Šā gada otrajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 927 eiro - salīdzinot ar 2016.gada otro ceturksni, vidējā alga palielinājās par 74 eiro jeb 8,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, 2017.gada otrajā ceturksnī bruto darba samaksas pieaugums bija 4,8% (par 42,7 eiro). Bruto darba samaksas fonds 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2016.gada otro ceturksni, palielinājās par 9,1% jeb 173,2 miljoniem eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga tikai par 0,3% jeb 2500.

Šā gada otrajā ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 676 eiro, kas bija par 7,8% vairāk nekā 2016.gada otrajā ceturksnī. Kopumā vidējā neto darba samaksa pieauga lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.

No 2017.gada 1.janvāra samazinājās minimālais neapliekamais minimums, kas tiek piemērots darba vietā, - no 75 eiro uz 60 eiro, bet valstī noteiktā minimālā alga pieauga no 370 eiro līdz 380 eiro jeb par 2,7%.

Patēriņa cenu kāpums par 3,1% šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, samazināja strādājošo iedzīvotāju pirktspēju - reālā neto darba samaksa pieauga tikai par 4,6%.

Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2016.gada otro ceturksni, privātajā sektorā algas augušas par 9,1%, sabiedriskajā sektorā kāpums bija par 8,2%, bet vispārējās valdības sektorā - par 9,3%.

2017.gada otrajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 915 eiro, sabiedriskajā sektorā - 954 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, - 901 eiro.

Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2016.gada atbilstošo periodu, darba samaksa pieauga visās nozarēs.

Visstraujāk vidējā darba samaksa auga profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, kas ietver juridiskos, grāmatvedības, reklāmas, inženiertehniskos un arhitektūras pakalpojumus, konsultēšanas pakalpojumus komercdarbībā un vadībzinībās, zinātnisko darbību u.c., - par 13,5% (straujāks kāpums bija centrālo biroju darbības, konsultēšanas komercdarbībā un vadībzinībās, kā arī reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu nozarēs), izglītībā - par 13%, elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē - par 11,1%, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē - par 11%, kā arī tirdzniecībā - par 10,4% (straujāk - automobiļu un motociklu remonta, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē, kā arī pārējā vairumtirdzniecībā).

Visās minētajās saimniecisko darbību klasifikācijas augstākā līmeņa nozarēs, izņemot elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozari, vidējās darba samaksas straujo pieaugumu ietekmēja darba samaksa fonda palielinājums un pilnas slodzes darbinieku kritums. Savukārt elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē vidējās darba samaksas kāpumu būtiski ietekmēja neregulāro prēmiju un piemaksu izmaksas (pamatalga un regulārās piemaksas gada laikā pieauga par 6,2%).

Šā gada otrajā ceturksnī vislielākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu un enerģētikas nozarē. Virs vidējā rādītāja valstī vidējā darba samaksa bija arī valsts pārvaldē, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarēs. Savukārt vismazākā - izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares), nekustamo īpašumu nozarē, izglītībā, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē.

No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2016.gada otro ceturksni, straujāk par vidējo rādītāju valstī pieauga visos reģionos izņemot Rīgu.

Vidzemes un Zemgales reģionā gada pieaugums bija visaugstākais - attiecīgi 10,5% un 10,1%. Rīgā, kur šī gada otrajā ceturksnī bija vislielākā vidējā darba samaksa (1038 eiro), gada pieaugums bija 7,9%. Joprojām zemākā vidējā bruto darba samaksa ir Latgales reģionā - 643 eiro par pilnas slodzes darbu, Vidzemē - 740 eiro, Kurzemē - 774, Zemgalē - 784, bet Pierīgas reģionā - 888 eiro.

Nu jau divus gadus lielākajām algām piemēro tā saukto solidaritātes nodokli. Tas nozīmē, ka daļa algas nenonāk sociālajā budžetā, bet valdība tos iztērē pēc saviem ieskatiem.

