28
Nov

Aptauja: Iedzīvotāji neapdomīgi rīkojas ar skaidras naudas uzkrājumiem

Katra trešā (33%) Latvijas iedzīvotāja mājās vai citā vietā ir skaidras naudas uzkrājumi, diemžēl lielākā daļa (76%) tos glabā nedrošā vietā, secināts SKDS un Latvijas Komercbanku asociācijas aptaujā.

Kā informē Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace, no tiem, kuri uzskata, ka ir parūpējušies par savu skaidro naudu, lielākā daļa to glabā nepietiekami droši - slēptuvē (13%), krājkasē vai makā (12%), aizveramā traukā (5%) vai maisiņā (2%).

Relatīvi drošu risinājumu, noglabājot naudu seifā, izvēlējies tikai viens no desmit respondentiem (11%).

Turpretī gandrīz katrs otrais (44%) skaidrās naudas uzkrājējs atzīst, ka nav īpaši parūpējies par naudas drošību, piemēram, pret tās nozagšanu vai sabojāšanu.

«Līdz eiro ieviešanai atlicis tikai nedaudz vairāk par mēnesi. Ja mājsaimniecībā ir skaidras naudas uzkrājumi, tos drošāk un ērtāk ir ieskaitīt bankas kontā. Novembra beigas un decembra pirmā nedēļa ir pēdējais brīdis, kad ieteicams doties uz bankas filiāli, lai veiktu darījumus, negaidot garās rindās, jo no decembra vidus līdz janvāra beigām prognozējams plašs cilvēku pieplūdums. Skaidras naudas iemaksu var veikt arī bankomātā,» informē Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Katrā septītajā (14%) ģimenē ir leģenda par savulaik paslēptu un vēlāk atrastu naudu. Biežāk tā bijusi ielikta grāmatās, apģērba kabatās, skapjos, plauktos, gultās un pat krāsnīs, retāk - iemūrēta mājas pamatos, paslēpta zem grīdas dēļiem vai tapetēm, ietīta piegrieztnēs, kas noglabātas bēniņos, vai avīzēs, kas aizliktas aiz radiatoriem.

Aptaujātie arī atzīst, ka apzināti meklējuši naudu, piemēram, izmantojot metāla detektoru, pārmeklējot lietas vai uzrokot zemi. Tomēr ne vienmēr noglabātā nauda ir atrasta. Iedzīvotāji zina stāstīt arī situācijas, kad paslēptā nauda ir aizmirsta, piemēram, nejauši atdota citiem, iznīcināta, izmetot atkritumos, vai sadedzināta, piemēram, iekurot krāsni.

Nauda lielākoties atrasta netīšām, pārdodot īpašumus, mainot dzīves vietu vai veicot remontdarbus, piemēram, pārvelkot mēbeles. Tāpat nauda atrasta, kārtojot vecas vai sen nelietotas mantas. Neapzināti atrastie uzkrājumi ir bijuši gan citu noglabātās rezerves, gan pašu atradēju savulaik paslēptā un tad aizmirstā nauda.


avots: apollo.lv
12
Nov

Aptuveni puse uzņēmumu eiro ieviešanai neesot gatavi

Apmēram puse uzņēmumu eiro ieviešanas jautājumos ir iedziļinājusies un otra puse nav par to domājusi, intervijā biznesa portālam «Nozare.lv» sacīja Baltijā lielākā tehnoloģiju uzņēmuma «Tilde» uzņēmumu vadības sistēmu biznesa attīstības vadītāja Ilze Lapiņa.

«Ir vērojamas ļoti krasas atšķirības - ir tādi uzņēmumi, kas jau visu ir izdomājuši, viņiem jau ir pilnīgi skaidrs, kā viņi rīkosies un kā viss process notiks, un ir otra galējība - tie, kas par eiro ieviešanu nav domājuši vispār un pat īsti nezina, pēc kāda kursa notiks valūtas maiņa. Ņemot vērā Igaunijas pieredzi, arī Latvijā būs uzņēmumi, kas gaidīs pusgadu vai gadu, līdz beidzot spers izšķirošo solīti un pielāgos grāmatvedības sistēmu eiro,» skaidroja Lapiņa.

