09
Jūl

Kas noteikti jāzina par eiro?

1. Eiro tiks ieviests 2014. gada 1. janvārī.

2. 1 lats = 1,42 eiro (kurss 0,702804). Valūtas maiņa notiks pēc oficiālā kursa, kuru apstiprinās Eiropas Savienības Padome 2013.gada jūlijā.

3. Cenu paralēlās atspoguļošanas periods: cenas būs norādītas gan latos, gan eiro - no 01.10.2013. līdz 30.06.2014.

Jau no oktobra cenas precēm būs norādītas arī eiro.

4. Vienlaicīgas apgrozības periods: maksājumu veikšanai pieņem arī latus – no 01.01.2014. līdz 14.01.2014. Tas nozīmē, ka no 2014.gada 1.janvāra līdz 14.janvārim (ieskaitot) varēs norēķināties gan latos, gan eiro, atlikumu saņemot eiro.

5. Pēc 01.01.2014. mazākā papīra naudas un monētas vērtība būs attiecīgi 5 eiro un 1 cents, kopā 15 dažādas naudas vienības. Uz Latvijas eiro monētām reversā būs redzami mūsu valsts simboli, bet eiro banknotes visās eirozonas valstīs ir vienādas.

6. Latvija ir 18. valsts, kas ievieš eiro.

7. Latu apmaiņu pret eiro pēc 01.01.2014. komercbankās un Latvijas Bankā bez maksas varēs veikt 6 mēnešus. Latvijas Bankā varēs mainīt arī pēc 2014.gada 30.jūnija. Nav termiņa ierobežojuma.

Trīs mēnešus - no 2014.gada 1.janvāra līdz 31. martam - valūtas maiņa bez maksas būs iespējama atsevišķās Latvijas Pasta nodaļās (apdzīvotās vietās, kur nav banku nodaļu).

8. Ar 10.12.2013. komercbankās būs iespēja iegādāties «Eiro monētu komplektu».

Eiro monētu komplekta cena būs 10 lati.

9. Ja naudas līdzekļi glabājas bankā, pāreja uz eiro notiks automātiski. Tuvojoties pārejas dienai, ieteicams iepazīties ar bankas elektronisko pakalpojumu un filiāļu pieejamību.

10. Algas un pabalsti, sākot ar 2014.gada 1 janvāri, tiks izmaksāti eiro.

 

Avots: tvnet.lv

 

17
Jūn

Pētījums: 78% iedzīvotāju nepazīst eiro banknošu nominālvērtības

Vairāk nekā divas divas trešdaļas jeb 78% aptaujāto iedzīvotāju ar grūtībām var atcerēties eiro banknošu nominālvērtību, kā arī nezina, ka eiro un latu banknošu izmēri ir atšķirīgi, liecina informācijas tehnoloģiju uzņēmuma «Tilde» veiktā aptauja Rīgas ielās.

Aptauja liecina, ka visbiežāk iedzīvotāji kļūdās, nosaucot eiro banknošu nominālvērtību, par īstām uzskatot 30, 60, 80 un 1000 eiro banknotes, kādas patiesībā nemaz neeksistē.

Otra visbiežāk pieļautā kļūda ir attēlu pazīšana eiro banknotes reversā. Tikai nedaudz vairāk par 22% aptaujas dalībnieku bija informēti, ka eiro banknošu reversā attēloti dažādiem gadsimtiem raksturīgi tiltu silueti. Lai gan aptaujas dalībniekiem bija iespēja eiro banknotes aptaustīt, tikai katrs piektais spēja noteikt pareizo naudaszīmju izmēru atšķirības.

«Tildes» pārstāve Ilze Lapiņa skaidroja, ka veiktās aptaujas dati liecina, ka sabiedrībā kopumā trūkst informācijas par eiro un cilvēki nav pārliecināti, vai reālajā situācijā spētu atšķirt īstu naudaszīmi no viltojuma.

«Vairākiem gados vecākiem respondentiem šī bija pirmā iespēja iepazīties ar eiro. Lai plašāk informētu iedzīvotājus par eiro pretviltošanas pazīmēm, kā arī skaidrotu uzņēmumu pārstāvjiem aktualitātes par gaidāmo pāreju uz eiro, «Tilde» ir izstrādājusi īpašu interneta lapu «www.eiropadomi.lv».