Tagad nodokļu reforma paredz «solidaritātes nodokli» iezīmēt konkrētiem mērķiem. Tajā skaitā daļu pieskaitīt ienākuma nodoklim. Tā arī izveidojas paaugstinātā likme 31,4%. Tātad to pašu veco maksājumu politiķi mēģina pārdot kā jaunu progresīvo nodokli.

Turklāt reforma paredz līdz pat 10% no «solidaritātes nodokļa» novirzīt maksātāja pensiju uzkrājumiem. Šī nauda vairs nenonāks valsts budžetā, bet kļūs par strādājošā ieguldījumu.

«Faktiski tas nodokļu slogs nepieaug. Tas nodoklis solidaritātes nodokļa maksātājiem samazinās, jo daļa no tā, kas iepriekšējos gados vienkārši aizgāja budžetā kopējā katlā kopējām vajadzībām, šobrīd atgriežas pie šiem cilvēkiem atpakaļ caur pensiju fondiem,» komentē Latvijas bankas monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Iemaksas privāto pensiju uzkrājumos reformas apspriešanas laikā aizstāvēja uzņēmēju lobija organizācijas.

Politiķi uzskata, ka šāda pretimnākšana augsti apmaksātajiem motivē viņus nemeklēt apkārtceļus nodokļu nomaksai.

«Jēga tajā ir,» saka finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) un skaidro, ka «solidaritātes nodokļa» ieņēmumi ir labi, taču novērojama tendence meklēt veidus, kā samazināt ienākumu līmeni, lai apietu nodokli.

Labklājības ministrs Jānis Reirs («Vienotība») pauž, ka šāds variants ir labāks par sākotnējo Finanšu ministrijas piedāvājumu, kas vispār paredzēja atcelt «solidaritātes nodokli».

Baltijas Starptautiskais Ekonomikas Politikas Studiju Centrs (BICEPS), veicot pētījumu par ienākumu nevienlīdzību Latvijā, nodokļu reformas ietekmi zīmē vēl drūmākās krāsās. Centrs modelēja visas nodokļu izmaiņas uz reālām mājsaimniecībām, kurās ne visiem ir darbs.

Analīze parādīja, ka pašu turīgāko Latvijas iedzīvotāju ienākumi nevis samazinās vai nemainās, bet pieaug.

«Mēs skatāmies, ka trūcīgākās mājsaimniecības iegūst salīdzinoši maz. Vidēji vistrūcīgākās iegūst vien 20 eiro gadā, bet visturīgākās iegūst vidēji līdz 200 eiro gadā,» stāsta BICEPS pētniece Anna Pļuta. Viens no aspektiem, kas pētījumā ņemts vērā, ir, piemēram, pabalsti, ko trūcīgie zaudē, tiklīdz viņu ienākumi pieaug.

Arī Latvijas Bankā norāda, ka ar nodokļu izmaiņām vien trūcīgāko stāvokli uzlabot nav iespējams.

«Ja mēs paskatāmies, kas ir šajā grupā ar ļoti ļoti zemiem ienākumiem, nodarbināto tur ir gaužām maz. Ar nodokļu izmaiņām mēs šos cilvēkus nevaram aizsniegt,» norāda Rutkaste.

BICEPS analīze rāda, ka nodokļu reforma nedaudz mazinās ienākumu nevienlīdzību Latvijā. Taču nevis pateicoties progresīvajam nodoklim, bet tādēļ, ka tiek celts neapliekamais minimums zemām algām.

Meklējam kasierus darbam valūtas maiņas punktā.
CV ar fotogrāfiju sūtiet uz Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu .

Šogad pirmajā ceturksnī lielāko Latvijas banku trijniekā pēc divu gadu pārtraukuma atgriezusies «SEB banka», liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotie dati.

Joprojām lielākā Latvijas banka pēc aktīvu apmēra ir «Swedbank» - tās aktīvi 2017.gada marta beigās bija 5,107 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,9% jeb 208,094 miljoniem eiro mazāk nekā 2016.gada beigās.

