārim. Šī gada 24.martā Centrālā statistikas pārvalde publicēja precizētus makroekonomiskos datus par 2015. un 2016.gadu. Tāpēc, ņemot vērā šos precizējumus, FM veica tehnisku prognožu korekciju.

avots: tvnet.lv

10
Apr

Galvenie nabadzības mazināšanas kavēkļi - ēnu ekonomika un mājsaimniecību parādi

Galvenie nabadzības mazināšanas kavēkļi ir neformālā jeb ēnu ekonomika, mājsaimniecību parādi un augstais nodarbināto īpatsvars, kas valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas veic no ienākumiem līdz minimālai algai, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā ziņojumā par «Latvijas nacionālās reformu programmas «Eiropa 2020» stratēģijas īstenošanu».

Latvijas nacionālā reformu programmas mērķis ir līdz 2020.gadam samazināt par 121 000 jeb līdz 21% nabadzības riskam pakļautos un/vai zemas darba intensitātes mājsaimniecībās dzīvojošo personu skaitu.

«Ņemot vērā makroekonomiskās attīstības scenāriju vidējam termiņam, plānoto nodarbinātības pieaugumu un bezdarba samazinājumu, kā arī to, ka nodarbinātības un ienākumu no algota darba samaksas pieaugums mājsaimniecībās tieši korelē ar nabadzības riska samazinājumu, var pieņemt, ka 2020.gadam izvirzītais nabadzības samazināšanas mērķis tiks sasniegts,» uzsver ministrijā.

Ja laika posmā līdz 2013.gadam bija vērojama stabila virzība uz reformu plānā noteikto nabadzības riskam pakļauto un/vai zemas darba intensitātes mājsaimniecībās dzīvojošo personu skaita samazināšanas mērķi, tad sākot no 2013.gada iezīmējās neliela novirze mērķa sasniegšanā un rādītāju pasliktināšanās.

Mērķa sasniegšanas rādītāju izmaiņas un kopējās monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības rādītāju attīstības tendences 2015.gadā liecina par pakāpenisku sociālās situācijas uzlabošanos.

2015.gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 424 000 jeb 21,8% iedzīvotāju, kas ir par 0,7 procentpunktiem mazāk nekā 2014.gadā.

Laika posmā no 2012.gada ir vērojams samērā vienmērīgs ienākumu pieaugums visās mājsaimniecībās. 2015.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, vislielākais ienākumu pieaugums par 10,6% bija trūcīgākajās mājsaimniecībās, kamēr vidēji valstī ienākumu pieaugums gada laikā bija 7,6%.

EM arī norāda, ka samazinājies dziļai materiālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars - no 16,4% 2015.gadā līdz 12,8% pērn. Kopš 2011.gada vērojama pakāpeniska situācijas uzlabošanās un nabadzības riska samazināšanās tajās mājsaimniecībās, kuru ienākumus galvenokārt veido algota darba samaksa, kā arī ģimenēs ar bērniem. Nabadzības riskam pakļauto bērnu īpatsvars gada laikā ir samazinājies par 4,6 procentpunktiem, sasniedzot 2015.gadā - 18,6%.

Ēnu ekonomika negatīvi ietekmē tajā iesaistīto sociālās aizsardzības līmeni.

Lai gan kopējās nabadzības un sociālās atstumtības rādītāju attīstības tendences norāda uz pakāpenisku situācijas uzlabošanos, tomēr saglabājas nabadzības mazināšanas mērķa sasniegšanas riski. Pirmkārt, liels neformālās ekonomikas sektors, kas atstāj negatīvu ietekmi uz tajā nodarbināto sociālās aizsardzības līmeni sociālā riska iestāšanās gadījumā, ilgtermiņā tas palielina slogu uz valsts un pašvaldību izdevumiem sociālajai aizsardzībai.

Kredītu dēļ trūkumu cieš arī cilvēki ar relatīvi labiem ienākumiem.

Otrkārt, augstais nodarbināto īpatsvars, kas valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas veic no ienākumiem līdz minimālai algai - aptuveni 30% - un kas nākotnē negatīvi ietekmēs viņu ienākumu aizvietojuma līmeni pēc pensionēšanās. Treškārt, augstais mājsaimniecību parādu līmenis, piemēram, patēriņa kredīti, kredīts par mājokli, parāds par komunālajiem maksājumiem, kā rezultātā arī iedzīvotāji ar relatīvi vidējiem vai augstiem ienākumiem var nonākt sociālās palīdzības saņēmēju lokā.

Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Latvijā ir augsta ienākumu nevienlīdzība, taču 2015.gadā ienākumu nevienlīdzības rādītāji Latvijā ir būtiski uzlabojušies. Džini koeficients 2015.gadā bija 34,5% jeb par 0,9 procentpunktiem mazāks nekā 2014.gadā. Savukārt 20% visturīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,2 reizes lielāki nekā 20% vistrūcīgāko iedzīvotāju. 2014.gadā tie bija 6,5 reizes lielāki.

avots: tvnet.lv

14
Mar

Jauns valūtas maiņas punkts Brīvības ielā 80

Esiet laipni gaidīti jaunajā valūtas maiņas punktā Brīvības ielā 80 2. stāvā, Rīgā, pretī Dailes Teātrim!
Darba laiks darba dienās no plkst. 10:00-18:30.

Kā arī, valūtas maiņas punkts A. Saharova ielā 21 strādā arī sestdienās no plkst. 10:00-18:00.

Pieteikties jaunumiem

valūtas maiņa valūtas maiņa valūtas maiņa

Kontakti

SIA "AHOI", LV40003815908.
SIA "TILDA", LV40003355677.

Mob.:
+371 29 108 255 (Dīleris)
Mob.: +371 22 079 142 (Dīleris)
Mob.: +371 29 450 229 (Administrācija)
E-pasts: info@monextg.lv

© Monex T.G. Valūtas maiņas punkti 2011
*Mājaslapā izvietotiem valūtas maiņas kursiem ir tikai informatīva nozīme | hostings