«Tildes» pārstāve atgādināja, ka eiro banknotēs ir iestrādāti vairāki vismodernākie pretviltošanas elementi, kurus ikviens var noteikt pēc taustes un mainot apskates leņķi. Eiro banknotēs ir iestrādātas ūdenszīmes, hologrammas, metāla joslas un mikroburtu raksts. Savukārt uzņēmēji visvieglāk un visātrāk varēs pazīt īstu eiro banknoti, lietojot UV staru lampu.

«Tilde» veiktajā aptaujā piedalījās 150 dažāda vecuma respondenti.

Latvijā plānots ieviest eiro 2014.gadā.

Avots: apollo.lv

12
Jūn

«Standard & Poor’s» paaugstina Latvijas kredītreitingu

Starptautiskā reitingu aģentūra «Standard & Poor’s» paaugstinājusi Latvijas kredītreitingu par vienu pakāpi, nosakot stabilu reitinga nākotnes prognozi. Latvijas novērtējums ilgtermiņa un īstermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā ir paaugstināts no «BBB» uz «BBB+» ar stabilu reitinga prognozi nākotnē.

«Standard & Poor’s» savu lēmumu pamato ar Eiropas Komisijas konverģences ziņojumā publicēto pozitīvo vērtējumu par Latvijas gatavību pievienoties eirozonai un prognozi, ka Latvija no 2014.gada janvāra ieviesīs eiro. Izpildot Māstrihtas kritērijus, Latvija ir pierādījusi, ka tās īstenotā politika ir efektīva, biznesa portālu «Nozare.lv» informēja Finanšu ministrijā.

«Standard & Poor’s» paziņojumā norādīts, ka Latvijas dalība eirozonā varētu pozitīvi ietekmēt valdības kredītspēju, mazinot valūtas maiņas riskus un nodrošinot Latvijas banku sistēmai piekļuvi Eiropas Centrālajai bankai (ECB) kā aizdevējam un likviditātes nodrošinātājam. Eiro ieviešana novērstu neatbilstību, kas vērojama Latvijas banku sistēmā, proti, lielākā daļa aizdevumu jau ir eiro valūtā. Tādējādi Latvijas ekonomika piekļūtu plašam, labi attīstītam kapitāla tirgum, kurā darījumi notiek valstī izmantotā valūtā, kā arī ECB spēcīgas monetārās politikas nodrošinātai fleksibilitātei. 
«Standard & Poor’s» arī prognozē, ka pēc eiro ieviešanas Latvijas valdība turpinās īstenot tādu fiskālo politiku, kas atbilst tās iesāktajam plānam. Aģentūra sagaida, ka Latvijas fiskālais deficīts vidējā termiņā saglabāsies ap 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tādējādi sekmējot ilgtspējīgu vispārējā valdības parāda samazināšanos līdz 2015.gadam zem 30% no IKP.

«Standard & Poor’s» noteikusi stabilu nākotnes novērtējumu, jo sagaida, ka Latvijas ekonomika turpinās atlabt un valdība turpinās īstenot sāktās reformas.

«Kā jau iepriekš tika prognozēts, tiklīdz Latvija saņems pozitīvu signālu par iespēju pievienoties eirozonai, Latvijas kredītreitings tiks paaugstināts. Nu tas ir noticis! Latvija var turpināt nodrošināt straujāko ekonomikas izaugsmi Eiropas Savienībā, lai veicinātu labklājības pieaugumu mūsu valstī, kā arī vairotu mūsu uzņēmēju konkurētspēju,» norāda finanšu ministrs Andris Vilks (V). Viņš sagaida, ka arī citas reitingu aģentūras pusgada laikā paaugstinās Latvijas kredītreitingu.

Kā ziņots, patlaban Latvijas kredītreitingu nosaka trīs pazīstamākās starptautiskas reitinga aģentūras «Moody's Investors Service», «Fitch Ratings» un «Standard&Poor's», kā arī Japānas reitingu aģentūra R&I.