Viņa sacīja, ka, spriežot pēc «Tildes» klientiem rīkotajos semināros uzdotajiem jautājumiem, rodas iespaids, ka ļoti daudzi uzņēmēji vēl nav sapratuši pat šķietami elementāras lietas.

«Daudzi eiro ieviešanas procesu ir palaiduši pašplūsmā un dzīvo pēc principa - gan jau eiro pats atnāks, bet nesaprot, ka tam ir nopietni jāgatavojas. It īpaši nopietni jāgatavojas uzņēmumu grāmatvežiem, lai pāreja noritētu bez aizķeršanās. Nav zināms, kā klāsies tiem uzņēmumiem, kas to visu atstāj pašplūsmā. Daudzi paļaujas uz to, ka gan jau viņu vietā visu paveiks grāmatvedības sistēma. Mēs, protams, centīsimies savā sistēmā pāreju uz eiro izveidot pēc iespējas vieglāku, bet arī pašam grāmatvedim tomēr šis tas ir jāzina,» sacīja Lapiņa.

Lai veicinātu uzņēmumu informētību, «Tilde» saviem klientiem vēl ir ieplānojusi gan semināru par kārtējo programmatūras izlaidumu, kurā būs ar eiro ieviešanu saistītie atjauninājumi, gan arī «grāmatvežu pēcpusdienu», kurā tiks runāts par eiro ieviešanu, piebilda Lapiņa.


Avots: apollo.lv

29
Okt

Sāks intensīvu kampaņu iedzīvotāju informēšanai par eiro

Piektdien, 25.oktobrī, tiks sākta sabiedrības informēšanas kampaņa, kuras laikā Latvijas iedzīvotājus iepazīstinās ar jauno naudu - eiro. Iedzīvotāji tuvāko mēnešu laikā tiks uzrunāti ar speciālu sūtījumu ikvienai mājsaimniecībai, reklāmām televīzijās, drukātajos un interneta medijos, vides reklāmām, kā arī dažādiem informatīviem materiāliem.

Informatīvās kampaņas galvenā uzmanība tiks pievērsta eiro naudaszīmju un monētu vizuālajam noformējumam, iestrādātajiem drošības elementiem un svarīgākajiem naudas maiņas posmiem un faktiem.

Kampaņas atklāšanas pasākumā Dailes teātrī piedalīsies Eiropas Centrālās bankas (ECB) Banknošu Direktorāta vadītājs Tons Ross un Latvijas Bankas (LB) Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms. Amatpersonas sniegs sīkāku informāciju par iecerētajiem sabiedrības informēšanas pasākumiem, gatavojoties eiro ieviešanai.

Valsts informācijas sistēmu pielāgošana eiro norit pēc plāna

Valsts informācijas sistēmu pielāgošana pārejai uz eiro norit pēc plāna, jau iepriekš sacīja Finanšu ministrijas eiro projekta vadītāja Dace Kalsone.

Kopumā ir 106 informācijas sistēmas, kuras tiek cieši uzraudzītas. Reizi mēnesī visu ministriju informācijas sistēmu projektu vadītāji, koordinatori atskaitās par paveikto. No septembra lielākajai daļai sistēmu sākas testi, taču ir arī sistēmas, kas visu jau pabeigušas, kas ir sakārtotas un pielāgotas, stāstīja Kalsone.

Pēc viņas teiktā, ir svarīgi, kāds ir testu plāns un vai testi tiek veikti saskaņā ar plānoto. Informācijas tehnoloģiju jomā ir divi bloki - specifiskās sistēmas un grāmatvedības sistēmas, kur visiem prasības ir līdzīgas. Par specifiskām sistēmām ļoti cieša atbildība ir katrai ministrijai, jo sistēmām jāturpina nodrošināt visas funkcijas. Atbildīgie resori ļoti domā par to, lai viss strādā arī pēc pārejas uz eiro, informēja eiro projekta vadītāja.