Otras lielākās bankas Latvijā - «ABLV Bank» - aktīvi marta beigās bija 3,919 miljardi eiro, kas salīdzinājumā ar 2016.gada beigām ir par 1,1% jeb 41,328 miljoniem eiro vairāk, savukārt «SEB bankas», kura pirmajā ceturksnī apsteigusi «Rietumu banku», aktīvi bija 3,576 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,1% jeb 1,981 miljonu eiro vairāk nekā pagājušā gada beigās.

«Rietumu bankas» aktīvi 2017.gada 31.martā bija 3,52 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2% jeb 73,515 miljoniem eiro mazāk nekā 2016.gada beigās, bet «Nordea Bank» Latvijas filiāles aktīvi samazinājušies par 1,3% jeb 42,549 miljoniem eiro - līdz 3,178 miljardiem eiro.

Aktīvi šogad pirmajā ceturksnī palielinājušies sešām bankām, tostarp jau minētajām «ABLV Bank» un «SEB bankai», kā arī «Danske Bank» Latvijas filiālei - par 58,1%, «Rigensis Bank» - par 28,6%, «Expobank» - par 1,3%, kā arī «BigBank» Latvijas filiālei - par 4,3%.

Savukārt aktīvi samazinājušies kopumā 15 bankām, tostarp jau minētajām «Swedbank», «Rietumu bankai» un «Nordea Bank» Latvijas filiālei, kā arī bankai «Citadele» - 3,2%, «DNB Bankai» - par 0,8%, «Norvik bankai» - par 0,4%, «Baltikums Bank» (strādā ar zīmolu «BlueOrange») - par 2,4%, «Reģionālajai investīciju bankai» - par 10,6%, «PrivatBank» - par 6,7%, «Meridian Trade Bank» - par 8,1%, «Baltic International Bank» - par 10,8%, «Latvijas pasta bankai» - par 0,2%, «OP Corporate Bank» filiālē Latvijā (iepriekš «Pohjola Bank» filiāle Latvijā) - par 40%, «Bank M2M Europe» - par 11,2%, kā arī «Eesti Krediidipank» Latvijas filiālei - par 5,3%.

Latvijas banku kopējais aktīvu apmērs šogad pirmajā ceturksnī samazinājies par 1,3% jeb 384,928 miljoniem eiro un marta beigās bija 29,111 miljardi eiro. Tostarp aktīvu apmērs pirmā ceturkšņa laikā audzis sešām Latvijas bankām.

Naftas cenas pasaulē otrdienas rītā turpina pieaugt, lai gan investori joprojām ir skeptiski noskaņoti par naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC un tās partneru iespējām mazināt pārprodukciju globālajā tirgū.

ASV biržu indeksi pirmdien samazinājās otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas saistībā ar augsto tehnoloģiju kompāniju akcijas cenas kritumu. Tāpat investori nogaida pirms šonedēļ plānotās ASV centrālās bankas - Federālās rezervju sistēmas - sanāksmes.

Eiropas biržu indeksi pirmdienas tirdzniecības sesiju noslēdza ar lielāko kritumu nepilna mēneša laikā, ko veicināja tehnoloģiju kompāniju akcijas cenas kritums, kā arī investoru atturēšanās iegādāties akcijas Lielbritānijā, kamēr šīs valsts valdība nav atguvusi stabilitāti pēc ārkārtas parlamenta vēlēšanām.

ASV dolāra vērtība pirmdien samazinājās attiecībā pret eiro un attiecībā pret Japānas jenu, bet pieauga attiecībā pret Lielbritānijas mārciņu.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena piegādēm jūlijā pirmdien kāpa par 0,25 ASV dolāriem līdz 46,08 dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena piegādēm augustā Londonas biržā palielinājās par 0,14 dolāriem - līdz 48,29 dolāriem par barelu.

ASV biržu indekss «Dow Jones Industrial Average» pirmdien saruka par 0,17% līdz 21 235,67 punktiem, indekss «Standard & Poor's 500» kritās par 0,1% līdz 2429,39 punktiem, bet indekss «Nasdaq Composite» samazinājās par 0,52% līdz 6175,47 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien samazinājās par 0,21% līdz 7511,87 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kritās par 0,98% līdz 12 690,44 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 1,12% līdz 5240,59 punktiem.