Avots: tvnet.lv
05
Jūn

EK dod zaļo gaismu Latvijas dalībai eirozonā

Briselē noslēgusies Eiropas Savienības (ES) komisāru apspriede, kurā tika spriests par Latvijas gatavību pievienoties eirozonai. Eiropas Komisija (EK) devusi zaļo gaismu Latvijas dalībai eirozonā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) šodien publicētais konverģences ziņojums ir Latvijai pozitīvs un apliecina, ka valsts izpilda visus kritērijus, lai ieviestu eiro.

Ziņojumā norādīts, ka Latvija pārliecinoši izpildījusi visus kritērijus eiro ieviešanai, tomēr arī atzīst, ka ekonomiskās konverģences ilgtspēja ilgākā termiņā rada bažas.

Ziņojumā secināts, ka Latvija ir izpildījusi kritēriju par cenu stabilitāti. 

Vidējais inflācijas līmenis Latvijā gada laikā līdz 2013.gada aprīlim bija 1,3%, kas ir krietni zemāks par kritērijos noteikto 2,7% līmeni. Sagaidāms, ka šogad kopumā inflācijas līmenis saglabāsies 1,4% apmērā, bet nākamajā gadā var pieaugs līdz 2,1%, ko galvenokārt izraisīs vietējā pieprasījuma pieaugums un elektrības tirgus liberalizācija.

Latvija izpildījusi kritērijus attiecībā uz nacionālā budžeta deficītu un valsts parāda apmēru.

Budžeta deficīts 2012.gadā samazināts līdz 1,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2013.gadā budžeta deficīts sagaidāms 1,2% apmērā no IKP, kas ir zemāks par noteikto kritēriju līdz 3% no IKP. 2014.gada Latvijas budžeta deficītu EK prognozē 0,9% apmērā, ja pašreizējais politikas kurss netiks mainīts.

Valsts parāda apmērs 2012.gadā samazināts līdz 40,7% no IKP, bet līdz 2014.gada beigām tas sagaidāms 40,1% apmērā, kas iekļaujas EK noteiktajā valsts parāda ierobežojumā līdz 60% no IKP.

Latvija izpildījusi kritērijus par valūtas kursa stabilitāti.

Latvijas lats kopš 2005.gada 2.maija ir piesaistīts valūtas maiņas mehānismam (ERM II). Pēdējos divos gados lata kurss nav novirzījies no fiksētās likmes vairāk par 1%, kas atbilst saistībām.

Latvija atbilst kritērijam par ilgtermiņa procentu likmēm, kas 2013.gada aprīlī bija 3,8%. Eirozonas valstīm noteiktais ilgtermiņa procentlikumju līmenis ir 5,5%.

ECB gan atzīst, ka ekonomiskās konverģences ilgtspēja ilgākā termiņā rada bažas.

«Pievienošanās valūtas savienībai saistīta ar atteikšanos no monetāro un valūtas kursa instrumentu izmantošanas un nozīmē iekšējās elastības un pielāgošanās spējas augošu nozīmīgumu,» teikts ziņojumā.

ECB norāda, ka Latvijai jāturpina visaptveroša fiskālā konsolidācija. Svarīgi arī izmantot pēdējos gados sasniegto konkurētspējas uzlabošanos, izvairoties no darbaspēka izmaksu kāpuma atsākšanās.

Turklāt, «lai gan Latvijas ekonomiskās pielāgošanās spēja bijusi spēcīga, tai jāpanāk progress iestāžu kvalitātes un pārvaldības rādītāju uzlabošanā,» teikts ziņojumā.

ECB norāda, ka ļoti svarīgi, lai būtu pieejams visaptverošs politikas instrumentu klāsts, kas ļautu novērst finanšu stabilitāti apdraudošos riskus, tajā skaitā, tos, kurus rada nerezidentu noguldījumu izmantošana par finansējuma avotu nozīmīgā banku sektora daļā.

Oficiālo ziņojumu par Latvijas gatavību pievienoties Eiropas kopējai valūtai jeb eiro EK publicēs plkst.14 pēc Latvijas laika. Vēstījumu par ziņojuma saturu sniegs ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns.