Kopumā informācijas tehnoloģiju jomā rūpīgi tiek pievērsta uzmanība termiņiem, lai ir droša pārliecība, ka viss ir sakārtots, atzina Kalsone. «Par 106 sistēmām atskaites tiek sniegtas reizi mēnesī, bet kritiskajām sistēmām kā sociālā apdrošināšana, nodokļu informācija ir ļoti intensīvs režīms,» sacīja eiro projekta vadītāja.

Pēc viņas teiktā, pie lielajām sistēmām darbs sākās jau pagājušajā gadā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) funkcionālos aprakstus bija sagatavojis jau 2011.gadā, kad dienests precīzi zināja, kas sistēmās būs jādara, lai precīzi izpildītu ar pāreju uz eiro saistītās prasības. 2012.gadā VID vēlreiz situāciju izvērtēja, un programmēšana sākās jau no šā gada sākuma, citādi to nevarētu paspēt.

Kalsone vērtēja, ka situācija pašvaldībās arī ir ļoti laba. Sadarbībai ar pašvaldībām talkā nāca plānošanas reģioni, ar kuru pārstāvjiem apspriesti galvenie darbi un sadarbības principi. Plānošanas reģionu sapulču darba kārtībā iespējams ielikt ar eiro saistītus jautājumus, tādējādi var sistēmiski izstāstīt nepieciešamo informāciju un apspriest katru pašvaldībām aktuālo jautājumu, piemēram, par eiro priekšpiegādēm. Pārejas procesā daudz palīdz arī Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, kas var nodot informāciju tālāk pašvaldībām.

«Eiro izstāde» Dailes teātra telpās būs atvērta no 26.oktobra līdz 13.decembrim. Šī interaktīvā izstāde ir piemērota visu vecumu apmeklētājiem, tā ļauj tuvāk iepazīt eiro un tā vēsturi, dizainu un pretviltošanas pazīmes, kā arī aplūkot otrās sērijas eiro banknotes. Izstādi organizē ECB, Latvijas Banka un Dailes teātris.

«Eiro izstāde» ir daļa no sabiedrības informēšanas aktivitātēm, kas tiks īstenotas pirms Latvijas kļūšanas par 18.eirozonas dalībvalsti nākamā gada janvārī.

Ceļojošā «Eiro izstāde» tika atklāta 2008.gada jūnijā ECB telpās Vācijā, Frankfurtē. Kopš tā laika izrāde viesojusies daudzās Eiropas pilsētās - Bratislavā, Barselonā, Romā, Berlīnē, Luksemburgā, Varšavā, Tallinā, Bukarestē, Parīzē, Sofijā, Madridē.

Izstādē izvietoti vairāki multimediāli stendi - par eiro vēsturi, pirmās un otrās sērijas banknotēm, drošības pazīmēm, monētām. Ir padomāts par jaunākajiem apmeklētājiem, kuriem atvēlētas aktivitātes bērnu stūrītī. «Eiro izstādes» laikā plānoti vairāki speciāli pasākumi ģimenēm - sestdienu ģimeņu rīti.

17
Okt

Internetā izvietotas 15 ekspertu videoprezentācijas par eiro

Lai iedzīvotāji, uzņēmēji un finanšu speciālisti sev ērtā vietā un laikā varētu iepazīties ar svarīgāko informāciju par eiro, internetā izvietotas 15 ekspertu videoprezentācijas, biznesa portālu «Nozare.lv» informēja Latvijas Komercbanku asociācija.

Videoprezentācijas ierakstītas interneta tiešsaistes semināra par eiro - Lielā Eirovebināra, kas notika 25.septembrī, - laikā, un izvietotas Latvijas Komercbanku asociācijas interneta lapā «www.bankasoc.lv» un «YouTube» kanālā «www.youtube.com/user/bankuasociacija».