Kā LETA jau iepriekš ziņoja, visas prognozes liecināja, ka ziņojums par Latvijas gatavību ieviest eiro būs pozitīvs, jo valsts ar uzviju izpilda Māstrihtas kritērijus. Vienlaikus vērīgi tiek gaidīts, kādi «draudzīgi kritiski ieteikumi» tiks izteikti un kādi diplomātiski īpašības vārdi tiks lietoti ziņojumā.

EK konverģences ziņojuma uzmetums liecināja, ka Latvija izpilda visus Māstrihtas kritērijus. Ziņojumā tika izvērtēti arī vairāki papildus faktori, tostarp maksājumu bilances attīstība, kā arī nacionālā darba, produktu un finanšu tirgus integrācija Eiropā. Lai arī EK pieminēja salīdzinoši lielo nerezidentu depozītu īpatsvaru Latvijas banku sektorā, tika arī norādīts, ka Latvijas finanšu tirgus regulatori ieviesuši virkni pasākumu šo biznesa aktivitāšu risku mazināšanai.

Atbilstoši procedūrai izšķirošo lēmumu par eiro ieviešanu Latvijā pieņem ES valstu finanšu ministri, balstoties uz EK konverģences ziņojumu, kā arī pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un pārrunām Eiropadomē, kas pulcē visu ES dalībvalstu valdību vadītājus. Plānots, ka pārrunas Eiropadomē notiks 27.jūnijā un 28.jūnijā, bet rezolūciju par eiro ieviešanu Latvijā EP apstiprinās plenārsesijā no 1.jūlija līdz 4.jūlijam.

ES finanšu ministri gala lēmumu par Latvijas uzaicināšanu pievienoties eirozonai pieņems 9.jūlijā.

Sagaidāms, ka Latvija eiro ieviesīs nākamā gada 1.janvārī. 

Avots: apollo.lv
05
Jūn

IIN samazināšanas atcelšana graus uzticību nodokļu politikai

Valdības pārstāvju publiski paustais viedoklis, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšana varētu netikt īstenota atbilstoši «Nodokļu politikas stratēģijā 2011-2014.gadam» ietvertajam un likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» nostiprinātajam grafikam, graus uzticību nodokļu politikai, šodien žurnālistiem atzina Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības padomes eksperti.

Arī labklājības ministre Ilze Viņķele (V) šomēnes izteikusies, ka IIN samazināšana par diviem procentpunktiem nākamajā gadā vēl būtu diskutējama. Pēc Viņķeles domām, IIN samazināšana ir diskutējams jautājums, jo tas esot lielo algu saņēmējiem izdevīgs lēmums. Viņķele kopā ar finanšu ministru kā «absolūtu prioritāti» virzīšot atvieglojumu par apgādājamo un neapliekamā minimuma palielināšanu, jo tie esot tieši instrumenti, kā mazināt nabadzību un nevienlīdzību Latvijā.
Tomēr finanšu ministrs publiski paudis viedokli, ka IIN samazināšana varētu netikt īstenota atbilstoši «Nodokļu politikas stratēģijā 2011-2014.gadam» ietvertajam un likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» nostiprinātajam grafikam.

Kā ziņots, lai mazinātu Baltijas valstu konkurenci par investīcijām un darba vietām, 2012.gada 24.maijā Saeima galīgajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus likumā par IIN, paredzot pakāpeniski samazināt IIN likmi - no 2013.gada 1.janvāra no 25% uz 24%, 2014.gadā uz 22%, bet 2015.gadā uz 20%.
«Gribu atgādināt, ka tie paši eksperti daudzu gadu garumā ir uzsvēruši to, ka Latvijai ir jārisina nelīdzsvarotība starp patēriņa nodokļiem, kuri, viņuprāt, nebija pietiekami augsti, un ienākuma nodokļiem, kas bija pārāk augsti. Patlaban galvenie EK un SVF iebildumi ir par to, ka, pirmkārt, nav pārskatīti patēriņa nodokļi, otrkārt, ir samazināta IIN likme, bet nav risināts mazāk turīgo iedzīvotāju nodokļu sloga jautājums. Šie priekšlikumi «uz galda» bija pirms gada, un iemesls, kāpēc tas netika izdarīts, bija tas, ka pēkšņi par prioritāti kļuva citi nodokļi,» norādīja Pavļuts.

Tāpat Pavļuts komentēja premjera Valda Dombrovska (V) sacīto, ka starptautiskie eksperti no Eiropas Komisijas (EK), Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vienprātīgi aicina uzsvaru darbaspēka nodokļu samazināšanā likt uz neapliekamā minimuma palielināšanu un atvieglojumiem par apgādībā esošajiem, nevis IIN likmes straujāku samazināšanu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente, nodokļu un nodevu eksperte Lienīte Caune stāstīja, ka priekšlikums celt neapliekamo minimumu ir ceļš uz progresivitātes ieviešanu nodokļu jomā, kas, pēc viņas domām, patlaban būtu sarežģīti ieviešama, jo nav zināms, cik lieli ir cilvēku patiesie ienākumi, cik daudz ir lielo algu saņēmēju utt. Tajā pašā laikā viņa atzina, ka, ja netiks mazināta IIN likme, uzņēmumu pašizmaksa un produktivitāte nekļūs lētāka. «Ir jāvirzās uz to, lai uzņēmējiem samazinātos izmaksas uz vienu strādājošo,» uzsvēra eksperte.

Arī Bičevskis pauda bažas par to, kādā veidā izskanēja iepriekšējās nodokļu politikas atcelšanas vai pārmaiņu priekšlikums. «Tas nerada sajūtu, ka kāds ar mums grib diskutēt. Uz galda nav uzlikts iespējamais attīstības scenārijs par to, kas notiks, ja jaunos risinājumus ieviesīs, un kas notiks, ja jaunie lēmumi tiks pieņemti uz iepriekšējo lēmumu rēķina. Nekā tāda nav. Nekas nav akmenī iecirsts un var būt situācijas, kad iepriekšējie lēmumi ir koriģējami, bet par šādām alternatīvām ir jādiskutē, nevis jāpaziņo, ka kaut kas tiks atcelts vai mainīts. Ir jāsagatavo alternatīva, jānovērtē tās ietekme,» uzsvēra Bičevskis.

Ekonomikas ministrs uzskata, ka vispirms nepieciešams vienoties par kompleksu pieeju, kā risināt nevienlīdzības un nabadzības jautājumus, kādu labāko modeli izvēlēties, lai mazāko algu saņēmējiem «uz rokas paliktu lielākas algas», un tad šie priekšlikumi būtu jāskata kopsakarā. «Pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas par būtiskākajiem jautājumiem ir jābūt diskusijai. Vieglu lēmumu nebūs, bet nevar būt tā, ka sarežģīti lēmumi tiek pieņemti, nevienam nepasakot,» sacīja ekonomikas ministrs.

Pavļuts piekrita, ka ir jārisina nevienlīdzības un nabadzības jautājumi, bet, pēc viņa sacītā, jaunu solījumu došana tiek risināta uz iepriekšējo likumā ierakstīta solījumu apšaubīšanas rēķina. «Situācija nav adekvāta, un tas nav piemērs, kā veidot labu, pēctecīgu politiku. Nevienlīdzība ir viena no lielākajām problēmām Latvijā, uz ko norāda arī ārvalstu eksperti. Bet tas nenozīmē, ka šī politika būtu jāīsteno uz citu sasniegumu rēķina. Iepriekš doto solījumu apšaubīšana ir postoša mūsu iespējām piesaistīt papildus investīcijas un radīt jaunas darba vietas,» atzina Pavļuts.

Arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts norādīja, ka finanšu ministrs Andris Vilks (V) ar izteikumiem par IIN likmes samazināšanas ierobežošanu vai atcelšanu grauj uzņēmēju, investoru un sabiedrības uzticību, jo tādējādi tiek apšaubīts likumā nostiprināts solījums. «Šī ir nepieņemama situācija, un ceru, ka to var vērst par labu,» uzsvēra ekonomikas ministrs.