«Ikdienas steigā daudziem, īpaši uzņēmējiem, ir grūti atrast laiku nepieciešamās informācijas iegūšanai par eiro semināros klātienē. Tādēļ esam radījuši risinājumu, kas būtu ērti izmantojams ikvienam iedzīvotājam neatkarīgi no atrašanās vietas un laika. Lielā Eirovebināra apmeklētība - vairāk nekā 530 unikālie skatītāji - ir pielīdzināma vērienīgai konferencei, un tas pamato gan vebināra tēmu aktualitāti, gan apliecina lektoru kvalitāti. Līdz ar videoprezentāciju publicēšanu internetā svarīgo informāciju varēs saņemt vēl plašāks interesentu loks īstajā brīdī un īstajā vietā,» saka Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

«Arī pēc vairāk nekā 120 klātienes semināriem un eirodienu tūres visā Latvijā informācija par praktiskajiem pārejas jautājumiem joprojām ir ļoti nepieciešama gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. Ka līgumi nav jāpārslēdz, ka tikai rēķinos iedzīvotājiem jānorāda summas paralēli latos un eiro, ka rekomendējamais eiro priekšpiegādes apjoms ir piecu dienu apgrozījums - šīs ir vien dažas no atbildēm uz uzņēmēju un iedzīvotāju biežākajiem jautājumiem. Tagad šī informācija ir vēlreiz pieejama arī modernā un saistošā formātā,» uzsver Finanšu ministrijas Eiro projekta vadītāja Dace Kalsone.

Videoprezentācijas ir iedalītas četrās daļās: iedzīvotājiem - kā notiks Latvijas pāreja uz eiro un vai paredzama kāda ietekme uz pensijām, pabalstiem un darba algas izmaksu un darba līgumiem, uzņēmējiem - kā labāk sagatavoties pārejai uz eiro, kas ir iniciatīva «Godīgs eiro ieviesējs», kādi ir riski un ieguvumi no eiro, kā labāk organizēt naudas apriti un drošību gadumijā, finanšu speciālistiem - par normatīvo aktu izmaiņām grāmatvedības un nodokļu jomā, kases aparātu pielāgošanu, eiro drošības pazīmēm, kā arī darba tiesisko attiecību svarīgākajiem aspektiem eiro ieviešanas kontekstā, krievu valodā - pārskats par svarīgāko iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Lielais Eirovebinārs un videoprezentāciju ieraksti tapuši, sadarbojoties Latvijas Komercbanku asociācijai un Finanšu ministrijas Eiro birojam. Videoprezentāciju autori ir 15 labākie eksperti no valsts iestādēm un privātā sektora - Valsts darba inspekcijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, «SEB bankas», «Swedbank», bankas «Citadele», Latvijas Bankas, Finanšu un Labklājības ministrijām, kā arī Valsts policijas.

Videoprezentācijas droši drīkst izvietot savos resursos un izplatīt tālāk, norādot autoru - Latvijas Komercbanku asociācija un Finanšu ministrijas Eiro birojs.

Latvija nākamgad kļūs par 18.eirozonas valsti. Pāreja no latiem uz eiro notiks saskaņā ar oficiālo kursu - viens eiro ir 0,702804 lati. Pārrēķinot latus uz eiro, viens lats ir 1,42 eiro.

Avots: apollo.lv
04
Aug

28.decembris būs pēdējā diena, kad Valsts kase pieņems latu maksājumus

Šogad pēdējā diena, kad Valsts kase no klientiem pieņems izpildei latu maksājumus, ir 28.decembris, liecina Valsts kases publicētā informācija.

Pēdējais starpbanku latu norēķinu cikls, tas ir, datums, kad klientu kontos var vēl tikt ieskaitītas latu summas, ir 30.decembris.

No nākamā gada janvāra Latvija pievienojas eirozonai.

Visus latos sāktos, bet līdz eiro dienai nepabeigtos latu maksājuma rīkojumus maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs konvertēs uz eiro saskaņā ar Eiropas Padomes noteikto oficiālo maiņas kursu un ieskaitīs saņēmēja kontā attiecīgās eiro summas, tas ir, klientu kontu izrakstos latos sākto un eiro pabeigto maksājumu summas tiks atspoguļotas tikai eiro.

Valsts kase lūdz neatlikt maksājumu rīkojumu iesniegšanu izpildei uz pēdējo brīdi.

Saskaņā ar eiro ieviešanas kārtības likumu klientu kontos Valsts kasē esošie bezskaidras naudas līdzekļu atlikumi latos gada nogalē tiks konvertēti eiro, ievērojot oficiāli noteikto maiņas kursu un eiro ieviešanas kārtības likumā noteiktos noapaļošanas principus.

Latvija 2014.gada janvārī kļūs par 18.eirozonas valsti. Pāreja no latiem uz eiro notiks saskaņā ar oficiālo kursu - viens eiro ir 0,702804 lati jeb 1,42 eiro par vienu latu.

Avots: tvnet.lv

22
Jūl

Šogad atklāts vairāk viltotu eiro banknošu

Šā gada pirmajā pusē no apgrozības izņemti 317 000 viltotu eiro banknošu, liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) apkopotā informācija.

Šogad no janvāra līdz jūnijam no apgrozības izņemto viltojumu skaits bija par 26,3% lielāks nekā 2012.gada atbilstošajā periodā un par 13,2% lielāks nekā pērn otrajā pusgadā.

Joprojām visbiežāk tika viltotas 20 un 50 eiro banknotes. Šogad pirmajā pusgadā šo divu nominālvērtību banknotes kopā veidoja 82,1% no kopējā viltojumu skaita, trešajā vietā ir 100 eiro banknote - 12,4% no kopējā viltojumu skaita. Pārējo nominālvērtību viltojumu īpatsvars joprojām bija ļoti neliels.

Vairākums jeb 98,5% viltojumu gada pirmajā pusē tika atklāts eirozonas valstīs, aptuveni 1,2% atklāti ārpus eirozonas esošajās Eiropas Savienības dalībvalstīs un 0,3% - citos pasaules reģionos.

ECB skaidro, ka šogad atklāto viltoto banknošu skaits gan ir audzis, taču 2012.gadā viltojumu skaits bija īpaši mazs un jaunākie dati atbilst iepriekšējo gadu līmenim. Salīdzinājumā ar apgrozībā esošo īsto eiro banknošu skaitu - šā gada pirmajā pusgadā vidēji 15,1 miljards - viltojumu īpatsvars vēl arvien ir ļoti zems.

Risks, ka iedzīvotāju rokās varētu nonākt viltota banknote, ir ļoti mazs, tomēr sabiedrībai vienmēr jārēķinās ar viltojumu iespēju, īpaši attiecībā uz triju visvairāk viltoto nominālvērtību banknotēm, norāda ECB. Eirosistēma, tas ir, ECB, un 17 eirozonas valstu nacionālās centrālās bankas, joprojām iesaka iedzīvotājiem saglabāt modrību, saņemot banknotes skaidrās naudas darījumos.

ECB norāda, ka īstas banknotes ir viegli atpazīstamas, izmantojot ECB tīmekļa vietnes sadaļā par eiro un eirosistēmas nacionālo centrālo banku vietnēs aprakstīto vienkāršo pārbaudi, banknotes aptaustot, apskatot un pagrozot. Taču, ja rodas šaubas, aizdomīgā banknote jāsalīdzina ar tādu, par kuru zināms, ka tā ir īsta. Ikvienam, kam radušās aizdomas, ka viņa rīcībā nonācis viltojums, jāinformē vai nu policija vai - ja to pieļauj valsts prakse - attiecīgā nacionālā centrālā banka. ECB un nacionālo centrālo banku vietnēs atrodama informācija par banknošu pretviltošanas elementiem un to autentiskuma pārbaudi.

Kā ziņots, Latvija nākamgad kļūs par 18.eirozonas dalībvalsti. Latvijā tiks lietotas tādas pat eiro banknotes kā pārējā eirozonā. Eiro banknotes mūsu valsts nākamgad aizņemsies no Eirosistēmas.

Avots: apollo.lv

Pieteikties jaunumiem

valūtas maiņa valūtas maiņa valūtas maiņa

Kontakti

SIA "AHOI", LV40003815908, Jezupa Rancāna 8-39, Rīga, LV-1063

Mob.: +371 22 079 142 (Dīleris)
Mob.: +371 29 450 229 (Administrācija)
E-pasts: info@monextg.lv

© Monex T.G. Valūtas maiņas punkti 2011
*Mājaslapā izvietotiem valūtas maiņas kursiem ir tikai informatīva nozīme | hostings