LDDK viceprezidents, Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis atzina, ka pagājušā gada lēmums trīs gadu laikā samazināt IIN likmi tika uztverts kā skaidra nodokļu politika, kas deva stabilu signālu gan darba devējiem, gan ņēmējiem par plānotajām darbaspēka nodokļu samazināšanas darbībām. «Tajā pašā laikā, ja vienīgais vidēja termiņa solījums, kuru pirms gada valdība nostiprināja, tagad tiek vienkāršoti grozīts, tas nozīmē, ka visiem budžeta veidošanā iesaistītajiem spēlētājiem būs pilnīgi cits paļāvības līmenis uz valdības teikto,» atzina Bičevskis. 

Avots: apollo.lv
29
Mai

Latvija nākamnedēļ var saņemt zaļo gaismu eiro ieviešanai

Nākamnedēļ gaidāmais Eiropas Komisijas (EK) konverģences ziņojums par Latvijas gatavību pievienoties eirozonai būs pozitīvs - šādu pārliecību pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Kārlis Šadurskis (V). Viņš sacīja, ka ir optimistiski noskaņots saistībā ar gaidāmo konverģences ziņojumu, kurš, lai arī varētu būt gana plašs, Latvijai būšot ļoti pozitīvs.

Pirmā ES valstu finanšu ministru viedokļu apmaiņa un provizoriska vienošanās par nostāju attiecībā uz eiro ieviešanu Latvijā notiks 20., 21.jūnijā. Pārrunas Eiropadomē plānotas 27., 28.jūnijā. EP plenārsesijā no 1.jūlija līdz 4.jūlijam apstiprinās rezolūciju par eiro ieviešanu Latvijā. Savukārt 9.jūlijā ES valstu finanšu ministri pieņems izšķirošo lēmumu par Latvijas pievienošanos eirozonai.

Sagaidāms, ka EK un ECB konverģences ziņojumi tiks publiskoti 5.jūnijā. Tie būs pamats tālākām politiskajām diskusijām par Latvijas uzņemšanu eirozonā.
EK un Eiropas Centrālā banka (ECB) pašlaik gatavo konverģences ziņojumus par Latviju. Tajos tiks izvērtēta Latvijas ekonomikas rādītāju atbilstība Māstrihtas kritērijiem, kā arī valsts spēja šos kritērijus pildīt nākotnē.

Konverģences ziņojumu publicēs 5. jūnijā

EP deputāts prognozēja: pat ja konverģences ziņojumā būs pieminēta kritēriju izpildes ilgtspēja vai nerezidentu noguldījumi, tad šie jautājumi netiks norādīti kā riski Latvijai.Tāpat Šadurskis ir izbrīnīts par sava kolēģa, EP deputāta Roberta Zīles (VL-TB/LNNK) bažām saistībā ar pieaugošo nerezidentu noguldījumu apjomu Latvijā. Dati rāda, ka nerezidentu noguldījumiem Latvijā nav tendences pieaugt, turklāt rezidentu noguldījumu īpatsvars pieaug straujāk. «Šeit ar Kipru paralēles nav velkamas,» uzsvēra eiroparlamentārietis, kurš uzskata, ka panika tiek celta nevietā.
Šadurskis domā, ka spekulācijas par Latvijas spēju ilgtermiņā izpildīt Māstrihtas kritērijus ir noņemtas. Lai arī šajā jautājumā vienmēr pastāvēs politiskā opozīcija, pēc Šadurska teiktā, «nav jāmeklē utis kažokā, kurā to nav».

Avots: tvnet.lv

Pieteikties jaunumiem

valūtas maiņa valūtas maiņa valūtas maiņa

Kontakti

SIA "AHOI", LV40003815908, Jezupa Rancāna 8-39, Rīga, LV-1063

Mob.: +371 22 079 142 (Dīleris)
Mob.: +371 29 450 229 (Administrācija)
E-pasts: info@monextg.lv

© Monex T.G. Valūtas maiņas punkti 2011
*Mājaslapā izvietotiem valūtas maiņas kursiem ir tikai informatīva nozīme | hostings